1 Un tas Kungs sacīja Jozuam: „Nebīsties un nešaubies! Ņem sev līdzi visu karaspēka saimi un celies un eji pret Aju; redzi, Es esmu nodevis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa tautu kopā ar viņa pilsētu un viņa zemi.
2 Un tu rīkojies tāpat ar Aju un tās ķēniņu, kā tu jau esi rīkojies ar Jēriku un tās ķēniņu, tikai ar tādu atšķirību, ka jūs gūto laupījumu un gūtos liellopus paturiet paši sev. Liec citiem paslēpties aizsegā aiz šīs pilsētas, tās otrā pusē, uz vakariem!
3 Tad Jozua ar visu kapaspēka saimi cēlās, lai dotos uzbrukumā pret Aju, un Jozua izmeklēja trīsdesmit tūkstošus visdrosmīgāko kapaviru un tos izsūtīja jau naktī.
4 Un viņš tiem deva pavēli, sacīdams: „Jums, lūk, būs pret to pilsētu novietoties aizsegā; neattālinieties pārāk tālu no pilsētas un esiet visi modri!
5 Bet es pats ar visu to kapa saimi, kas ir pie manis, došos tuvāk klāt pilsētai, un ja notiks, ka viņi iznāks mums pretī tā kā pirmo reizi, tad mēs no viņiem bēgsim.
6 Un kad nu viņi dosies laukā, lai mūs vajātu, tad mēs liksim viņiem no pilsētas attālināties labu gabalu, jo tie domās: Viņi bēg no mums tāpat kā pirmo reizi! Tā mēs bēgsim no viņiem.
7 Tad jūs celieties no savām paslēptuvēm, un jums ir šī pilsēta jāieņem, jo tas Kungs, jūsu Dievs, to ir nodevis jūsu rokā.
8 Un kad jūs būsit pilsētu ieņēmuši, tad aizdedziniet pilsētu ar uguni, darīdami visu tā, kā tas Kungs ir pavēlējis; redziet, tādu es jums esmu devis pavēli!“
9 Tā Jozua viņus izsūtīja, un tie nonāca līdz vietai, kur tiem bija jāpa-slēpjas un kas atradās starp Bēteli un Aju, uz rietumiem no Ajas, bet Jozua pavadīja nakti pie pārējās kapa tautas.
10 Un Jozua jozās agri no rīta, un viņš pārskaitīja rindas, un tad viņš, kopā ar Israēla vecajiem, cēlās un devās tautas priekšgalā pret Aju.
11 Un visa kapaspēka saime, kupa bija kopā ar viņu, cēlās un ieņēma savu vietu; nonākuši pilsētai tieši pretī, viņi uzcēla savas teltis ziemeļos no Ajas, un tur bija maza ieleja starp viņiem un Aju.
12 Tad viņš izraudzīja kādus piecus tūkstošus vīrus un lika tiem apslēpties aizsegā starp Bēteli un Aju pret vakariem no pilsētas.
13 Un tā viņi izvietoja kapa pulkus: visa kapaspēka nometni ziemeļos no pilsētas un paslēptos spēkus—rietumos no tās; bet Jozua tanī naktī nogāja pašā ielejā.
14 Kad Ajas ķēniņš to redzēja, tad pilsētas vīri steidzās un apjozās agri no rīta un tūdaļ devās pretī Israēlam uz kauju: viņš pats un visa viņa tauta steidzās noteiktā laikā uz sapulcēšanās vietu klajuma malā, bet viņš nezināja, ka aizsegā atrodas ļaudis, paslēpušies aiz pilsētas.
15 Bet Jozua un Israēls izlikās esam sakauti un metās bēgt no viņiem virzienā uz tuksnesi.
16 Tāpēc visi ļaudis, kas atradās pilsētā, tika sasaukti, lai dzītos tiem pakal, un tie vajāja Jozuu un ļāvās aizvilināties prom no pilsētas.
