1 Tad visa kopā sasauktā Israēla bērnu tautas draudze sapulcējās Šilo, un tur viņi uzcēla saiešanas telti pēc tam, kad viņi bija zemi sev pakļāvuši.
2 Bet vēl Israēla bērnu vidū palikās septiņas ciltis, kuras vēl nebija saņēmušas viņām piešķirtos īpašumus.
3 Un Jozua sacīja Israēla bērniem: „Cik ilgi vēl jūs, gļēvi būdami, kautrēsities iet un iegūt īpašumā to zemi, ko tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums ir piešķīris?
4 Izraugiet sev trīs vīrus no ikvienas cilts, un es tos izsūtīšu, lai viņi dodas un pārstaigā zemi un lai to apraksta sīkāk, it īpaši uzsverot, kāda varētu būt viņu mantojuma tiesa; tad lai viņi griežas atpakaļ pie manis.
5 Pēc tam viņiem tā būs jādala savā starpā septiņās daļās; Jūda lai paliek savos robežu apgabalos dienvidos, un Jāzepa nams lai paliek savās robežās ziemeļos.
6 Tad jums zeme jāuzzlmē septiņās daļās un zīmējums ir jāatnes man, lai es šeit jūs pamācu tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, kā izmest meslus.
7 Levītiem nav nekādas savas zemes daļas jūsu vidū, tā Kunga priesteriba ir viņu mantojums. Bet Gads un Rūbens un puse Manases cilts ir saņēmuši savus īpašumus Jardānai pret rītiem, kurus viņiem bija iedevis Mozus, tā Kunga kalps.“
8 Tad tie vīri sataisījās un aizgāja, un Jozua gājējiem pavēlēja šo zemi attēlot rakstos un zīmējumā, sacīdams: „Ejiet, pārstaigājiet to zemi un to aprakstiet; pēc tam nāciet atpakaļ pie manis, tad es šeit Silo metīšu par jums meslus tā Kunga priekšā.“
9 Tad tie viri devās ceļā, pārstaigāja zemi un uzzīmēja to grāmatā pēc tās pilsētām septiņās daļās; tad viņi griezās atpakaļ pie Jozuas Šilo nometnē.
10 Un Jozua meta meslus par viņiem Silo nometnē tā Kunga priekšā, un tur Jozua sadalīja Israēla bērniem zemi pēc viņu iedalījumiem.
11 Un tad iznāca, ka mesli krita Benjamīna cilts pēcnācējiem, atbilstot viņu ģinšu sastāva lielumam, un pēc nomeslošanas tiem piekrita robežu apgabals starp Jūdas un Jāzepa bērniem.
12 Un robeža viņiem ziemeļu daļā sākas no Jardānas, un tad šī robeža iet augšā uz kalnu grēdu ziemeļos no Jērikas, no turienes kalnos uz rietumiem, un gals aizsniedzas Bet-Avenas tuksnesī.
13 Un tad no turienes robeža iet pāri uz Lūzu un kalnu grēdu dienvidos no Lūzas, tā ir Bētele; un tad tā noved lejā pie Atarot-Adaras pret to pašu kalnu, kas ir Lejas-Bet-Horonai uz dienvidiem.
14 Tad robeža apmet līkumu, iedama rietumu virzienā dienvidos no tā kalna, kuŗš ir pretī Bet-Horonai, tad tā turpinās uz dienvidiem tādā veidā, ka tās gals iznāk pie Kirjat-Baālas; šī ir tā pati Kirjat-Jearima, kas ir Jūdas pēcnācēju pilsēta. Šī ir vakara puses mala.
15 Un dienvidus mala stiepjas virzienā no Kirjat-Jearimas gala, un šī robeža ved uz rietumiem un iznāk pie Mei-Neftoas ūdens avota.
16 Un tad robeža iet lejup līdz tā kalna pakājei, kas ir pretī Ben-Hinoma gravai, kura atrodas ziemeļos no refajiešu ielejas, un tad tā nonāk pa Ben-Hinoma ieleju dienvidos no jebusiešu kalnu grēdas un izbeidzas lejā pie Ajin-Rogalas.
17 No turienes tā met līkumu uz ziemeļiem, nonākdama pie Ajin-Šemešas un noved pie Gelilotas, kura ir pretī Adumima paaugstinājumam, un tad tā atkal nonāk lejā pie Bohana, Rūbena dēla, klintīm.
18 No šejienes tā sniedzas pāri kalna grēdai, kas gul ziemeļos klajumam pretī, un tad ieslīd pašā klajumā.
19 Tad robeža pāriet pāri kalnu mugurai, kas ir ziemeļos no Bet-Hoglas, un robežas turpinājums noved pie pussalas Sāls jūras ziemeļos un dienvidos no Jardānas ietekas; šī ir dienvidus robeža.
20 Bet Jardāna veido austrumu robežu; šis ir Benjamīna bērnu īpašums, vērojot visapkārt viņu robežas un saskaņā ar viņu iedalījumu pēc ģintīm.
21 Bet Benjamīna pēcnācēju ģinšu pilsētas, atbilstot viņu ģinšu sastāvam, ir: Jērika, Bet-Hogla un Emek-Kēcica,
22 Un Bet-Araba, Cemarajima un Bētele,
23 Un Avima, Pāra un Ofra,
24 Un Kefar-Amonija, Ofnija un Geba, —kopā divpadsmit pilsētas ar to ciemiem;
25 Gibeona, Rāma un Beērota,
26 Un Micpa, Kefīra un Moca,
27 Un Rekema, Jirpeēla un Tarala,
28 Un Ceļa, Elefaja un jebusiešu pilsēta, —tā ir Jeruzāleme, —Gibea un Kirjata, —kopā četrpadsmit pilsētas un to ciemi. Šis ir Benjamīna pēcnācēju ģinšu īpašums.
