1 Pēc visa tā es jautāju: Vai Dievs savu tautu ir atstūmis? Nepavisam ne. Jo arī es esmu israēlietis, Ābrahāma dzimuma, Benjamīna cilts.
2 Dievs nav atstūmis savu tautu, ko viņš jau iepriekš bija izredzējis. Jeb vai jūs nezināt, kas rakstīts par Eliju, kā viņs apsūdz Israēlu Dievam:
3 „Kungs, tavus praviešus viņi ir nokāvuši, tavus altājrus izpostījuši, tā ka es viens esmu palicis, un nu tie tīko pēc manas dzīvības.“
4 Bet ko viņam atbild Dieva balss: „Es esmu sev atlicinājis septiņus tūkstošus, kas savus ceļus nav locījuši Baala priekšā!“
5 Gluži tāpat arī šinī laikā ir palicis pāri mazs atlikums pēc Dieva žēlastības izvēles.
6 Bet ja pēc žēlastības—tad nav vairs pašu nopelna, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība.
7 Kas no tā izriet? —Pēc kā Israēls tiecas, to viņš nav sasniedzis, tikai Dieva izvēlētie to ir sasnieguši, bet pārējo sirdis ir tikušas apcietinātas,
8 Kā ir rakstīts: „Dievs viņiem devis truluma garu, acis, lai tie neredzētu, un ausis, lai tie nedzirdētu, līdz pat šai dienai.“
9 Un Dāvids saka: „Viņu bagāti klātais galds viņiem kļūs par slazdu un cilpu, par krišanas un soda iemeslu.
10 Viņu acis tiks aptumšotas, ka viņi vairs neredzēs, un viņu muguras būs saliektas vienumēr.“
11 Es jautāju tālāk: vai viņi paklupuši, lai ietu bojā? Nebūt ne: Ar viņu apgrēcību pestīšana nākusi pie pagānu tautām, lai viņus pamudinātu uz sacensību.
12 Bet ja jau viņu apgrēcība ir pasaulei ieguvums, un viņu iztrūkums—ieguvums pagānu tautām, cik daudz vairāk viņu pilnais skaits.
13 Jums es to saku, nejūdiem. Par cik esmu pagānu tautu apustulis, es turu godā savu darbu,
14 Cerēdams mudināt uz sacensību savus ciltsbrāļus un dažus viņu starpā glābt.
15 Jo, ja jau viņu atmešana devusi pasaulei salīdzināšanu, ko citu dos viņu pieņemšana kā dzīvību mirušiem?
16 Ja jau pirmais guvums ir svēts, tad arī visa mikla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari.
17 Bet ja nu daži zari izlauzti un tu, meža eļļaskoka atvase būdams, esi uzpotēts viņu vietā un dabūjis daļu pie eļļaskoka saknes un taukuma,
18 Tad nelielies zaru priekšā; bet ja lielies, zini: ne tu nesi sakni, bet sakne nes tevi!
19 Tu varbūt iebildīsi: zari izlauzti, lai es tiktu uzpotēts.
20 Pareizi, savas neticības dēļ tie izlauzti, bet tu turies ar savu ticību. Tāpēc neesi iedomīgs, bet pilns bijības!
21 Jo, ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, viņš arī tevi netaupīs!
22 Redzi šeit kopā: Dieva laipnību un bardzību! Bardzību pret tiem, kas krituši, laipnību—pret tevi, ja tu tikai paliksi uzticīgs šai laipnībai; citādi arī tevi izcirtis!
23 Viņi turpretim, ja viņi nepaliks savā neticībā, tiks iepotēti. Jo Dievs viņus spēj atkal iepotēt.
24 Jo, ja tu no sava dabīgā celma—meža eļļaskoka—esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotēts dārza eļļaskokā, cik daudz vieglāk šie, kas pēc savas dabas jau viņam pieder, var tikt iepotēti savā pašu eļļaskokā!
25 Es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpuma, lai jūs nekļūtu pašgudri, proti, ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas.
26 Un tādā kārtā viss Israēls tiktu glābts, jo ir rakstīts: „No Ciānas nāk glābējs, viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba.
27 Un šī būs mana derība ar viņiem, kad es dzēsīšu viņu grēkus.“
28 Kas attiecas uz evaņģēliju, viņi ir Dieva pretinieki—jūsu labā! Bet pēc izvēles—Dieva mīļoti sentēvu dēļ.
29 Jo neatceļami ir Dieva žēlastības lēmumi un viņa aicinājums.
30 Jo, kā jūs kādreiz esat, bijuši nepaklausīgi Dievam, bet tagad viņu nepaklausības dēļ esat piedzīvojuši žēlastību,
31 Gluži tāpat viņi tagad kļuvuši nepaklausīgi jūsu apžēlošanas labā, lai pēc tam paši tiktu apžēloti.
32 Tā Dievs it visus pakļāvis nepaklausībai, lai pār visiem apžēlotos.
33 Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas viņa tiesas un cik neizdibināmi viņa ceļi!