17 Un tur vairs nepalika neviena vīra ne Ajā, nedz Bētelē, kupš nebūtu izgājis, lai vajātu Israēlu; un tā tie atstāja pilsētu atvērtu un dzinās pakaļ Israēlam.
18 Tad tas Kungs sacīja Jozuam: „Izstiep šķēpu, kas ir tavā rokā, pret Aju, jo Es to nododu tavā rokā!“ Tad Jozua izstiepa šķēpu, kas bija viņa rokā, pret pilsētu.
19 Tad tie, kuļ-i bija aizsegā, steigā iznāca no savām paslēptuvēm un skrēja, tiklīdz Jozua izstiepa savu roku, iesteidzās pilsētā, ieņēma to un ar skubu pielika pilsētai uguni.
20 Kad nu Ajas vīri pagriezās atpakaļ un skatījās, tad, redzi, dūmi jau cēlās no pilsētas pret debesīm, un tie nespēja nekur bēgt, ne šurp ne turp; jo arī tā karotāju saime, kura bija bēgusi uz tuksnesi, griezās atpakaļ pret tiem, kas viņus vajāja,
21 Jo kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kuri bija paslēpušies, ieņēma pilsētu un ka pār pilsētu jau pacēlās dūmi, tad ari viņi griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus.
22 Un tad arī tic no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka ajieši atradās Israēla vidū, —vieni nāca no šīs un otri no tās puses un tos kāva, kamēr neviena no tiem nepalika pāri, kas būtu palicis sveiks, vai arī, kas būtu izglābies.
23 Bet Ajas ķēniņu tie sagūstīja dzīvu un noveda pie Jozuas.
24 Un tad notika, kad Israēls bija pabeidzis nogalināt visus Ajas aizstāvjus atklātā tuksneša laukā, kur tas bija tos vajājis, un kad tie visi bija krituši līdz pat beidzamam no zobena asmeņa, ka tad tikai viss Israēls griezās atpakaļ uz Aju, lai nogalinātu tās iedzīvotājus bez žēlastības ar zobena asmeni.
25 Un visu kritušo skaits tanī dienā bija, skaitot vīrus un sievas, divpadsmit tūkstoši; visi Ajas iedzīvotāji.
26 Un Jozua neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, tiekāms visi Ajas iedzīvotāji bija pilnā mērā, —kā to lāsts prasa, —iznīcināti.
27 Tikai lopus un pilsētas laupījumu Israēls paņēma un paturēja sev, kā tas Kungs bija Jozuam pavēlējis.
28 Tādā kārtā Jozua nodedzināja Aju un pārvērta to par drupu kaudzi uz mūžīgiem laikiem, kāda tā ir arī vēl šodien.
29 Bet Ajas ķēniņu viņš lika pakārt vakara laikā, saulei rietot, pie koka; tad pēc Jozuas pavēles tie noņēma viņa līķi no koka un nometa to pie ieejas pilsētas vārtos, kur tie tam virsū uzkrāva lielu akmeņu kaudzi, kas tur vēl atrodas līdz šai dienai.
30 Toreiz ari Jozua uzcēla tam Kungam, Israēla Dievam, altāri Ebala kalnā
31 Tā, kā tā Kunga kalps Mozus bija Israēla tautai pavēlējis un kā tas ir uzrakstīts Mozus bauslības grāmatā: altāri no neapcirstiem akmeņiem, kujra veidošanai nebija tikuši lietoti dzelzs rīki, un uz tā viņi upurēja tam Kungam dedzināmos upurus un nesa kaujamos pateicības upurus.
32 Un tad viņš rakstīja tur uz akmeņiem norakstu no Mozus bauslības, ko Mozus bija rakstījis, Israēla bērniem klāt esot.
33 Un viss Israēls ar saviem vecajiem, virsniekiem un soģiem stāvēja abos šķirsta sānos pretī priesteriem un Ievītiem, kuri bija tā Kunga derības šķirsta nesēji, tiklab svešinieki, kā arī iedzimtie, un tad tie pagriezās: viena puse pret Garicima kalnu un otra puse pret Ēbala kalnu tā, kā tā Kunga kalps Mozus bija iepriekš pavēlējis Israēla tautu svētīt.
