1 Tanīs dienās, kad tur daudz ļaužu bija un tiem nebija ko ēst, Jēzus aicināja savus mācekļus pie sevis un uz tiem sacīja:
2 „Mana sirds iežēlojas šo ļaužu dēļ, jo tie jau trīs dienas pie manis palikuši un tiem nav ko ēst.
3 Un kad es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, tie ceļā nonīks badā; un daži no tiem ir nākuši no tālienes.“
4 Un viņa mācekļi tam atbildēja: „Kas šos ar maizi var paēdināt še tuksnesī?“
5 Un viņš tiem jautāja: „Cik jums maizes?“ Tie sacīja: „Septiņas.“
6 Un viņš ļaudīm pavēl pie zemes apmesties. Un viņš ņēma tās septiņas maizes un pateicās, pārlauza tās un deva saviem mācekļiem, lai tās liek priekšā; un tie lika tās ļaudīm priekšā.
7 Tiem bija arī mazums zivtiņu; un pateicību sacījis, viņš pavēlēja ir tās likt priekšā.
8 Bet tie ēda un paēda un pielasīja ar atlikušām druskām septiņus grozus.
9 Un to bija kādi četri tūkstoši. Un viņš tos atlaida.
10 Un tūdaļ viņš iekāpa laivā ar saviem mācekļiem un nāca Dalmanutas tiesā.
11 Un farizēji uzstājās un sāka ar viņu sarunāties un prasīja no viņa kādu zīmi no debesīm, viņu kārdinādami.
12 Un viņš nopūtās savā garā un sacīja: „Ko šī cilts meklē zīmes? Patiesi es jums saku: Šai ciltij nekāda zīme netaps dota.“
13 Un viņš, tos atlaidis, kāpa atkal laivā un pārcēlās uz otru malu.
14 Un tie bija aizmirsuši maizi ņemt līdz, un tiem vairāk nebija kā viena maize vien pašiem klāt laivā.
15 Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: „Raugait, sargaities no farizēju rauga un no Hēroda rauga!“
16 Un tie runāja savā starpā, ka viņiem nav maizes.
17 Un to nomanīdams, viņš uz tiem sacīja: „Ko jūs runājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nemanāt nedz no-protat? Vai jums sirds vēl ir apcietināta?
18 Jums ir acis, bet jūs neredzat; jums ir ausis, bet jūs nedzirdat?
19 Jūs neatminaties, kad es tās piecas maizes tiem piectūkstošiem lauzu, cik grozu ar druskām jūs esat pielasījuši?“ Tie uz viņu saka: „Divpadsmit.“
20 „Bet kad es tās septiņas maizes tiem četrtūkstošiem lauzu, cik pilnu grozu ar atlikušām druskām jūs esat pielasījuši?“ Un tie saka: „Septiņus.“
21 Un viņš tiem sacīja: „Vai jūs vēl nesaprotat?“
22 Un viņi nāk uz Betsaidu. Tad tie viņam pieved kādu neredzīgu un viņam lūdz, lai viņš to aizkartu.
23 Un viņš, neredzīgo pie rokas ņēmis, to izveda ārā no miesta un spļāva viņa acīs, uzlika tām rokas un tam jautāja. „Vai tu ko redzi?“
24 Un acis pacēlis, tas sacīja: „Es redzu cilvēkus kokiem līdzīgus staigāiam.
25 Tad viņš atkal uzlika rokas uz viņa acīm, un tas ieraudzīja gaismu un tapa atkal vesels un redzēja visu pilnīgi skaidri.
26 Un viņš to sūtīja mājās, sacīdams: „Neej miestā.“
27 Un Jēzus un viņa mācekļi izgāja uz Filipa Cezarejas miestiem un vaicāja saviem mācekļiem ceļā, tiem sacīdams: „Ko ļaudis saka mani esam?“
28 Bet tie viņam atbildēja, sacīdami: „Tu esot Jānis Kristītājs; un cid: tu esot Ēlija; vēl citi: viens no praviešiem.“
29 Un viņš tiem sacīja: „Bet jūs, ko jūs sakāt mani esam?“ Bet Pēteris, atbildēdams uz to, sacīja: „Tu esi Kristus.“
30 Un viņš tiem stipri piekodināja, lai nevienam par viņu neko nesaka.
31 Un viņš sāka tos mācīt, ka Cilvēka Dēlam daudz būs ciest un vecaju un augsto priesteru un rakstu mācītāju atmestam tapt un tapt nokautam un pēc trim dienām augšām celties.
32 Un viņš runāja šo vārdu pilnīgi atklāti. Un Pēteris, viņu savrup vedis, iesāka viņu apsaukt.
33 Bet viņš, atgriezdamies un savus mācekļus uzlūkodams, apsauca Pēteri, sacīdams: „Atkāpies no manis, sātān! Jo tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēku i prāta.“
34 Un pieaicinājis ļaudis līdz ar saviem mācekļiem, viņš uz tiem sacīja: „Kas man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā man pakaļ.
35 Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs.
36 Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?
37 Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?
