1 Šis ir tā Kunga vārds, kas kļuva dzirdams Jeremijam, un tas Kungs sacīja tā:
2 „Nostājies tā Kunga nama vārtos un sludini skaļā balsī sekojošo. Klausaities tā Kunga vārdu, visi judieši, kas jūs ieejat pa šiem vārtiem pielūgt to Kungu!
3 Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Dariet taisnus savus ceļus un savus darbus, tad Es jums ļaušu dzīvot šinī vietā!
4 Nepaļaujieties uz viltus vārdiem, kad jums saka: Tas ir tā Kunga nams, tā Kunga nams, tā Kunga nams! —
5 Jo tikai tad, ja jūs nopietni labosit savus dzīves ceļus, savus darbus un visu savu rīcību, bet nesaskaņu gadījumos izturēsities pēc taisnības cits pret citu;
6 Kad jūs neapbēdināsit svešinieku, bāreni un atraitni un neizliesit nenoziedzīgas asinis šinī vietā un nekalposit citiem dieviem sev pašiem par postu,
7 Tad Es ļaušu jums dzīvot šinī vietā, šinī zemē, ko Es devu jūsu tēviem uz mūžīgiem laikiem.
8 Bet redzi, jūs paļaujaties uz viltus vārdiem, kas nekam neder!
9 Vai tad jums bija zagt, nokaut, laulību pārkāpt, nepatiesi zvērēt un kvēpināt Baālam un kalpot citiem dieviem, kas jums sveši?
10 Un tad jūs nākat un stājaties manā priekšā šinī namā, kas nosaukts manā vārdā, un sakāt: Mēs esam glābti! un turpināt visas minētās negantības.
11 Vai tad šis nams, kas nes manu vārdu, kļuvis jūsu acīs par slepkavu bedri? Tiešām, ari Man tas tā liekas!“ —saka tas Kungs.
12 „Eita taču uz manu svēto vietu, kas ir Šilā, kuri esākumā mājoja mans vārds, un raugait, par ko Es to esmu pārvērtis savas Israēla tautas ļaunuma dēļ!
13 Bet tādēļ, ka jūs darījāt visus tos pašus darbus“, —tā saka tas Kungs, —„un kaut gan Es vienmēr uz jums runāju, bet jūs Mani neklausījāt, un lai gan Es jūs saucu, taču jūs Man neatbil-dējāt,
14 Tad Es darīšu šim namam, kas nes manu vārdu un uz ko jūs paļaujaties, un šai svētai vietai, ko Es devu jums un jūsu tēviem, tāpat kā Es Šilai darīju:
15 Es jūs atstumšu no sava vaiga, kā Es atstūmu visus jūsu brāļus, visu Efraima dzimumu!
16 Bet tu neaizlūdz par šo tautu un nenāc par tiem manā priekšā ne ar žēlabām, ne ar lūgšanu, nepūlies! Jo Es tevi tomēr nepaklausīšu.
17 Vai tad tu neredzi, ko tie dara Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās?
18 Bērni salasa malku, un tēvi iekurina uguni; sievas mīca maizi, lai ceptu raušus debesu ķēniņienei. Tie nes dzeramos upurus svešiem dieviem, lai Mani sakaitinātu.
19 Bet vai viņi sāpina ar to Mani?“ —saka tas Kungs, —„vai ne drīzāk paši sevi sev par kaunu?“
20 Tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Redzi, manas dusmas un mana bardzība izgāzīsies pār šo vietu, pār cilvēkiem un lopiem un meža kokiem un zemes augļiem, tā degs un neizdzisīs!“
21 Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Lieciet tomēr klāt savus dedzināmos upupus pie saviem kaujamiem upuriem un ēdiet to gaļu!
22 Jo Es jūsu tēviem tanī dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, neko nenoteicu nedz pavēlēju par dedzināmiem un kaujamiem upuriem,
23 Bet Es tiem devu šādu pavēli: Klausait maniem norādījumiem, tad Es būšu jūsu Dievs, un jūs būsit mana tauta; staigājiet pa visiein tiem ceļiem, ko Es jums pavēlu, lai jums labi klājas!
