1 Jēzus Kristus atklājums, ko viņam devis Dievs, lai rādītu saviem kalpiem, kam jānotiek drīzumā un ko viņš, sūtīdams savu eņģeli, darījis zināmu savam kalpam Jānim,
2 Kas apliecinājis Dieva vārdu un Jēzus Kristus liecību, visu, ko viņš redzējis.
3 Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās pravieša vēstījuma vārdus un tur to, kas šeit rakstīts; jo noliktais laiks ir tuvu.
4 Jānis septiņām draudzēm Āzijā! Žēlastība jums un miers no tā, kas ir, kas bija un kas nāk, un no tiem septiņiem gariem, kas viņa goda krēsla priekšā,
5 Un no Jēzus Kristus, kas ir uzticīgais liecinieks, mirušo pirmdzimtais, zemes ķēniņu valdinieks. Viņam, kas mūs mīlējis, kas mūs ar savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem
6 Un kas mūs darījis par ķēniņiem, par priesteriem Dievam savam Tēvam, Viņam lai ir slava un vara mūžu mūžos! Āmen!
7 Redzi, viņš nāk uz padebešiem; viņu redzēs katra acs un tie, kas viņu dūruši; par viņu vaimanās visas zemes ciltis. Jā! Āmen!
8 „Es esmu A un O!“ saka Kungs Dievs, kas ir, kas bija, kas nāk, visu valdītājs!
9 Es, Jānis, jūsu brālis un dalībnieks bēdās, valstībā un Jēzus gaidās, biju salā, ko sauc par Patmu, Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ.
10 Tā Kunga dienā es tapu aizrauts garā un dzirdēju aiz manis balsi, kā bazūni, saucam:
11 „To, ko tu redzi, raksti grāmatā un sūti septiņām draudzēm: Efezā, Smirnā, Pergamā, Tiatirā, Sardos, Filadelfijā un Laodiķejā.“
12 Es apgriezos vērot balsi, kas runāja ar mani, un, apgriezies, ieraudzīju septiņus zelta lukturus,
13 Lukturu vidū kādu Cilvēka dēlam līdzīgu, ieģērbtu garos svārkos un apjoztu ar zelta jostu ap krūtīm.
14 Bet viņa galva un mati bija kā sniegbalta vilna, viņa acis kā uguns liesmas,
15 Viņa kājas līdzīgas zelta metalam, krāsnī kausētam, un viņa balss kā lielu ūdeņu balss.
16 Viņam bija labajā rokā septiņas zvaigznes, no viņa mutes izgāja zobens, abās pusēs ass, un viņa vaigs spīdēja kā saule savā spēkā.
17 Un kad es redzēju viņu, es nokritu pie viņa kājām kā miris, bet viņš man uzlika savu labo roku, sacīdams: Nebīsties! Es esmu pirmais un pēdējais un dzīvais.
18 Es biju miris un, redzi, es esmu dzīvs mūžu mūžam, un man ir nāves un elles atslēgas.
19 Tad nu raksti, ko tu redzēji, kas ir un kas notiks turpmāk.
20 Noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji manā labājā rokā, un par septiņiem zelta lukturiem: Septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi lukturi ir septiņas draudzes.
Ievads un sveiciens
1 Šī ir Jēzus Kristus atklāsme, ko viņam deva Dievs, lai saviem kalpiem rādītu, kam jānotiek drīzumā. To visu Kristus darīja zināmu, sūtīdams savu eņģeli pie sava kalpa Jāņa, 2 kas apliecināja visu, ko viņš redzēja – Dieva vārdu un liecību, ko sniedza Jēzus Kristus. 3 Laimīgs, kas lasa un klausās šos pravietojuma vārdus un kas ievēro visu, kas tur rakstīts, jo noliktais laiks ir tuvu. 4 Jānis septiņām draudzēm Āzijas provincē: žēlastība un miers jums no tā, kas ir, kas bija un kas nāk, un no septiņiem gariem, kas ir viņa troņa priekšā, 5 un no Jēzus Kristus, kas ir uzticamais liecinieks, pirmdzimtais no mirušajiem un zemes ķēniņu valdnieks. Viņam, kas mūs mīlējis un ar savām asinīm mūs no mūsu grēkiem atbrīvojis 6 un kas darījis mūs par valstību un priesteriem Dievam un savam Tēvam, – viņam lai gods un vara mūžu mūžos! Āmen! 7 Redzi, viņš nāks ar mākoņiem,
un viņu redzēs ikviena acs,
arī tie, kas viņu caurdūra;
par viņu vaimanās visas zemes ciltis, tā būs. Āmen!
8 “Es esmu Alfa un Omega,” saka Dievs Kungs, “kas ir, bija un nāk, Visuvaldītājs.”
Kristus parādīšanās Jānim
9 Es, Jānis, jūsu brālis un līdzdalībnieks ciešanās, kā arī Dieva valstībā un izturībā Jēzū, nokļuvu Patmas salā Dieva vārda un Jēzus apliecināšanas dēļ. 10 Tā Kunga dienā es tiku aizrauts garā un dzirdēju aiz sevis skaļu balsi, itin kā tauri atskanam: 11 “To, ko tu redzi, ieraksti rakstu rullī un sūti septiņām draudzēm: Efesā, Smirnā, Pergamā, Tiatīrās, Sardās, Filadelfijā un Lāodikejā.” 12 Es pagriezos, lai ieraudzītu, kas ar mani runā tādā balsī, un pagriezies ieraudzīju septiņus zelta gaismekļus 13 un šo gaismekļu vidū kādu līdzīgu Cilvēka Dēlam garā tērpā līdz pat zemei un ap krūtīm apjozušos ar zelta jostu. 14 Viņa galva un mati bija balti kā vilna – kā sniegs un viņa acis kā uguns liesmas, 15 un viņa kājas kā kvēlojoša, krāsnī kausēta bronza un balss kā bangainu ūdeņu balss. 16 Labajā rokā viņš turēja septiņas zvaigznes, un no viņa mutes izgāja abpusgriezīgs ass zobens, un viņa vaigs mirdzēja kā saule visā tās spožumā. 17 Viņu ieraudzījis, es nokritu pie viņa kājām kā miris, un viņš uzlika man savu labo roku un teica: nebīsties, es esmu Pirmais un Pēdējais 18 un Dzīvais. Es biju miris, un redzi – es esmu dzīvs mūžu mūžam, un man pieder nāves un elles atslēgas. 19 Tad nu raksti, ko esi redzējis, kas ir un kas notiks pēc tam. 20 Redzi, noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji pie manas labās rokas, un par septiņiem gaismekļiem – septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi gaismekļi ir septiņas draudzes.