34 Un pēc tam viņš nolasīja visus bauslības vārdus, —svētības un lāstu vārdus, kā tas bauslības grāmatā stāv rakstīts.
35 Un tur nebija neviena vārda no visiem, kurus Mozus kā pavēli bija devis, ko Jozua nebūtu nolasījis visai sasauktai Israēla draudzei, —ir sievu, ir mazo bērnu un ir svešinieku priekšā, kuri staigāja viņiem līdzi.
Ajas ieņemšana
1 Kungs teica Jozuam: “Nebaidies un nebaiļojies! Ņem līdzi visus ļaudis, kas var doties karā, celies un dodies uz Aju, redzi, es esmu atdevis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa tautu, viņa pilsētu un viņa zemi! 2 Dari ar Aju un tās ķēniņu tāpat, kā darīji ar Jēriku un tās ķēniņu, taču laupījumu un lopus, ko tur salaupīsiet, paturiet sev! Ierīko slēpni aiz pilsētas!” 3 Tad Jozua ar visiem karavīriem devās uz Aju, un Jozua izraudzījās trīsdesmit tūkstošus vīru – varenus spēkavīrus! – un lika tiem doties turp naktī. 4 Viņš tiem sacīja: “Redzi, uzglūniet pilsētai no viņas puses, neatkāpieties no pilsētas pārāk tālu un esiet gatavi! 5 Bet es ar tiem vīriem, kas kopā ar mani, nākšu uz pilsētu, un, kad viņi iznāks mums pretī tāpat kā iepriekš, tad mēs bēgsim no viņiem. 6 Tie dosies mums pakaļ, un mēs izvilināsim tos no pilsētas, jo tie nodomās, ka mēs bēgam no tiem tāpat kā iepriekš, un mēs bēgsim no tiem! 7 Tad jūs dodieties laukā no slēpņa un ieņemiet pilsētu, jo Kungs, jūsu Dievs, to ir nodevis jūsu rokā! 8 Kad būsiet sagrābuši pilsētu, aizdedziniet to – dariet, kā Kungs jums pavēlējis, redzi, to es jums pavēlu!” 9 Tad Jozua sūtīja tos, un tie novietojās slēpnī, apmetušies starp Bēteli un Aju – uz rietumiem no Ajas, bet Jozua tonakt palika pie tautas.
10 Tad Jozua cēlās agri no rīta, izrīkoja tautu un kopā ar Israēla vecajiem devās tautas priekšgalā uz Aju. 11 Un visi karavīri, kas bija ar viņu, gāja un traucās, un nonāca iepretī pilsētai – tie apmetās ziemeļos no Ajas, tā ka starp tiem un Aju bija ieleja. 12 Tad viņš ņēma piecus tūkstošus vīru un nolika tos slēpnī starp Bēteli un Aju pilsētas rietumpusē. 13 Ļaudis izvietojās tā – visa nometne bija uz ziemeļiem no pilsētas, bet daļa no tiem bija uz rietumiem no pilsētas. Jozua tonakt bija nogājis ielejā. 14 Kad Ajas ķēniņš to redzēja, pilsētas vīri steidza laukā cīnīties pret Israēlu – ar visiem saviem ļaudīm viņš devās klajumā, bet nezināja, ka aiz pilsētas ir ierīkots slēpnis. 15 Taču Jozua un viss Israēls izlikās, ka būtu sakauti, un bēga uz tuksneša pusi. 16 Visi ļaudis, kas bija pilsētā, tika saukti dzīties tiem pakaļ – tie dzinās pakaļ Jozuam un tā tika izvilināti no pilsētas. 17 Ne Ajā, ne Bētelē nepalika neviena, kas nebūtu devies pakaļ Israēlam. Tie pameta Aju nenoslēgtu un dzinās pakaļ Israēlam.