34 Kas gan ir izpratis Dieva prātu, kas ir bijis viņa padoma devējs?
35 Jeb kas viņam ko iepriekš devis, par ko nāktos atmaksa?
36 No viņa, caur viņu, uz viņu visas lietas. Viņam lai gods mūžīgi! Amen.
Israēla atlikums pēc žēlastības
1 Tad nu es jautāju: vai Dievs savu tautu ir atstūmis? Nu, protams, ne! Jo arī es esmu israēlietis, Ābrahāma pēcnācējs, no Benjāmina cilts. 2 Dievs nav atstūmis savu tautu, ko viņš jau iepriekš izredzējis. Vai tad jūs nezināt, ko Raksti saka par Eliju, kā viņš žēlojas Dievam par Israēlu: 3 Kungs, tavus praviešus viņi ir nokāvuši, tavus altārus izpostījuši, un es esmu viens pats palicis, un tie meklē pēc manas dvēseles. 4 Bet kāda ir dievišķā atbilde viņam? – Es esmu sev paturējis septiņus tūkstošus vīru, kas savus ceļus nav locījuši Baalam! 5 Tā arī šajā laikā ir kāds atlikums, kas žēlastībā izredzēts, – 6 ja žēlastībā, tad ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība. 7 Un ko nu? Pēc kā Israēls dzenas – to viņš nav sasniedzis, tikai izredzētie to sasnieguši, pārējo sirdis tika nocietinātas, 8 gluži kā rakstīts:
Dievs tiem ir devis truluma garu,
acis, lai tie neredzētu,
un ausis, lai tie nedzirdētu, –
līdz pat šai dienai.
9 Un Dāvids saka:
lai viņu mielasts kļūst tiem par cilpu un slazdu,
par piedauzību un par atmaksu!
10 Lai viņu acis ir aptumšotas, tā ka tie neredz,
un viņu muguras lai vienmēr ir saliektas!
Pestīšana pagāniem
11 Tad es jautāju: vai tie nav paklupuši, lai kristu pavisam? Nu, protams, ne! Bet caur viņu krišanu pestīšana ir tikusi pagāniem, lai Israēlu darītu greizsirdīgu. 12 Bet, ja viņu krišana ir pasaulei bagātība un viņu zaudējums – bagātība pagāniem, cik lielāka bagātība – viņu pilnums. 13 Jums, pagāniem, es saku: tā kā esmu pagānu apustulis, es turu godā savu kalpošanu, 14 lai, cerams, darītu greizsirdīgus tos, kas ir manējie pēc miesas, un lai izglābtu dažus no viņiem. 15 Ja jau viņu atmešana ir pasaulei izlīgums, kas gan cits būs viņu pieņemšana, ja ne mirušo atdzīvošanās? 16 Ja pirmā raža ir svēta, tad arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari. 17 Ja daži zari ir nolauzti, bet tu, zars no savvaļas olīvkoka, uzpotēts to vietā, esi saņēmis daļu no dārza olīvkoka saknes treknuma, 18 tad nelielies citu zaru priekšā; bet, ja lielies, tad zini: nevis tu nes sakni, bet sakne – tevi! 19 Tu gan sacīsi: zari tika nolauzti, lai es tiktu uzpotēts. 20 Tas tiesa! Neticības dēļ tie tika nolauzti, bet tu stāvi ticības dēļ. Neesi tādēļ augstprātīgs, bet esi bijīgs! 21 Ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, viņš arī tevi var nesaudzēt. 22 Redzi, kāda ir Dieva laipnība un Dieva bardzība! Pret tiem, kas krituši, ir Dieva bardzība, pret tevi – Dieva laipnība, ja vien tu tajā neatlaidīgi paliec; citādi arī tevi nocirtīs! 23 Un arī viņi, ja nepaliks neticībā, tiks uzpotēti; jo Dievs spēj viņus uzpotēt no jauna. 24 Ja jau tu esi nocirsts no olīvkoka, kas pēc dabas ir savvaļas, un pret savu dabu uzpotēts dārza olīvkokam, cik gan vairāk tie tiks uzpotēti savā pašu olīvkokā.
Viss Israēls tiks izglābts
25 Es, brāļi, negribu jūs atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs paši sev neliktos gudri: daļa Israēla ir tikusi nocietināta līdz laikam, kad visas tautas būs nākušas pie Dieva. 26 Un tā tiks izglābts viss Israēls, kā ir rakstīts:
glābējs nāks no Ciānas,
viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba.
27 Un šī būs mana derība ar viņiem,
kad būšu atņēmis tiem viņu grēkus.
28 Pēc evaņģēlija viņi ir Dieva ienaidnieki jūsu dēļ, bet pēc izredzētības viņi ir mīļotie tēvu dēļ. 29 Dieva žēlastības dāvanas un aicinājums ir negrozāms. 30 Jo, tāpat kā jūs reiz bijāt nepaklausīgi Dievam un tagad esat apžēloti viņu nepaklausības dēļ, 31 tā arī tagad šie ir nepaklausīgi, lai jūs tiktu apžēloti un arī viņi paši reiz tiktu apžēloti. 32 Dievs visus ir saslēdzis nepaklausībā, lai visus apžēlotu. 33 Kāds Dieva bagātības un gudrības, un atziņas dziļums! Cik neizprotamas ir viņa tiesas un neizdibināmi ir viņa ceļi!
34 Kas gan ir izzinājis Kunga prātu,
kas viņam ir bijis padomdevējs;
35 kas viņam jebkad ko ir devis,
ka viņam būtu jāatlīdzina.
36 Jo no viņa un caur viņu, un uz viņu ir viss; viņam ir gods mūžīgi! Āmen!
