1 Bet Jēzus aizgāja uz Ellas kalnu.
2 Agri no rīta viņš atkal gāja templī, un visa tauta nāca pie viņa, un viņš apsēdās un mācīja viņus.
3 Bet rakstu mācītāji un farizēji atveda sievieti, kas bija pienākta laulības pārkāpšanā; un to vidū nostatījuši,
4 Tie sacīja viņam „Mācītāj, šī sieviete pienākta pašā laulības pārkāpšanā.
5 Un Mozus savā bauslībā mums ir pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Ko tu saki?“
6 Bet Jēzus, pie zemes noliecies, rakstīja ar pirkstu smiltīs.
7 Kad nu tie uzstāja viņam ar savu jautāšanu, viņš pacēla galvu un sacīja: „Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!“
8 Un atkal noliecies, viņš rakstīja smiltīs.
9 Bet tie, to dzirdējuši, aizgāja cits pēc cita, sākot ar vecajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievieti, kas vidū stāvēja.
10 Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: „Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?“
11 Viņa atbildēja: „Neviens, Kungs!“ Tad Jēzus sacīja: „Ari es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!“
12 Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: „Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.“
13 Tad farizēji sacīja viņam: „Tu pats liecini par sevi; tava liecība nav patiesa.“
14 Tad Jēzus viņiem atbildēja: „Lai gan es liecinu pats par sevi, tomēr mana liecība ir patiesa, jo es zinu, no kurienes es esmu nāds un kurp eimu. Bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kurp eimu.
15 Jūs spriežat kā cilvēki, es ne par vienu nespriežu tiesu.
16 Bet ja es spriežu tiesu, mans spriedums ir pareizs, jo es neesmu viens, bet ar mani ir tas, kas mani sūtījis.
17 Arī jūsu bauslībā ir rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir pareiza.
18 Es esmu viens, kas liecina par sevi, un par mani liecina Tēvs, kas mani sūtījis.“
19 Tad tie sacīja viņam: „Kur ir tavs tēvs?“ Jēzus atbildēja: „Ne mani jūs pazīstat, ne manu Tēvu; ja jus mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī manu Tēvu.“
20 Šos vārdus viņš runāja, mācīdams templī pie mantnīcas. Un neviens viņu neapcietināja, jo viņa stunda vēl nebija nākusi.
21 Tad viņš atkal tiem sacīja: „Es aizeimu, un jūs mani meklēsit un tomēr mirsit savos grēkos. Kurp es eimu, tur jūs nevarat līdzi nākt.“
22 Tad jūdi sacīja: „Viņš taču pats sev nedarīs galu, ka viņš saka: Kurp es eimu, jūs nevarat līdzi nākt?“
23 Viņš tiem sacīja: „Jūs esat no zemes, es esmu no augšienes, jūs piederat šai pasaulei, es nepiederu šai pasaulei.
24 Tādēļ es jums sacīju, ka jūs mirsit savos grēkos. Jo ja jūs neticēsit, ka es tas esmu, jūs mirsit savos grēkos.“
25 Tad tie sacīja viņam: „Kas tu tāds esi?“ Jēzus viņiem sacīja: Ko es pavisam runāju ar jums!
26 Daudz kas man par jums jārunā un jāspriež. Bet tas, kas mani sūtījis, ir patiess, un es pasaulei stāstu to, ko no viņa esmu dzirdējis.“
27 Bet tie nesaprata, ka viņš runāja uz viņiem par Tēvu.
28 Tad Jēzus sacīja: „Kad jūs Cilvēka dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka es tas esmu, un ka es neko nedaru no sevis, bet runāju, kā Tēvs mani mācījis.
29 Un kas mani sūtījis, ir ar mani. Viņš mani nav atstājis vienu, jo, kas viņam labpatīk, to es daru vienmēr.“
30 Viņam tā runājot, daudzi sāka viņam ticēt.
31 Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt viņam: „Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi,
32 Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.“
33 Tie viņam atbildēja: „Mēs esam Ābrahāma dzimums un nekad neesam bijuši neviena cilvēka vergi. Kā tad tu saki: Jūs būsit brīvi?“
34 Jēzus viņiem atbildēja: „Patiesi, patiesi, es jums saku, ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.
35 Bet vergs nepaliek visu mūžu mājās; Dēls gan paliek visu mūžu.
36 Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.
