1 Un kad daudz tūkstošu ļaužu sapulcējās, tā ka cits citu tikko nesamina, tad Jēzus iesāka sacīt saviem mācekļiem: „Sargaities no farizēju rauga, tas ir no viņu liekulības.
2 Bet nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nav nezināms, kas nenāks gaismā.
3 Tāpēc visu, ko jūs esat teikuši tumsā, to dzirdēs gaismā, un, ko jūs ausī esat čukstējuši istabā, to sludinās no jumtiem.
4 Jums, saviem draugiem, es saku: Nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs nespēj neko darīt.
5 Es jums teikšu, no kā jums būs bīties: Bīstieties no tā, kam ir vara nonāvēt un pēc tam iemest ellē. Tiešām, es saku: To bīstieties.
6 Vai piecus zvirbuļus nepārdod par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā.
7 Tāpat arī jums visi galvas mati ir skaitīti. Nebīstieties, jūs esat vairāk vērti nekā daudz zvirbuļu.
8 Bet es jums saku: Katru, kas mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā;
9 Bet kas mani aizliegs cilvēku priekšā, tas taps aizliegts Dieva eņģeļu priekšā.
10 Un katram, kas teiks ko pret Cilvēka Dēlu, tam to piedos. Bet tam, kas zaimos Svēto Garu, to nepiedos.
11 Kad tie nu jūs vedīs savās sinagogās valdības iestāžu un valdinieku priekšā, nerūpējieties par to, kā jūs sevi aizstāvēsit jeb ko teiksit,
12 Jo Svētais Gars jūs mācīs tai brīdī, ko jums būs runāt.“
13 Tad kāds no ļaužu pulka sacīja viņam: „Mācītāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā.“
14 Bet viņš tam atbildēja: „Cilvēks, kas mani iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?“
15 Un viņš tiem sacīja: „Uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas.“
16 Un viņš stāstīja tiem līdzību, sacīdams: „Kādam bagātniekam viņa lauki bija nesuši papilnam augļu.
17 Un viņš sāka pie sevis spriest: Ko es darīšu, jo man nav, kur savus augļus likt.
18 Un viņš turpināja: To es darīšu: es noplēsīšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus un tur savākšu visu labību un mantu
19 Un sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies.
20 Bet Dievs uz viņu sacīja: Tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis?
21 Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.“
22 Ūn viņš sacīja saviem mācekļiem: „Tāpēc es jums saku: Nezūdaities savas dzīvības pēc, ko ēdīsit, ne arī savas miesas pēc, ar ko ģērbsities.
23 Jo dzīvība ir labāka nekā barība, un miesa labāka nekā apģērbs.
24 Ņemiet vērā kraukļus, kas nedz sēj, nedz pļauj, kam nav ne šķūņa, ne klēts, bet Dievs viņus uztur. Cik daudz vairāk jūs esat vērti nekā putni.
25 Kujrš jūsu starpā ar visu savu zūdīšanos var savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?
26 Ja nu jūs pat vismazākās lietas nespējat, ko jūs zūdāties pārējo lietu pēc?
27 Ņemiet vērā lilijas, kas ne vērpj, ne auž. Bet es jums saku: pat Salamans visā savā greznumā nav bijis tā apģērbts kā viena no tām.
28 Bet ja jau zāli laukā, kas šodien aug, bet rīt tiek krāsnī mesta, Dievs tik skaisti apģērbj, cik vairāk jūs, jūs mazticīgie!
29 Tāpēc neraizējieties ari jūs par to, ko ēdīsit un ko dzersit, un neuztraucieties,
30 Jo visu to meklē pasaules tautas. Jūsu Tēvs jau zina, ka jums viss tas vajadzīgs.
31 Dzenieties vairāk pēc Dieva valstības, tad jums šīs lietas tiks piemestas.
32 Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt valstību!