Pārējo cilšu apgabali
1 Visa Israēla dēlu sapulce sanāca kopā Šīlo un uzslēja tur Saiešanas telti – tad tie jau bija pakļāvuši zemi. 2 Bet starp Israēla dēliem vēl bija palikušas septiņas ciltis, kas nebija dabūjušas mantojumu. 3 Un Jozua teica Israēla dēliem: “Cik ilgi vēl jūs paliksiet gļēvi un neiesiet iemantot zemi, ko jums devis Kungs, jūsu tēvu Dievs? 4 Izraugieties trīs vīrus no katras cilts, un es sūtīšu tos, lai tie ceļas un iet uz to zemi, un raksta visu, kas tur mantojams, un tad lai nāk atpakaļ pie manis. 5 Lai tie sadala to septiņās daļās – Jūda lai paliek savās robežās dienvidos, bet Jāzepa nams lai paliek savās robežās ziemeļos. 6 Tad jums septiņās daļās jāuzraksta, kas tajā zemē ir, un jāatnes tas man – un es par jums metīšu lozes Kunga, mūsu Dieva, priekšā. 7 Levītiem nav savas daļas jūsu vidū, jo viņu mantojums ir Kunga priesterība. Arī Gāds, Rūbens un puse Manases cilts jau ir saņēmuši savu mantojumu Jardānas viņā pusē uz austrumiem – to viņiem deva Kunga kalps Mozus.” 8 Tad tie vīri cēlās un gāja, un tiem, kuri gāja, Jozua pavēlēja aprakstīt to zemi: “Ejiet, dodieties uz to zemi, aprakstiet to un atgriezieties pie manis, tad es par jums Šīlo metīšu lozes Kunga priekšā.” 9 Tie vīri gāja, pārstaigāja to zemi un uzrakstīja turienes pilsētas grāmatā septiņās daļās. Pēc tam tie devās pie Jozuas uz Šīlo nometni. 10 Un Šīlo Jozua par tiem meta lozes Kunga priekšā – tur Jozua sadalīja zemi Israēla dēliem pēc viņu daļām.
Benjāmina cilts apgabals
11 Loze krita Benjāmina dēliem pēc viņu dzimtām. Viņiem lozē krita zeme starp Jūdas dēliem un Jāzepa dēliem. 12 Ziemeļu pusē robeža sākās no Jardānas, tad robeža gāja augšup uz Jērikas uzkalni ziemeļos, tālāk gāja uz kalniem jūras pusē un beidzās tuksnesī pie Bēt-Āvenas. 13 No turienes robeža stiepās uz Lūzu, uz Lūzas uzkalni dienvidos, tā ir Bētele, tad robeža gāja lejup uz Atārot-Adāru, uz kalnu, kas dienvidos pie lejas Bēt-Horonas. 14 Tad robeža met līkumu un jūras pusē pagriežas uz dienvidiem, no kalna, kas dienvidos pie Bēt-Horonas, un beidzas pie Kirjat-Balas, tā ir Kirjat-Jeārīma, Jūdas dēlu pilsēta – tā ir zemes rietumu mala. 15 Dienvidu mala stiepjas no Kirjat-Jeārīmas nomales, tālāk robeža iet uz rietumiem un iznāk pie Neftohas ūdeņu avota. 16 Tad robeža iet lejup līdz tā kalna pakājei, kas paceļas pār Ben-Hinnomas ieleju, kas ir Refāiešu ielejā, bet ziemeļos tā iet lejup pa Ben-Hinnomas ieleju līdz jebūsiešu uzkalnei dienvidos un tad iet lejup līdz Ēn-Rogēlai. 17 Tad tā met līkumu uz ziemeļiem un iziet pie Ēn-Šemešas, un iet uz Glīlotu, kas iepretī Adūmīmas pārejai, tālāk tā iet lejup līdz Rūbena dēla Bohana akmenim. 18 Tad tā iet pāri uzkalnei, kas ziemeļos iepretim klajumam, un tad nolaižas pašā klajumā. 19 Tad robeža iet pāri uzkalnei pie Bēt-Hoglas ziemeļos un beidzas pie Sāls jūras līča ziemeļos, pie Jardānas ietekas – tā ir dienvidu robeža. 20 Jardāna ir austrumu robeža – tas ir Benjāmina dēlu mantojums viņu robežās visapkārt pēc viņu dzimtām. 21 Šīs pilsētas pieder Benjāmina dēlu ciltij pēc viņu dzimtām: Jērika un Bēt-Hogla, un Ēmek-Kecīca, 22 un Bēt-Arāba, un Cemāraima, un Bētele, 23 un Avīma, un Pāra, un Ofra, 24 un Kfar-Amona, un Ofnī, un Geba – divpadsmit pilsētas ar to ciemiem. 25 Arī Gibeona un Rāma, un Beērota, 26 un Micpa, un Kefīra, un Moca, 27 un Rekema, un Jirpēla, un Tarala, 28 un Cēla-Elefa, un jebūsiešu pilsēta, tā ir Jeruzāleme, un Giba, un Kirjata, četrpadsmit pilsētas un to ciemi – tas ir Benjāmina dēlu mantojums pēc viņu dzimtām.
