1 Tad Pilāts ņēma Jēzu un lika viņu šaust.
2 Un kareivji, nopinuši vainagu no ērkšķiem, uzlika viņam to galvā un aplika viņam purpura mēteli,
3 Nostājās viņa priekšā un sacīja: „Esi sveicināts, jūdu ķēniņ.“ Un tie viņu sita vaigā.
4 Tad Pilāts atķal izgāja ārā un saka viņiem: „Redziet, es viņu vedu pie jums ārā, lai jūs zinātu, ka es nekādas vainas pie viņa neatrodu.“
5 Tad Jēzus iznāca ārā, ērkšķu vainagā un purpura mētēlī. Un Pilāts viņiem saka: „Redziet, kāds cilvēks!“
6 Kad nu augstie priesteri un sulaiņi viņu redzēja, tie brēca: „Sit viņu krustā, sit viņu krustā!“ Pilāts viņiem saka: „Ņemiet jūs viņu un sitiet krustā! Jo es pie viņa vainas neatrodu!“
7 Jūdi viņam atbildēja: „Mums ir savs likums, un pēc šī likuma viņam jāmirst, jo viņš sevi darījis par Dieva Dēlu.“
8 Kad Pilāts šos vārdus dzirdēja, viņš vēl vairāk nobijās,
9 Iegāja atkal savā pilī un saka Jēzum: „No kurienes tu esi?“ Bet Jēzus viņam nedeva nekādu atbildi.
10 Tad Pilāts viņam sacīja: „Vai tu ar mani nerunā? Vai tu nezini, ka man ir vara tevi atlaist un vara tevi sist krustā?“
11 Jēzus atbildēja: „Tev nebūtu nekādas varas pār mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes, tāpēc tam, kas mani tev nodevis, ir lielāks grēks.“
12 No šī brīža Pilāts meklēja viņu atlaist. Bet jūdi brēca: „Ja tu viņu atlaidi, tu neesi ķeizara draugs! Katrs, kas pats sevi ceļ par ķēniņu, saceļas pret ķeizaru!“
13 Kad Pilāts dzirdēja šos vārdus, viņš Jēzu izveda ārā un pats apsēdas uz soģa krēsla uz laukuma, saukta akmeņu klāsts, ebrējiski Gabata.
14 Bija sataisāmā diena priekš Lieldienām, ap sesto stundu. Un viņš saka jūdiem: „Redziet, jūsu ķēniņš!“
15 Bet tie brēca: „Nost, nost ar to! Sit viņu krustā!“ Pilāts viņiem saka: „Vai lai es jūsu ķēniņu situ krustā?“ Augstie priesteri atbildēja: „Mums nav neviena ķēniņa kā vien ķeizars!“
16 Tad viņš to atdeva tiem, lai tie viņu sistu krustā. Tad tie saņēma Jēzu.
17 Un viņš, savukrustunesdams, gājauz tā saucamo pieres vietu, ebrējiski Golgātu.
18 Tur tie viņu sita krustā un kopā ar viņu divus citus katrā pusē vienu, bet vidū Jēzu.
19 Bet Pilāts lika taisīt uzrakstu un piestiprināt to pie krusta; tur bija rakstīts: „Jēzus Nacarietis, jūdu ķēniņš.“
20 So uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija krustā sists, bija tuvu pie pilsētas; un raksts bija ebrēju, romiešu un grieķu valodā.
21 Tad jūdu augstie priesteri sacīja Pilātam: „Neraksti: Jūdu ķēniņš, bet, ka viņš sacījis: Es esmu jūdu ķēniņš.“
22 Bet Pilāts atbildēja: „Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.“
23 Bet kareivji, piesituši Jēzu pie krusta, ņēma viņa drēbes un sadalīja tās četrās daļās, katram kareivim pa daļai. Tāpat tie paņēma viņa svārkus. Bet svārki nebija šūti, bet izausti viscaur no viena gabala.
24 Tad tie sacīja cits citam: „Tos nesadalīsim, bet metīsim par tiem kau-liņus, kam tie piederēs.“ Ta piepildījās raksti: „Tie manas drēbes izdalījuši savā starpā un par manu apģērbu metuši kauliņus.“ Tā darīja kareivji.
25 Bet pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte, viņa mātes māsa, Marija, Klopas sieva, un Marija Magdalēna.
26 Tad Jēzus, ieraudzījis savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko viņš mīlēja, saka mātei: „Sieva, redzi, tavs dēls!“
27 Pēc tam viņš saka māceklim: „Redzi, tava māte!“ No tā brīža māceklis viņu ņēma pie Sevis.
28 Pēc tam, zinādams, ka viss ir pabeigts un lai piepildītu rakstus līdz galam, Jēzus sacīja: „Man slāpst!“
29 Tur stāvēja trauks ar etiķi; tie uzsprauda sūkli ar etiķi uz izapa stiebra un to pacēla pie viņa: mutes.
30 Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: „Viss piepildīts!“ Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam.