37 Es zinu, ka jūs esat Ābrahāma dzimums. Un tomēr jūs mani meklējat nokaut, jo maniem vārdiem jūsu starpā nav vietas.
38 Ko es pie Tēva esmu redzējis, to es runāju; arī jūs darāt, ko esat dzirdējuši no sava tēva.“
39 Tie viņam atbildēja: „Mūsu tēvs ir Ābrahāms.“ Jēzus viņiem saka: „Ja jūs esat Ābrahāma bērni, darait Ābrahāma darbus!
40 Bet jūs mani meklējat nokaut, mani, kas jums patiesību esmu runājis, ko es esmu dzirdējis no Dieva. To Ābrahāms nav darījis.
41 Jūs darāt sava tēva darbus!“ Tie sacīja: „Mēs neesam netiklībā dzimuši, mums ir viens tēvs, Dievs.“
42 Jēzus viņiem sacīja: „Ja Dievs būtu jūsu tēvs, jūs mani mīlētu, jo es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo ne no sevis esmu nācis, bet viņš mani sūtījis.
43 Kādēļ jūs manu runu nesaprotat? Tāpēc, ka jūs neesat spējīgi klausīties manos vārdcs.
44 Jūs esat no sava tēva—velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.
45 Bet man jūs neticat, tāpēc ka es runāju patiesību.
46 Kupš no jums man var uzrādīt kādu grēku? Bet ja es runāju patiesību, kāpēc jūs neticat man?
47 Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.“
48 Jūdi viņam atbildēja: „Vai mēs pareizi nesakām, ka tu esi samarietis un ka tevī ir velns?“
49 Jēzus atbildēja: „Manī nav velna, bet es dodu godu savam Tēvam, jūs turpretim laupāt man godu.
50 Bet es nemeklēju savu godu; ir viens, kas meklē un spriež tiesu.
51 Patiesi, patiesi, es jums saku: Ja kas manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs ne mūžam!“
52 Tad jūdi viņam sacīja: „Nu mēs zinām, ka tevī ir velns. Ābrahāms ir miris un pravieši, un tu saki: Kas manus vārdus turēs, nebaudīs nāves ne mūžam!
53 Vai tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas ir miris, tāpat kā pravieši ir miruši? Par ko tu sevi dari?“
54 Jēzus atbildēja: „Ja es pats sevi ceļu godā, mans gods nav nekas. Bet tas, kas mani ccļ godā, ir mans Tēvs, ko jūs saucat par savu Dievu.
55 Jūs viņu nepazīstat, bet es viņu pazīstu. Ja es sacītu, ka nepazīstu viņu es būtu melis līdzīgs jums. Bet es viņu pazīstu un turu viņa vārdus.
