1 Un Mozus un tautas vecaji pavēlēja tautai, sacīdami: „Turiet visus šos bauš-ļus, ko es jums šodien piekodinu!
2 Un kad jūs pāriesit pār Jardānu un tu nonāksi tam zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad uzcel lielus akmeņus, nobalsim tos ar kaļķiem,
3 Un raksti uz tiem visus šos baušļus, pēc tam kad tu būsi pārcēlies un iegājis tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, zemē, kur piens un medus tek, kā tas Kungs, tavu tēvu Dievs, tev to bija solījis.
4 Un kad jūs būsit pāri pārcēlušies par Jardānu, tad jums būs šos akmeņus, ko es šodien pieminu, uzcelt Ēbala kalnā un tos nobalsināt ar kaļķiem.
5 Un tur tev būs jāuzceļ altāris tam Kungam, savam Dievam, altāris no akmeņiem, un tev tos nebūs apstrādāt ar dzelzs darba rīkiem.
6 Tev būs uzcelt tā Kunga, sava Dieva, altāri no neapcirstiem akmeņiem un tad uz tā jāupurē dedzināmie upuri tam Kungam, savam Dievam.
7 Un tad tev arī jāsagatavo kaujamie pateicības upuŗi, un tur tu ēdīsi un priecāsies tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
8 Uz šiem akmeņiem tev jāraksta visi šīs bauslības vārdi, un velc tos labi skaidri.“
9 Un Mozus un Ievītu priesteri runāja uz visu Israēlu, sacīdami: „Ņem vērā un klausies, Israēl! Šodien tu esi kļuvis par tā Kunga, sava Dieva, tautu.
10 Tāpēc tev būs klausīt tā Kunga, sava Dieva, balsij un pildīt Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es jums šodien pavēlu!“
11 Un Mozus pavēlēja tanī dienā tautai, sacīdams:
12 „Pēc tam, kad jūs būsit pārcēlušies pāri Jardānai, tad šie lai nostājas uz Garicima kalna, lai svētītu tautu: Simeons un Levijs, Jūda un Isašars, Jāzeps un Benjamīns;
13 Bet šie lai nostājas uz Ebala kalna un lai saka lāsta vārdus: Rūbens, Gads un Ašers, Zebulons, Dans un Naftalis.
14 Tad lai sāk Ievīti un ar skaļu balsi paziņo visiem vīriem Israēlā:
15 „Nolādēts, lai ir tas vīrs, kas darina kādu izgrieztu vai izlietu elka tēlu, kas tam Kungam ir negantība, amatnieku roku darbs, un kas to slepenībā uzceļ!“ —Un visai tautai ir jāatbild un jāsaka: „Amen!“
16 „Nolādēts, kas negodā savu tēvu un savu māti!“ —Un visai tautai būs sacīt: „Amen!“
17 „Nolādēts, kas pārceļ sava tuvāka robežas!“ —Un visai tautai būs sacīt: „Amen!“
18 „Nolādēts, kas aklu noved neceļā!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
19 „Nolādēts, kas sagroza svešinieka, bāreņa un atraitnes tiesas!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen“!
20 „Nolādēts, kas guļ pie sava tēva sievas, jo viņš ir atsedzis sava tēva apsegto!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
21 „Nolādēts, kas kopojas ar lopiem!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
22 „Nolādēts, kas guļ pie savas māsas, sava tēva meitas vai savas mātes meitas!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
23 „Nolādēts, kas guļ pie savas sievas mātes!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
24 „Nolādēts, kas savu tuvāku slepeni nosit!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
25 „Nolādēts, kas ņem dāvanas, lai izlietu nenoziedzīgas asinis!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
26 „Nolādēts, kas netur šīs bauslības vārdus un kas tos neizpilda!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
Altāris Ēbāla kalnā
1 Tad Mozus kopā ar Israēla vecajiem pavēlēja tautai: “Ievērojiet visus baušļus, ko es jums šodien pavēlu! 2 Tajā dienā, kad jūs iesiet pār Jardānu uz zemi, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, uzslej lielus akmeņus un nobalsini tos. 3 Raksti uz tiem visus šīs bauslības vārdus, kad būsi pārgājis tajā pusē, lai tu varētu ieiet zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, – zemē, kur piens un medus plūst, kā tev solījis Kungs, tavu tēvu Dievs. 4 Kad būsiet pārgājuši pāri Jardānai, tad akmeņus, par ko es šodien pavēlēju, uzslejiet Ēbāla kalnā un nobalsiniet tos. 5 Uzbūvē tur Kungam, savam Dievam, altāri – akmens altāri! – dzelzi nelieto! 6 Uzbūvē Kunga, sava Dieva, altāri no veseliem akmeņiem un dedzini tur upurus Kungam, savam Dievam. 7 Upurē miera upurus un ēd tur, un priecājies Kunga, sava Dieva, priekšā. 8 Un raksti uz akmeņiem visus šīs bauslības vārdus skaidri salasāmi.”
9 Tad Mozus kopā ar priesteriem levītiem runāja uz visu Israēlu: “Apklusti un klausies, Israēl, šodien tu esi kļuvis par tautu Kungam, savam Dievam! 10 Klausi Kungu, savu Dievu, un pildi visus viņa baušļus un likumus, ko es tev šodien pavēlu!”
Divpadsmit lāstu vārdi
11 Tajā pašā dienā Mozus pavēlēja tautai, sacīdams: 12 “Šie lai stājas un svēta tautu Gerizīma kalnā, kad jūs būsiet šķērsojuši Jardānu: Šimons un Levī, un Jūda, un Jisašhars, un Jāzeps, un Benjāmins. 13 Un šie lai stājas un saka lāstu Ēbāla kalnā: Rūbens un Gāds, un Ašērs, un Zebulūns, un Dāns, un Naftālī. 14 Lai levīti liecina un skaļā balsī saka visiem Israēla vīriem šos vārdus:
15 nolādēts, kas taisa tēlu vai izlietu veidolu, amatnieka darinājumu, preteklību Kungam, un kas noglabā to slēptuvē! Un lai visa tauta atbild un saka: patiesi!
16 Nolādēts, kas negodā savu tēvu un māti! Un lai tauta saka: patiesi!
17 Nolādēts, kas pārceļ sava tuvākā robežu! Un lai visa tauta saka: patiesi!
18 Nolādēts, kas maldina aklo ceļā! Un lai visa tauta saka: patiesi!
19 Nolādēts, kas sagroza tiesu svešiniekam, bārenim un atraitnei! Un lai visa tauta saka: patiesi!
20 Nolādēts, kas guļ ar sava tēva sievu, jo viņš atsedz, ko viņa tēvs apsedzis! Un lai visa tauta saka: patiesi!
21 Nolādēts, kas guļ ar kādu lopu! Un lai visa tauta saka: patiesi!
22 Nolādēts, kas guļ ar savu māsu, sava tēva vai mātes meitu! Un lai visa tauta saka: patiesi!
23 Nolādēts, kas guļ ar savu sievasmāti! Un lai visa tauta saka: patiesi!
24 Nolādēts, kas slepus nosit savu tuvāko! Un lai visa tauta saka: patiesi!
25 Nolādēts, kas ņem maksu, lai kādu nokautu un izlietu nevainīgas asinis! Un lai visa tauta saka: patiesi!
26 Nolādēts, kas nedara šīs bauslības vārdus un nepilda tos! Un lai visa tauta saka: patiesi!