31 Bet tā kā bija sataisāmā diena, un negribēdami, ka miesas pa sabatu paliktu pie krusta, —jo šī sabatdiena bija sevišķi liela—jūdi lūdza Pilātu, lai viņš tiem liktu satriekt lielus un tos noņemt.
32 Tad kareivji nāca un satrieca pirmajam lielus, tāpat otram, kas kopā ar viņu bija krustā sists.
33 Bet nonākot līdz Jēzum un redzot, ka viņš ir jau miris, tie viņa lielus nesatrieca,
34 Bet viens no kareivjiem viņam iedūra sānos šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.
35 Un kas to redzējis, tas to ir apliecinājis, un viņa liecība ir patiesa. Un viņš zina, ka viņš runā patiesību, lai arī jūs ticētu.
36 Jo tas notika, lai piepildītos raksti: „Nevienu kaulu viņam nebūs salauzt.“
37 Un cita rakstu vieta atkal saka: „Viņi raudzīsies uz to, ko tie sadūruši.“
38 Pēc tam Jāzeps no Arimatijas, kas bija Jēzus māceklis, bet tikai slepenībā, tāpēc ka viņš baidījās no jūdiem, lūdza Pilātu, lai tas atļautu noņemt Jēzus miesas; un Pilāts atļāva. Tad viņš nāca un noņēma viņa miesas.
39 Bet arī Nikodēms nāca, kas kādreiz naktī pie viņa bija nācis, un atnesa svaidāmās zāles, maisījumu no mirrēm un aloes, kādas simts mārciņas.
40 Tad viņi paņēma Jēzus miesas un satina tās autos kopā ar smaržvielām, pēc jūdu bēfu paražām.
41 Bet tanī vietā, kur viņus bija krustā situši, bija dārzs un šinī dārzā jauna kapa vieta, kufā vēl neviens nebija glabāts.
42 Tur tie ielika Jēzu jūdu sataisāmās dienas dēļ, jo kapa vieta bija tuvu.
1 Tad Pilāts lika saņemt Jēzu un viņu šaustīt. 2 Kareivji, nopinuši ērkšķu vainagu, uzlika to viņam galvā un aplika viņam purpura apmetni. 3 Tie nāca viņam klāt un teica: “Sveicināts, jūdu Ķēniņ!” – un viņu pļaukāja. 4 Tad Pilāts, atkal iznācis ārā, tiem sacīja: “Redziet, es viņu vedu ārā pie jums, lai jūs zinātu, ka es neatrodu pie viņa nekādas vainas.” 5 Tad Jēzus iznāca ārā ar ērkšķu vainagu galvā un purpura apmetnī. Pilāts tiem sacīja: “Redzi, cilvēks!” 6 Kad virspriesteri un sargi viņu ieraudzīja, tie sāka kliegt: “Sit krustā, sit krustā!” Pilāts viņiem sacīja: “Ņemiet jūs viņu un sitiet krustā, es pie viņa nekādas vainas neatrodu!” 7 Jūdi tam atbildēja: “Mums ir bauslība, un pēc šīs bauslības viņam ir jāmirst, jo viņš ir darījis sevi par Dieva Dēlu.” 8 Kad nu Pilāts šos vārdus dzirdēja, viņš izbijās vēl vairāk. 9 Iegājis atkal pilī, viņš jautāja Jēzum: “No kurienes tu esi?” Bet Jēzus tam neatbildēja. 10 Tad Pilāts viņam sacīja: “Tu nerunā ar mani? Vai tu nezini, ka man ir vara tevi atlaist un vara tevi sist krustā?” 11 Jēzus atbildēja: “Tev pār mani nebūtu nekādas varas, ja tā tev nebūtu dota no augšienes. Tādēļ lielāks grēks ir tam, kas mani tev ir nodevis.” 12 No šī brīža Pilāts meklēja iespēju viņu atlaist. Bet jūdi kliedza: “Ja tu atlaid šo, tad tu neesi cēzara draugs! Katrs, kas pats sevi dara par ķēniņu, ir pret cēzaru!” 13 Šos vārdus dzirdējis, Pilāts Jēzu izveda ārā un apsēdās uz soģa krēsla, vietā, ko sauca Akmeņu bruģis, ebrejiski – Gabata. 14 Bija Pashas sagatavošanas diena – ap sesto stundu. Pilāts sacīja jūdiem: “Redzi, jūsu Ķēniņš!” 15 Tie sāka kliegt: “Nost ar viņu, nost ar viņu! Sit viņu krustā!” Pilāts tiem sacīja: “Vai lai situ krustā jūsu Ķēniņu?” Virspriesteri atbildēja: “Mums nav cita ķēniņa kā vien cēzars!” 16 Tad viņš nodeva Jēzu jūdiem, lai tie sit viņu krustā. Un tie Jēzu saņēma. 