18 Tad Kungs teica Jozuam: “Izstiep šķēpu, kas tev rokā, pret Aju, jo es to atdodu tev!” Un Jozua izstiepa pret pilsētu šķēpu, kas tam bija rokā. 19 Tad tie, kas bija slēpnī, steigšus cēlās un skrēja, kolīdz viņš bija izstiepis savu roku, – tie devās iekšā pilsētā, ieņēma to un steigšus aizdedzināja pilsētu. 20 Ajas vīri nu pagriezās atpakaļ un skatījās, un, redzi, no pilsētas padebešos cēlās dūmi! Nu tie vairs nespēja bēgt ne turpu, ne šurpu – ļaudis, kas no viņiem bija bēguši uz tuksnesi, tagad griezās pretī saviem vajātājiem. 21 Kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kas bija slēpnī, tagad ieņēmuši pilsētu un no tās ceļas dūmi, viņi griezās atpakaļ un kāva Ajas pilsētas vīrus. 22 Arī tie, kas nāca no pilsētas, devās tiem pretī, tā ka Ajas vīri nonāca pa vidu Israēlam – vieni tiem bija no vienas puses un otri no otras – un viņi tos kāva tā, ka nevienam neizdevās paglābties vai aizbēgt. 23 Bet Ajas ķēniņu viņi sagūstīja dzīvu un atveda pie Jozuas.
24 Kad Israēls bija nokāvis visus Ajas iemītniekus, kas bija uz lauka – tuksnesī, kur tie bija tos aizdzinuši, kad tie visi kā viens bija krituši no zobena asmens, tad viss Israēls atgriezās Ajā un kāva to ar zobena asmeni. 25 Un visi tajā dienā kritušie – gan vīri, gan sievas – kopā bija divpadsmit tūkstoši, visi Ajas ļaudis. 26 Jozua nenolaida savu rokā pacelto šķēpu, kamēr nebija iznīcināti visi Ajas iemītnieki. 27 Taču lopus un visu, kas pilsētā laupāms, Israēls paturēja sev, kā Kungs bija teicis un Jozua pavēlējis. 28 Jozua nodedzināja Aju un padarīja to par izpostījumu uz visiem laikiem – līdz pat šai dienai! 29 Un Ajas ķēniņu viņš pakāra kokā līdz vakaram, un, kad norietēja saule, Jozua pavēlēja noņemt viņa līķi no koka – to nosvieda pie pilsētas vārtiem un uzbēra pār to lielu akmens kaudzi – tur tā ir līdz šai dienai.
Derības atjaunošana Ēbāla kalnā
(5Moz 27:4–5)30 Tad Jozua Ēbāla kalnā uzcēla altāri Kungam, Israēla Dievam, 31 kā Kunga kalps Mozus bija pavēlējis Israēla dēliem un kā rakstīts Mozus bauslības grāmatā – altāri no netēstiem akmeņiem, ko dzelzs rīks nav skāris. Un uz tā tie upurēja sadedzināmos upurus Kungam un kāva miera upurus. 32 Tur uz tiem akmeņiem viņš rakstīja Mozus bauslības norakstu – to viņš rakstīja, klātesot Israēla dēliem. 33 Un viss Israēls kopā ar saviem vecajiem, virsniekiem un tiesnešiem stāvēja abās pusēs šķirstam iepretī levītiem, priesteriem, kuri nesa Kunga derības šķirstu, – gan svešinieki, gan pašu ļaudis – viena puse iepretī Gerizīma kalnam un otra puse iepretī Ēbāla kalnam. Tā Kunga kalps Mozus jau iepriekš tiem bija pavēlējis svētīt Israēla tautu. 34 Pēc tam viņš lasīja visus bauslības vārdus – gan svētību, gan lāstu – visu, kas rakstīts bauslības grāmatā. 35 No tā, ko Mozus bija pavēlējis, nebija ne vārda, ko Jozua nebūtu nolasījis priekšā visai Israēla sapulcei, sievām, bērniem un svešiniekiem, kas bija viņu vidū.