38 Jo, kas manis un manu vārdu dēļ kaunas šai laulību pārkāpējā un grēcīgā ciltī, tā paša dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad viņš nāks ar svētiem eņģeļiem sava tēva godībā.“
Četru tūkstošu paēdināšana
(Mt 15:32–39)1 Tanīs dienās, kad atkal liels ļaužu pūlis pulcējās un tiem nebija ko ēst, Jēzus pieaicināja savus mācekļus un tiem sacīja: 2 “Man ļoti žēl šo ļaužu, jo tie jau trīs dienas ir pie manis un tiem nav ko ēst. 3 Un, ja es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, viņi ceļā novārgs, jo daži ir nākuši no tālienes.” 4 Uz to viņa mācekļi sacīja: “Kas šeit tuksnesī šos ar maizi var pabarot?” 5 Bet viņš tiem jautāja: “Cik maizes jums ir?” Un tie atbildēja: “Septiņas.” 6 Tad viņš lika ļaužu pūlim apsēsties zemē. Un, paņēmis šīs septiņas maizes, viņš pateicās, lauza un deva saviem mācekļiem, lai viņi tās pasniegtu, un viņi pasniedza tās ļaudīm. 7 Un vēl viņiem bija arī nedaudz zivtiņu, un pateicies viņš lika tās izdalīt. 8 Un viņi paēda un bija sāti, un tie salasīja ar pārpalikušajiem maizes gabaliem septiņus lielus grozus. 9 Paēdušo bija ap četri tūkstoši. Un viņš tos atlaida. 10 Tūlīt iekāpis laivā, viņš ar saviem mācekļiem pārcēlās uz Dalmanutas apvidu.
Farizeji prasa Jēzum zīmes
(Mt 16:1–4)11 Tad pie viņa nāca farizeji un sāka ar viņu strīdēties, un izaicinādami prasīja viņam kādu zīmi no debesīm. 12 Viņš dziļi nopūtās un sacīja: “Kādēļ šī paaudze meklē zīmi? Patiesi es jums saku: šai paaudzei nekāda zīme netiks dota.” 13 Un, tos atstājis, viņš atkal iekāpa laivā un cēlās pāri uz otru malu.
Jēzus brīdina no farizeju un Hēroda rauga
(Mt 16:5–12)14 Bet tie bija aizmirsuši paņemt līdzi maizi, vairāk viņiem nebija kā tikai viena maize laivā. 15 Un viņš tiem piekodināja: “Pielūkojiet, sargieties no farizeju rauga un Hēroda rauga!” 16 Un tie pārrunāja savā starpā, ka tiem nav maizes. 17 To nopratis, Jēzus tiem sacīja: “Kādēļ jūs spriežat par to, ka jums nav maizes? Vai tad jūs vēl neaptverat un nesaprotat? Vai jums sirds vēl ir nocietināta? 18 Jums ir acis, bet jūs neredzat? Jums ir ausis, bet jūs nedzirdat? Vai jūs neatceraties, 19 kad es tās piecas maizes pieciem tūkstošiem lauzu, cik grozu ar maizes gabaliem jūs pielasījāt?” Tie viņam saka: “Divpadsmit.” 20 “Un, kad tās septiņas – četriem tūkstošiem, cik pilnu grozu ar maizes gabaliem jūs pielasījāt?” Un tie viņam atbildēja: “Septiņus.” 21 Un viņš tiem jautāja: “Vai jūs vēl nesaprotat?”
Aklā vīra dziedināšana Bētsaīdā
22 Tad viņi nāca Bētsaīdā. Pie viņa atveda kādu aklo un lūdza viņu, lai viņš tam pieskaras. 23 Paņēmis aklo pie rokas, viņš izveda to no ciema un, spļāvis viņa acīs, uzlika tām rokas un jautāja: “Vai tu ko redzi?” 24 Un, acis pavēris, tas sacīja: “Es redzu cilvēkus, kokiem līdzīgus, staigājam.” 25 Tad viņš atkal uzlika rokas tā acīm, un viņa acis atvērās, un viņš kļuva vesels un redzēja visu skaidri. 26 Tad viņš to sūtīja uz mājām, sacīdams: “Dodies uz savām mājām un nevienam ciemā neko nestāsti!”
Pētera liecība par Kristu
(Mt 16:13–20Lk 9:18–22)27 Jēzus ar saviem mācekļiem gāja uz Filipa Cēzarejas ciemiem. Un ceļā viņš mācekļus izjautāja: “Ko ļaudis runā par mani? Kas es esmu?” 28 Un tie atbildēja: “Jānis Kristītājs, un citi – Elija, un citi – viens no praviešiem.” 29 Un viņš tiem jautāja: “Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?” Pēteris viņam atbildēja: “Tu esi Kristus.” 30 Viņš tiem stingri piekodināja nevienam par viņu nestāstīt.
Jēzus māca par savu nāvi un augšāmcelšanos
(Mt 16:21–28Lk 9:22–27)31 Un viņš sāka tos mācīt: “Cilvēka Dēlam būs daudz jācieš, jātiek vecajo, virspriesteru un rakstu mācītāju atmestam un nonāvētam, un trešajā dienā tam būs augšāmcelties.” 32 Un viņš runāja šo vārdu pilnīgi atklāti. Un Pēteris, viņu sāņus vedis, sāka viņu apsaukt. 33 Bet viņš pagriezās, uzlūkoja savus mācekļus un, Pēteri apsaukdams, sacīja: “Atkāpies no manis, sātan! Tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēka prāta!” 34 Un, piesaucis klāt ļaudis un savus mācekļus, viņš tiem sacīja: “Kas man grib sekot, tas lai aizliedz sevi, lai ņem savu krustu un seko man! 35 Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudēs manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs. 36 Ko gan iegūst cilvēks, kas iemanto visu pasauli, bet nodara ļaunumu savai dvēselei? 37 Un ko cilvēks var dot kā samaksu par savu dvēseli? 38 Kas manis un manu vārdu dēļ būs kaunējies šajā laulības pārkāpēju un grēcinieku paaudzē, tā dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad viņš nāks ar svētiem eņģeļiem sava Tēva godībā.”