33 Pārdodiet savu īpašumu un izdalait to nabagiem, gādājiet sev naudas makus, kas nepaliek veci, neizsīkstošu mantu debesīs, kur zaglis nevar piekļūt un ko kodes nevar maitāt.
34 Jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.
35 Lai jūsu gumi ir apjozti, un jūsu lāpas lai deg:
36 Esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tam tūdaļ varētu durvis atvērt, kad tas nāks un klauvēs.
37 Svētīgi tie kalpi, kupus kungs pārnākot atrod nomodātiešām, es jums saku, ka viņš, apsējis priekšautu, tos apsēdinās, apstaigās visus un tiem kalpos.
38 Un ja viņš nāktu nakts vidū vai pirmajos gaiļos un tos atrastu nomodā, svētīgi tie!
39 Bet to zinait, ja nama kungs zinātu, kupā stundā nāks zaglis, viņš neļautu tam ielauzties savā namā.
40 Tāpat arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tādā stundā, kad jūs to nedomājat.“
41 Tad Pēteris viņam jautāja: „Kungs, vai tu šo līdzību stāsti mums, vai visiem?“
42 Un tas Kungs teica. „Kas gan ir uzticamais un sapratīgais nama turētājs, ko kungs iecels pār savu saimi, lai tas laikā dotu piederīgo barību?
43 Svētīgs tas kalps, kupu kungs atnācis atradis tā darām.
44 Tiešām, es jums saku, viņš to iecels pār visu savu īpašumu!
45 Bet ja kalps savā sirdi domās Mans kungs kavējas nākt, un sāks sist kalpus un kalpones, nodosies ēšanai un dzeršanai un piedzersies,
46 Tad šī kalpa kungs nāks tādā dienā, kad tas to nesagaida, un stundā, kupu tas nezina: viņš viņu šķels pušu un dos viņam viņa algu līdz ar neticīgiem.
47 Šāds kalps, kas, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa prāta, dabūs daudz sitienu.
48 Bet kas nezinādams būs darījis to, ar ko viņš pelnījis sitienus, dabūs maz. Jo no katra, kam daudz dots, daudz prasīs, un, kam daudz uzticēts, no tā jo vairāk atprasīs.
49 Uguni esmu nācis mest uz zemi un kā es vēlētos, kaut tā jau degtu!
50 Bet man jātop kristītam ar vienu kristību, un kā man ir bail, kamēr tā būs pabeigta.
51 Vai jums šķiet, ka es esmu nācis mieru nest virs zemes? Nebūt ne! es jums saku, bet šķelšanos!
52 Jo no šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem, un divi pret trim,
53 Tēvs pret dēlu, un dēls pret tēvu, māte pret meitu, un meita pret māti, vīra māte pret vedeklu, un vedekla pret vīra māti!“
54 Un uz ļaudīm viņš sacīja: „Kad jūs rietumos redzat paceļamies mākoni, jūs tūliņ sakāt: Būs lietus—un tā arī notiek;
55 Un kad no dienvidiem pūš vējš, jūs sakāt: Būs karstums—un tā notiek.
56 Liekuļi, par zemes un debess izskatu jūs protat spriest, kāpēc jūs neprotat spriest par šo laikmetu?
57 Un kāpēc jūs paši no sevis neizšķirat, kas ir taisnība?
58 Jo, ja tu ar savu pretinieku ej pie priekšnieka, centies ar viņu vēl cēlā izlīgt, lai viņš tevi nevestu pie soģa, un soģis tevi nenodod uzraugam, un uzraugs tevi neiemet cietumā.
59 Es tev saku, no turienes tu neiziesi, kamēr nebūsi nomaksājis pēdējo artavu.“
Brīdinājums sargāties no liekulības
1 Kad sapulcējās tūkstošiem ļaužu, tā ka cits citu gandrīz vai sabradāja, viņš sāka sacīt saviem mācekļiem: “Piesargieties no farizeju rauga, tas ir, no liekulības. 2 Nekas nav tā aizsegts, ka netiktu atklāts, un nav nekā slepena, kas nekļūtu zināms. 3 Tādēļ viss, ko būsiet sacījuši tumsā, būs dzirdams gaismā, un, ko jūs būsiet čukstējuši ausī savos kambaros, tas tiks pasludināts no namu jumtiem.