56 Jūsu tēvs Ābrahāms kļuva līksms, noprazdams, ka redzēs manu dienu, un viņš to redzēja un priecājās par to.“
57 Tad jūdi viņam sacīja: „Tev vēl nav piecdesmit gadu, un tu būtu Ābrā-hamu redzējis?“
58 Jēzus atbildēja viņiem: „Patiesi, patiesi, es jums saku: Pirms Ābrahāms tapa, esmu es.“
59 Tad viņi pacēla akmeņus, lai mestu tos uz viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no tempļa ārā.
Jēzus un laulības pārkāpēja
1 Bet Jēzus aizgāja uz Olīvkalnu. 2 Rīta agrumā viņš atkal bija templī, un visa tauta nāca pie viņa, un viņš apsēdies tos mācīja. 3 Tad rakstu mācītāji un farizeji atved pie viņa sievieti, kura pieķerta laulības pārkāpšanā, un, to vidū nostādījuši, 4 viņam sacīja: “Skolotāj, šī sieviete ir pieķerta laulības pārkāpšanas brīdī, 5 bet Mozus mums bauslībā pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Un ko saki tu?” 6 Viņi tā sacīja, viņu kārdinādami, lai varētu viņu apsūdzēt. Bet Jēzus noliecies ar pirkstu rakstīja uz zemes. 7 Kad nu tie nerimās izjautāt, viņš piecēlās un tiem teica: “Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!” – 8 un atkal noliecies rakstīja uz zemes. 9 To dzirdējuši, viņi cits pēc cita gāja projām, sākot ar vecākajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievieti, kas stāvēja vidū. 10 Jēzus piecēlās un viņai jautāja: “Sieviete, kur viņi ir? Neviens tevi nenotiesāja?” 11 Viņa teica: “Nē, Kungs, neviens!” Tad Jēzus sacīja: “Arī es tevi nenotiesāju; ej un no šī brīža vairs negrēko!”
Jēzus – pasaules gaisma
12 Tad Jēzus atkal runāja uz tiem: “ES ESMU pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.” 13 Tad farizeji viņam sacīja: “Tu pats liecini par sevi, tava liecība nav uzticama.” 14 Jēzus tiem atbildēja un sacīja: “Ja es arī liecinu par sevi pats, tad tomēr mana liecība ir uzticama, jo es zinu, no kurienes es esmu nācis un kurp eju, bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kurp eju. 15 Jūs tiesājat pēc miesas, es netiesāju nevienu. 16 Bet, ja es arī tiesāju, mans spriedums ir uzticams, jo es neesmu viens, ar mani ir arī Tēvs, kas mani sūtījis. 17 Un arī jūsu bauslībā ir rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir uzticama. 18 Es esmu, kas liecina par sevi, un par mani liecina Tēvs, kas mani sūtījis.” 19 Tad tie viņam sacīja: “Kur ir tavs Tēvs?” Jēzus atbildēja: “Nedz mani jūs pazīstat, nedz manu Tēvu; ja jūs mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī manu Tēvu.” 20 Šos vārdus viņš, mācīdams templī, runāja pie tempļa mantnīcas, un neviens viņu neņēma ciet, jo viņa stunda vēl nebija pienākusi.
“Kurp es eju, jūs nevarat nākt”
21 Un atkal Jēzus viņiem sacīja: “Es aizeju, un jūs meklēsiet mani, un jūs mirsiet savā grēkā. Kurp es eju, jūs nevarat nākt.” 22 Tad jūdi teica: “Viņš taču nedarīs sev galu, ka tā saka: kurp es eju, jūs nevarat nākt.” 23 Bet viņš tiem teica: “Jūs esat no tā, kas lejā, es – no tā, kas augšā, jūs esat no šīs pasaules, bet es neesmu no šīs pasaules. 24 Es jums to esmu sacījis, ka jūs mirsiet savos grēkos. Ja jūs neticēsiet, ka es tas esmu, jūs mirsiet savos grēkos.” 25 Tad tie viņam jautāja: “Kas tu esi?” Jēzus tiem teica: “Ko lai jums saku vispirms? 26 Man ir daudz kas sakāms par jums un spriežams; bet tas, kas mani sūtījis, ir patiess, un to, ko no viņa esmu dzirdējis, es runāju pasaulei.” 27 Bet tie nesaprata, ka viņš tiem runāja par Tēvu. 28 Tad Jēzus tiem sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu paaugstināsiet, tad jūs sapratīsiet, ka es tas esmu un ka es neko nedaru no sevis, bet es runāju tā, kā Tēvs mani ir mācījis. 29 Un, kas mani ir sūtījis, tas ir ar mani. Viņš nav atstājis mani vienu, jo es vienmēr daru to, kas viņam labpatīk.” 30 Kad viņš to visu runāja, daudzi sāka ticēt viņam.