24 Bet tie Man neklausīja un savas 1 ausis neatvēra; tie staigāja pēc savas ļaunās sirds padoma un pagrieza Man muguru un ne vaigu.
25 Gan Es kopš tās dienas, kad jūsu tēvi izgāja no Ēģiptes zemes, līdz šai dienai sūtīju pie jums nemitīgi ikdienas visus savus kalpus—praviešus,
26 Taču viņi Man neklausīja un Man nepievērsa savas ausis, bet bija ietiepīgi un izturējās vēl ļaunāk nekā viņu tēvi.
27 Un ja tu viņiem arī visu to teiktu, viņi tomēr uz tevi neklausīsies, un ja tu viņiem ari (bargāk) uzsauktu, viņi tev neatbildēs.
28 Tad saki tiem: Lūk tauta, kas neklausa tā Kunga, sava Dieva, balsi un neļaujas biedināt sevi. Uzticīgā paļāvība ir pagalam, un tās vārdi galīgi apklusuši viņas mutē!
29 Nocērp savus skaistos galvas matus, savu diženo galvas rotu, tu Ciānas meita, met tos projām un dziedi sēru dziesmu kailajos kalnos! Jo tas Kungs ir pametis un atstūmis to tautu, pret kupu vērstas Viņa dusmas!
30 Jo Jūdas bērni darīja, kas ļauns manās acīs“, —tā saka tas Kungs, —„tie nostatīja savus negantos elkus tai namā, kas nes manu vārdu, lai to apgānītu,
31 Un uzcēla Tofetam altāri Ben-Hinomas ielejā, lai tur ziedotu savus dēlus un meitas, ko Es neesmu pavēlējis un kas Man nekad nevarēja nākt prātā.“ —
32 „Tādēļ, redzi, nāks diena“, —tā saka tas Kungs, —„kad nerunās vairs par Tofetu un par Ben-Hinoma ieleju, bet par slepkavošanas ieleju. Tofetā būs kapsēta, jo citur nekur tai vietas nebūs.
33 Šīs tautas miroņi noderēs par barību putniem apakš debess un zvēriem virs zemes, un neviens tos netraucēs un nedzīs projām.
34 Un Es darīšu galu priekam un jautrībai Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, kā arī līgavaiņa gavilēm un līgavas līksmajām dziesmām; jo šai zemei jākļūst par tuksnesi!“
Kunga vēstījums par viltus dievkalpošanu
(Jer 26:4–6)1 Vārdi, kas Jeremijam nāca no Kunga: 2 “Stājies Kunga nama vārtos un sauc tur šos vārdus: klausieties Kunga vārdu jūs, visi jūdi, kas pa šiem vārtiem nākat zemoties Kungam!
3 Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: lai jūsu darbi un gaitas kļūst labi, tad es mājošu pie jums šajā vietā. 4 Nepaļaujieties uz viltus vārdiem, sacīdami: Kunga templis, Kunga templis, Kunga templis! 5 Ja jūsu gaitas un darbi kļūs labi, ja spriedīsiet taisnu tiesu 6 un neapspiedīsiet ne svešinieku, ne bāreni, ne atraitni, un neizliesiet nevainīgas asinis šajā vietā un nepielūgsiet citus dievus – paši sev par ļaunu, 7 tad es mājošu pie jums šajā vietā – zemē, ko es devu jūsu tēviem uz mūžīgiem laikiem. 8 Redzi, jūs paļaujaties uz melu vārdiem, kas neko nedod! 9 Kādēļ jums zagt, slepkavot, pārkāpt laulību? Un melīgi zvērēt un kvēpināt Baalam? Un pielūgt citus dievus, kurus jūs nepazīstat? 10 Un tad jūs nākat un stājaties manā priekšā šajā namā, kas saukts manā vārdā, un sakāt: tagad esam glābti un darīsim visas šīs preteklības! 11 Vai jums šķiet, ka šis nams, kas saukts manā vārdā, kļuvis par laupītāju bedri?! Patiesi, arī es to redzu! – saka Kungs.