Nebīties apliecināt
(Mt 10:26–33)4 Jums, saviem draugiem, es saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu, bet vairāk neko nespēj nodarīt. 5 Bet es jums sacīšu, no kā jums būs bīties: bīstieties no tā, kam vara pēc nonāvēšanas jūs iemest ellē. Tiešām es jums saku: no tā bīstieties! 6 Vai piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. 7 Arī visi jūsu galvas mati ir saskaitīti. Nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi. 8 Bet es jums saku: ikvienu, kas apliecinās mani cilvēku priekšā, arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā. 9 Bet, kas mani noliegs cilvēku priekšā, tas taps noliegts Dieva eņģeļu priekšā. 10 Un ikvienam, kas kādu vārdu sacīs pret Cilvēka Dēlu, tiks piedots, bet, kas zaimos Svēto Garu, tam netiks piedots. 11 Kad jūs vedīs sinagogās un valdnieku un vareno priekšā, neesiet norūpējušies par to, kā jūs aizstāvēsieties vai ko sacīsiet. 12 Svētais Gars pamācīs jūs tajā stundā, kas ir sakāms.”
Līdzība par bagāto muļķi
13 Kāds no pūļa viņam sacīja: “Skolotāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā.” 14 Viņš tam atbildēja: “Cilvēk, kas mani ir iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?” 15 Un viņš tiem sacīja: “Pielūkojiet, sargieties no jelkādas mantrausības. Pat pārpilnībā cilvēks nedzīvo no tā, ka viņam daudz kas pieder.” 16 Tad viņš stāstīja tiem līdzību: “Kādam bagātniekam lauki ienesa labu ražu. 17 Un viņš sāka pie sevis spriest: ko lai es daru? Man nav kur savākt savus augļus. 18 Tad viņš teica: es darīšu tā – nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus, un tur savākšu visu labību un citus labumus. 19 Un savai dvēselei es sacīšu: tev ir daudz labumu iekrāts uz ilgiem gadiem; atpūties, ēd, dzer un līksmo! 20 Tad viņam Dievs sacīja: neprātīgais! Šajā naktī tev atprasīs dzīvību – kam tad piederēs tas, ko esi sakrājis? 21 Tā notiek tam, kas krāj tikai sev, bet netop bagāts Dievā.”
Pasaulīgās raizes un Dieva valstība
(Mt 6:19–21, Mt 25–34)22 Un viņš sacīja saviem mācekļiem: “Tādēļ es jums saku, nezūdieties savas dzīvības dēļ – ko ēdīsiet, nedz savas miesas dēļ – ko vilksiet mugurā. 23 Jo dzīvība ir vērtāka nekā barība un miesa nekā drēbes. 24 Pavērojiet kraukļus; ne tie sēj, ne pļauj; tiem nav ne klēts, ne šķūņa, bet Dievs tos baro. Cik daudz vairāk vērti jūs esat par putniem. 25 Kurš gan no jums ar savu zūdīšanos var pagarināt savu mūžu kaut vai par olekti? 26 Ja pat tādu nieku jūs nespējat, kādēļ tad zūdāties par visu pārējo? 27 Pavērojiet lilijas, kā tās aug. Ne tās nopūlas, ne vērpj. Bet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām. 28 Ja nu pļavas zāli, kas šodien ir, bet rīt tiek iemesta krāsnī, Dievs tā ģērbj, cik gan vairāk jūs, jūs mazticīgie! 29 Nemeklējiet arī jūs, ko ēdīsiet un ko dzersiet, un neraizējieties! 30 Pēc visa tā pagāni dzenas; jūsu Tēvs tāpat zina, ka jums to vajag. 31 Meklējiet viņa Valstību, tad jums viss tiks iedots. 32 Nebīsties, tu mazais ganāmpulciņ, jo jūsu Tēvam labpaticis dot jums Valstību. 33 Pārdodiet savu mantu un izdaliet žēlastības dāvanās. Dariniet sev naudas makus, kas nenodilst, neizsīkstošu mantu debesīs, kur nedz zaglis tiek klāt, nedz kodes to sagrauž. 34 Kur ir jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.