“Patiesība darīs jūs brīvus”
31 Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas ticēja viņam: “Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi 32 un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” 33 Tie viņam atbildēja: “Mēs esam Ābrahāma pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši. Kā tad tu saki: jūs kļūsiet brīvi?” 34 Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas dara grēku, ir grēka vergs. 35 Bet vergs nepaliek namā vienmēr, Dēls paliek vienmēr. 36 Ja nu Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi. 37 Zinu, ka esat Ābrahāma pēcnācēji, un tomēr jūs mani meklējat nonāvēt, jo manam vārdam nav vietas jūsos. 38 Es runāju to, ko esmu redzējis pie sava Tēva, bet jūs darāt, ko no sava tēva esat dzirdējuši.”
“Jūs esat no sava tēva – velna”
39 Tie viņam atbildēja: “Mūsu tēvs ir Ābrahāms.” Jēzus viņiem teica: “Ja jūs esat Ābrahāma bērni, dariet Ābrahāma darbus! 40 Bet tagad jūs meklējat nonāvēt mani, cilvēku, kas jums runājis patiesību, ko esmu dzirdējis no Dieva. To Ābrahāms nav darījis. 41 Jūs darāt sava tēva darbus!” Tad tie viņam sacīja: “Mēs neesam dzimuši netiklībā, viens ir mūsu Tēvs – Dievs!” 42 Jēzus viņiem teica: “Ja Dievs būtu jūsu Tēvs, jūs būtu mani mīlējuši, jo es esmu izgājis no Dieva un esmu atnācis. Ne no sevis esmu nācis, bet no tā, kas mani sūtījis. 43 Kādēļ jūs manu runu nesaprotat? Tādēļ, ka jūs nespējat uzklausīt manu vārdu. 44 Jūs esat no sava tēva – velna, un jūs gribat darīt sava tēva kārības. Viņš no iesākuma ir bijis cilvēka slepkava un nav pastāvējis patiesībā, jo viņā nav patiesības. Kad viņš runā melus, viņš runā to, kas ir no viņa paša, jo viņš ir melis un melu tēvs. 45 Bet jūs neticat man, tādēļ ka es saku patiesību. 46 Kurš no jums var man pārmest grēku? Ja es saku patiesību, kādēļ jūs man neticat? 47 Kas ir no Dieva, tas dzird Dieva vārdus, jūs nedzirdat tādēļ, ka neesat no Dieva.”
Jēzus bija pirms Ābrahāma
48 Jūdi viņam sacīja: “Vai mēs nesakām pareizi, ka tu esi samarietis un tevi apsēdis dēmons?” 49 Jēzus atbildēja: “Mani nav apsēdis dēmons, bet es godāju savu Tēvu un jūs mani liekat negodā. 50 Bet es nemeklēju savu godu; ir viens, kurš meklē un tiesā. 51 Patiesi, patiesi es jums saku: kas manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs nemūžam.” 52 Tad jūdi viņam sacīja: “Nu mēs zinām, ka tevi apsēdis dēmons. Ābrahāms ir miris un arī pravieši, un tu saki: kas manus vārdus turēs, tas nāves nebaudīs nemūžam. 53 Vai tad tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas ir nomiris, un arī pravieši ir nomiruši? Par ko tu sevi turi?” 54 Jēzus atbildēja: “Ja es pats sevi pagodinātu, mans gods nav nekas. Tas, kurš mani pagodina, ir mans Tēvs, par viņu jūs sakāt: viņš ir mūsu Dievs! 55 Jūs nekad viņu neesat pazinuši, bet es viņu zinu. Ja es sacītu, ka viņu nezinu, tad es būtu melis, līdzīgs jums. Bet es viņu zinu un turu viņa vārdu. 56 Ābrahāms, jūsu tēvs, ielīksmojās cerībā ieraudzīt manu dienu, un viņš ieraudzīja un priecājās.” 57 Tad jūdi viņam sacīja: “Tev vēl nav ne piecdesmit gadu, un tu esi redzējis Ābrahāmu?” 58 Jēzus viņiem teica: “Patiesi, patiesi es jums saku: ES ESMU, pirms vēl Ābrahāms tapa!” 59 Tad tie ņēma rokās akmeņus, lai mestu uz viņu. Bet Jēzus nozuda un izgāja no tempļa.