12 Ejiet uz manu vietu, uz Šīlo, kur es vispirms liku mist savam vārdam, un skatiet, ko es ar to izdarīju savas tautas Israēla ļaunuma dēļ! 13 Un tagad – tādēļ ka jūs darījāt visus šos darbus, saka Kungs, es nerimis runāju uz jums, es runāju, bet jūs neklausījāties, es saucu jūs, bet jūs neatbildējāt! – 14 tagad šim namam, kas saukts manā vārdā un uz ko jūs paļāvāties, tai vietai, kuru es devu jūsu tēviem, es darīšu tāpat, kā es darīju Šīlo! 15 Es jūs atmetīšu tāpat, kā es atmetu jūsu brāļus – visu Efraima dzimumu!
16 Un tu par šo tautu nelūdz, nekauc un nelūdz par tiem! Mani nelūdz, jo es nedzirdu! 17 Vai tu neredzi, ko viņi dara Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās? 18 Dēli vāc malku, tēvi dedz uguni, un sievas jauc mīklu, lai ceptu elku maizes debesu ķēniņienei. Viņi lej vīna upuri citiem dieviem, kaitinādami mani! 19 Vai mani tie kaitina? – saka Kungs, – vai ne sevi, pašiem par kaunu? 20 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: redzi, šajā vietā izlīs manas dusmas un niknums – pār cilvēku un pār zvēru, pār lauka koku un pār zemes augli: viss degs, ka ne nodzēst!”
21 Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Jūsu sadedzināmos upurus lieciet pie jūsu kaujamiem upuriem un rijiet gaļu! 22 Jo jūsu tēviem todien, kad es tos izvedu no Ēģiptes zemes, es neko neteicu un nepavēlēju par sadedzināmajiem upuriem un kaujamiem upuriem. 23 Es pavēlēju šos vārdus: klausieties manā balsī, un es būšu jums par Dievu, un jūs būsiet mana tauta, un jūs staigāsiet pa tiem ceļiem, kurus es jums pavēlu – un jums būs labi. 24 Bet viņi neklausījās, pat ausi nepastiepa un staigāja savā padomā un savu ļauno siržu stūrgalvībā – gāja atpakaļ, ne uz priekšu! 25 No tās dienas, kad jūsu tēvi iznāca no Ēģiptes zemes, līdz pat šai dienai es esmu sūtījis pie jums daudzus savus kalpus, praviešus. Ik dienas es nemitējos, tos sūtīdams. 26 Bet viņi manī neklausījās – pat ausi nepastiepa un bija stūrgalvīgi, un darīja ļaunu vairāk par saviem tēviem! 27 Tu runāsi uz viņiem visus šos vārdus, bet tie tevī neklausīsies, tu sauksi uz viņiem, bet tie neatbildēs! 28 Saki viņiem: šī ir tauta, kas neklausa sava Dieva Kunga balsij un nelabojas: patiesība ir izdeldēta un iznīdēta no viņu lūpām!
29 Cērp nost savus matus, met tos prom
un raudi pār kailajiem kalniem,
jo Kungs ir atmetis un atstūmis
sava barguma audzi!
30 Jūdas dēli darīja ļaunu, man redzot, saka Kungs, savus dievekļus tie nolika namā, kas saukts manā vārdā, un aptraipīja to. 31 Tie cēla ziedokļus Tofetā, Ben-Hinnomas ielejā, lai tur ugunī dedzinātu savus dēlus un meitas. To es neesmu pavēlējis, tas nenāk no manas sirds!
32 Redzi, tādēļ nāk dienas, saka Kungs, kad to vairs nesauks par Tofetu un Ben-Hinnomas ieleju, bet par Slepkavu ieleju. Tie nāks apbedīt Tofetā, jo citur vairs nebūs vietas! 33 Šīs tautas līķi kļūs par barību debesu putniem un zemes zvēriem, neviens tos netramdīs projām! 34 Es darīšu, ka Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās vairs neskanēs ne līksmes, ne prieka balss, ne līgavaiņa, ne līgavas balss, un šī zeme kļūs par postažu.”