Esiet nomodā!
35 Lai jūsu gurni ir apjozti un jūsu lāpas degošas! 36 Esiet līdzīgi cilvēkiem, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tūdaļ tam atvērtu, kad tas nāks un klauvēs. 37 Laimīgi tie kalpi, kurus kungs pārnācis atradīs nomodā. Patiesi es jums saku: viņš apjozīs priekšautu un nosēdinās tos un apstaigādams visus apkalpos. 38 Un, ja viņš nāks otrajā nakts sardzē un trešajā nakts sardzē un atradīs tos nomodā, laimīgi tie! 39 Jel saprotiet: ja nama saimnieks zinātu, kurā stundā zaglis nāks, viņš neļautu tam ielauzties savā namā. 40 Esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks stundā, kad jūs viņu negaidāt.”
Uzticamais un neuzticamais kalps
(Mt 24:45–51)41 Tad Pēteris jautāja: “Kungs, vai tu šo līdzību stāsti tikai mums vai visiem?” 42 Un Kungs teica: “Kurš tad ir tas uzticamais un saprātīgais namturis, ko kungs iecels pār saviem kalpotājiem, lai tas laikus izdalītu tiem pienākošos barību? 43 Laimīgs ir tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām. 44 Patiesi es jums saku: viņš to iecels pārvaldīt visu savu īpašumu. 45 Bet, ja kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējas nākt, – un sāks sist kalpus un kalpones, sāks ēst un dzert un piedzersies, 46 tad šī kalpa kungs nāks tajā dienā, kad tas negaidīs, un tajā stundā, kad nezinās, un pāršķels viņu pušu un liks viņa daļu ar neticīgajiem. 47 Bet tāds kalps, kurš, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa gribas, saņems daudz sitienu. 48 Bet, kas nezinādams darījis to, par ko pelnījis sitienus, tas saņems maz. No ikviena, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā vairāk atprasīs.
Kristus ir šķelšanās iemesls
(Mt 10:34–39)49 Uguni es esmu nācis mest uz zemi, un kā es vēlos, ka tā jau degtu! 50 Bet ir kristība, kurā man jātop kristītam, un cik es esmu sasaistīts, kamēr tā piepildīsies. 51 Jums šķiet, ka esmu ieradies nest mieru uz zemes? Nebūt ne, es jums saku, bet gan šķelšanos! 52 No šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem un divi pret trim. 53 Tēvs stāsies pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti.”
Laika zīmju skaidrošana
(Mt 16:1–4)54 Un viņš sacīja ļaužu pūlim: “Kad jūs rietumos redzat paceļamies mākoni, jūs tūlīt sakāt: lietus tuvojas, – un tā notiek. 55 Kad pūš dienvidvējš, jūs sakāt: būs karstums, – un tā notiek. 56 Liekuļi! Zemes un debess izskatu jūs protat pazīt, bet kādēļ jūs nepazīstat šo laiku? 57 Kādēļ jūs paši no sevis neizšķirat, kas ir taisnīgi? 58 Kad tu ar savu pretinieku ej pie pārvaldnieka, centies vēl ceļā ar to izlīgt, lai viņš tevi nevelk pie tiesneša un lai tiesnesis nenodod tevi uzraugam un uzraugs tevi neiemet cietumā. 59 Es tev saku: tu no turienes neiziesi, līdz nebūsi nomaksājis pēdējo grasi.”
