1 Kad viņš laužu pulku redzēja, viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un viņa mācekļi sapulcējās pie viņa.
2 Un savu muti atdarījis, viņš tos mācīja, sacīdams:
3 „Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder debesu valstība.
4 Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.
5 Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.
6 Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.
7 Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.
8 Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.
9 Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.
10 Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder debesu valstība.
11 Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ.
12 Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas priekš jums bija.
13 Jūs esat zemes sāls; bet ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
14 Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
15 Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.
16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
17 Nedomājiet, ka es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.
18 Jo patiesi es jums saku: Tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, tiekāms viss notiek.
19 Tāpēc, ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais debesu valstībā; bet ja kas dara un māca, tas būs liels debesu valstībā.
20 Jo es jums saku, ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizēju taisnību, tad jūs nenāksit debesu valstībā.
21 Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: Tev nebūs nokaut, un kas nokauj, tas sodāms tiesā.
22 Bet es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet kas saka uz savu brāli: ģeķis! tas sodāms augstā tiesā; bet kas saka: bezdievis! tas sodāms elles ugunī.
23 Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi,
24 Tad atstāj turpat altājra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekšu ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.
25 Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim, un soģis tevi nenodod sulainim un tevi neiemet cietumā.
26 Patiesi, es tev saku tu no turienes neiziesi, kamērnenomaksāsipēdējoartavu.
27 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: Tev nebūs laulību pārkāpt.
28 Bet es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.
29 Bet ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa top iemesta ellē.
30 Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa nāk ellē.
31 Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu.
32 Bet es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot nešķīstības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.
33 Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem sacīts: Tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis.
34 Bet es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt; ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls,
35 Nedz pie zemes, jo tā ir viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta.
36 Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēji padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu.
37 Bet jūsu vārdi lai ir jā! jā! nē, nē! kas pāri par to, tas ir no ļauna.
38 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.
39 Bet es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt Jaunumam; bet kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru.
40 Un kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī mēteli.
41 Un kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas.
42 Dodi tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties.
43 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst.
44 Bet es jums saku: Mīliet savus ienaidniekus, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,
45 Ka jūs topat sava debesu Tēva bērni, jo viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.
46 Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitinieki nedara tāpat?
47 Un kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitinieki nedara tāpat?
48 Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.“
Kalna runa
(Mt 5–7)1 Redzēdams ļaužu pūli, Jēzus uzkāpa kalnā un apsēdās, un viņa mācekļi sapulcējās ap viņu. 2 Un viņš sāka tos mācīt, sacīdams:
Par laimīgajiem
(Lk 6:20–23)3 “Laimīgi garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu valstība. 4 Laimīgi apbēdinātie, jo viņus mierinās. 5 Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi. 6 Laimīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo Dievs viņiem papilnam to dos. 7 Laimīgi žēlsirdīgie, jo Dievs būs viņiem žēlsirdīgs. 8 Laimīgi sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs. 9 Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem. 10 Laimīgi taisnības dēļ vajātie, jo viņiem pieder Debesu valstība. 11 Laimīgi jūs esat, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un runās visu ļaunu par jums. 12 Priecājieties un gavilējiet – jūsu alga ir liela debesīs. Tāpat tie vajāja arī praviešus, kas bija pirms jums.
Zemes sāls un pasaules gaisma
(Mk 9:50Lk 14:34–35)13 Jūs esat zemes sāls, bet, ja sāls kļūst nederīga, ar ko lai to padara sāļu? Tā neder vairs nekam kā vien ārā izmešanai, lai cilvēki to samītu. 14 Jūs esat pasaules gaisma: pilsēta, kas atrodas kalnā, nevar būt apslēpta. 15 Gaismekli iededzis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; un tas spīd visiem, kas ir namā. 16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, tā ka tie redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
Par bauslību
17 Nedomājiet, ka es esmu nācis atmest bauslību vai praviešus, es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. 18 Jo patiesi es jums saku: iekams debesis un zeme zudīs, pat vismazākais burts vai rakstu zīme no bauslības nezudīs, līdz tas viss notiks. 19 Kas atmetīs kaut vienu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā mācīs cilvēkus, tas tiks saukts par vismazāko Debesu valstībā, bet, kas tos pildīs un mācīs, tas tiks saukts par varenu Debesu valstībā. 20 Jo es jums saku: ja jūsu taisnība nav pārāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs neieiesiet Debesu valstībā.
Par slepkavību un dusmām
21 Jūs esat dzirdējuši, ka tēvutēviem ir sacīts: nenogalini , un, kas nogalina, tas nododams tiesai. 22 Bet es jums saku: ikviens, kas uz savu brāli dusmojas, nododams tiesai; ikviens, kas uz savu brāli saka: nejēga, – nododams sinedrijam, bet, kas uz savu brāli saka: stulbais bezdievi, – tas nododams elles ugunīs. 23 Tādēļ, kad tu atnes savu upurdāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi, 24 tad atstāj savu upurdāvanu altāra priekšā, ej un izlīgsti vispirms ar savu brāli un tad pienes savu upurdāvanu. 25 Nevilcinies izlīgt ar savu pretinieku, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka tavs pretinieks tevi nenodod tiesnesim un tiesnesis tiesas izpildītājam un ka tas tevi neiemet cietumā. 26 Patiesi es tev saku: tu no turienes neiziesi, pirms nenomaksāsi pēdējo kvadrantu.
Par laulības pārkāpšanu
27 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: nepārkāp laulību . 28 Bet es jums saku: ikviens, kas uzlūko sievieti ar iekāri, jau ir pārkāpis laulību ar viņu savā sirdī. 29 Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met projām, jo labāk tev ir zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē. 30 Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met projām, jo labāk tev zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa nonāk ellē.
Par laulības šķiršanu
(Mk 10:4, Mk 11–12Lk 16:18)31 Tāpat ir sacīts: kas atlaiž savu sievu, lai dod viņai šķiršanās rakstu . 32 Bet es jums saku: ikviens, kas atlaiž savu sievu, izņemot viņas netiklības dēļ, spiež viņu pārkāpt laulību; un, kas šķirtu prec, tas pārkāpj laulību.
Par zvērestu
33 Jūs vēl esat dzirdējuši, ka tēvutēviem sacīts: nelauz zvērestu, un pildi, ko Kungam esi zvērējis . 34 Bet es jums saku: jums vispār nebūs zvērēt – nedz pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis, 35 nedz pie zemes, jo tā ir viņa kājsols, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā Ķēniņa pilsēta. 36 Nezvēri arī pie savas galvas, jo tu nevari pat vienu matu padarīt baltu vai melnu. 37 Lai jūsu vārdi ir: jā, jā! un: nē, nē! – kas pāri pār to, tas ir no ļaunā.
Par atriebību
(Lk 6:29–30)38 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu . 39 Bet es jums saku: nestājieties pretim ļaunumam; ja kāds tev sit pa labo vaigu, tam pagriez arī otru. 40 Kas grib ar tevi tiesāties un ņemt tavu kreklu, tam atdod arī virsdrēbes. 41 Ja kāds tevi spiež iet vienu jūdzi, paej ar to divas. 42 Dod tam, kas tevi lūdz, un nenovērsies no tā, kas no tevis grib aizņemties.
Mīlestība pret ienaidnieku
(Lk 6:27–28, Lk 32–36)43 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku. 44 Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, 45 ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem. 46 Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai arī muitnieki nedara tāpat? 47 Ja jūs sveicināt vienīgi savus brāļus, ko gan īpašu jūs darāt? Vai arī pagāni nedara tāpat? 48 Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.