17 Savu krustu nesdams, viņš gāja uz tā dēvēto Galvaskausa vietu, ebrejiski – Golgāta, 18 kur tie viņu sita krustā un kopā ar viņu vēl divus citus, katru savā pusē, bet Jēzu tiem pa vidu. 19 Pilāts lika izgatavot uzrakstu un piestiprināt pie krusta. Uz tā bija rakstīts: Jēzus, Nācarietis, jūdu Ķēniņš. 20 Daudzi jūdi lasīja šo uzrakstu, jo vieta, kur Jēzus tika sists krustā, bija tuvu pie pilsētas. Rakstīts bija ebrejiski, latīniski un grieķiski. 21 Jūdu virspriesteri sacīja Pilātam: “Neraksti: jūdu Ķēniņš, raksti, kā viņš pats ir sacījis: es esmu jūdu Ķēniņš.” 22 Pilāts atbildēja: “Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.” 23 Kad kareivji Jēzu bija situši krustā, tie ņēma viņa drēbes un sadalīja uz četriem – katram kareivim pa daļai; tie ņēma arī kreklu, kas nebija šūts, bet noausts vienā gabalā no augšas līdz apakšai. 24 Tad kareivji viens otram sacīja: “Neplēsīsim to, bet lozēsim, kam tas tiks,” – tā piepildījās Raksti: tie manas drēbes sadalīja savā starpā, un par manu apģērbu tie meta kauliņus. – Kareivji tā arī darīja. 25 Pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte un viņa mātesmāsa Marija, Kleopa sieva, un Marija Magdalēna. 26 Ieraudzījis savu māti un mācekli, ko viņš mīlēja, tai līdzās stāvam, Jēzus savai mātei sacīja: “Sieviete, redzi, tavs dēls!” 27 Pēc tam viņš sacīja māceklim: “Redzi, tava māte!” Kopš tā brīža māceklis ņēma viņu pie sevis.
Jēzus nāve
(Mt 27:45–56Mk 15:33–41Lk 23:44–49)28 Tad Jēzus, zinādams, ka viss jau ir pabeigts, lai piepildītos Raksti, sacīja: “Man slāpst!” 29 Tur stāvēja trauks, pilns ar etiķi; tie aptina ap īzapa stiebru sūkli, piesūcinātu ar etiķi, un cēla to pie viņa mutes. 30 Etiķi nobaudījis, Jēzus sacīja: “Viss piepildīts!” – un, galvu noliecis, atdeva garu. 31 Tā kā bija Pashas sagatavošanas diena – un šī sabata diena bija īpaši nozīmīga – jūdi lūdza Pilātu salauzt stilbkaulus krustā sistajiem un viņus no krusta noņemt, lai viņu miesas sabatā nepaliktu pie krusta. 32 Tad kareivji nāca un salauza stilbkaulus pirmajam un tāpat arī otrajam, kas kopā ar Jēzu bija sisti krustā. 33 Nonākuši pie Jēzus un redzēdami, ka viņš jau ir miris, tie viņam stilbkaulus nesalauza. 34 Bet kāds no kareivjiem iedūra šķēpu viņa sānos, un tūlīt iztecēja asinis un ūdens. 35 To apliecina tas, kas to ir redzējis, un viņa liecība ir patiesa; un viņš zina, ka viņš runā patiesi, lai arī jūs ticētu. 36 Tas notika, lai piepildītos Raksti: nevienu viņa kaulu nebūs satriekt. 37 Vēl cita Rakstu vieta saka: un tie raudzīsies uz to, ko caurdūruši.
Jēzus tiek guldīts kapā
(Mt 27:57–61Mk 15:42–47Lk 23:50–56)38 Bet pēc tā visa Jāzeps no Arimatejas, kas bija Jēzus māceklis, gan tikai slepenībā, jo bijās no jūdiem, lūdza Pilātu atļaut noņemt Jēzus miesas; un Pilāts atļāva. Tad viņš nāca un Jēzus miesas noņēma. 39 Atnāca arī Nikodēms, kas jau kādreiz naktī bija nācis pie viņa, un atnesa maisījumu no mirrēm un alvejas; kādas simts mārciņas. 40 Tad viņi ņēma Jēzus miesas un satina tās linu autā kopā ar smaržvielām, kā tas piederas pēc jūdu bēru paraduma. 41 Tajā vietā, kur viņu sita krustā, bija dārzs un šajā dārzā jauna kapavieta, kurā neviens vēl nebija guldīts. 42 Jūdu Pashas sagatavošanas dienas dēļ tie guldīja Jēzu tur, jo šī kapavieta bija tuvu.
