1 Šis ir tas vārds, ko tas Kungs darījis zināmu pravietim Jeremijam par pagānu tautām.
2 Par Ēģipti, par Ēģiptes ķēniņa faraona Necho karaspēku, kas stāvēja pie Perat-upes pie Karchemišas un ko Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars sakāva Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā:
3 „Sakārtojiet vairogus, lielos un mazos, un dodieties cīņā!
4 Seglojiet zirgus, jātnieki, un kāpiet tiem mugurā! Lieciet bruņu cepures galvā, triniet šķēpus un apvelciet bruņas!
5 Kādēļ Es tos redzu bailēs atkāpjamies? Kādēļ viņu vīri ir mazticīgi un bēg bez apstājas? Briesmas visapkārt!“ —saka tas Kungs:
6 „Ne kustīgākais, ne drošsirdīgākais neizbēgs: tie ziemeļos pie Perat-upes krastiem klupa, krita un palika uz mūžu guļam!“
7 Kas tā tāda, kas kā Nīla izkāpa no krastiem tā, ka tās uzplūdi viļņoja kā plašas un dziļas straumes?
8 Ēģipte cēlās kā Nīla, tās ūdeņi vēlās pāri krastiem kā dziļas straumes, un tā teica: „Es celšos un pārplūdināšu visu zemi, iznīcināšu pilsētas un to iedzīvotājus!“
9 Auļojiet šurpu, zirgi, un ripojiet projām, rati! Un vīri lai iziet kara gaitās, aitiopieši un ar vairogiem izrīkotie putieši, kā arī veiklie stopu uzvilcēji un bultu noraidītāji ludieši!
10 Šī diena ir tā Kunga Cebaota atriebības diena, lai atmaksātu saviem pretiniekiem. Zobens rij, kamēr tas paēdis un apreibinājies ar viņu asinīm. Tam Kungam ir kaujas svētki un upuru mielasts ziemeļu zemē pie Peratupes .
11 Ej un kāp Gileādā, jaunava Ēģipte, un meklē dziedināmo balzamu! Velti tu lieto dažādas zāles, tev nav vairs dziedināšanas!
12 Tautas dzird tavu kaunu, zeme ir tavu vaidu pilna, un neskaitāmi varoņi atdusas viens uz otra, jo tie krita abi kopā!
13 Šis ir tas vārds, ko tas Kungs darīja zināmu pravietim Jeremijam, kad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars jau devās uzvarēt Ēģipti:
14 „Pasludiniet to Ēģiptē, izziņojiet to Migodalā, arī Nofā un Tachpanchesā pavēlēdami: Celies un sataisies cīņai, jo zobens jau rij visu ap tevi!
15 Kādēļ notriekti pie zemes tavi varoņi? Viņi neizturēja, jo tas Kungs viņus nogāza pie zemes.
16 Tā Viņš nogāza daudzus, tie krita cits pār citu, saukdami: „Iesim atpakaļ pie savas tautas savā dzimtenē, glābsimies no rijēja zobena!“
17 Piešķiriet faraonam, Ēģiptes ķēniņam, vārdu: Trakulis, kas palaidis garām īsto brīdi!
18 Tik tiešām, ka Es dzīvoju“, —tā saka tas ķēniņš, kura vārds ir Kungs Cebaots: —„Kā Tabors paceļas kalnu starpā un kā Karmels pie jūļras, viņš droši nāks!
19 Noliec sev pa rokai visus izceļošanai nepieciešamos piederumus, tu, visu iedzīvotāju kopa, tu, īstā Ēģiptes meita, jo Memiisa kļūst tuksnesis, to nodedzinās, tā kļūs neapdzīvota!“
20 Ēģipte ir brīnišķīgi skaista jauna govs, bet no ziemeļiem nāk dundurs, noteikti tas nāk.
21 Arī tās algotņu kareivji, kas iedzīvotāju vidū ir kā bajoti teļi, ir cīņā pagriezuši muguru un nav izturējuši: ir pienākusi viņu nelaimes diena, viņu piemeklēšanas laiks!
22 Klau! Dzirdams troksnis, it kā čūskai rāpojot, šņācot un bēgot, jo tie tuvojas ar karaspēku un uzbrūk Ēģiptei ar cirvjiem kā malkas cirtēji.
23 „Tie nocērt viņas mežu,“ —saka tas Kungs, —„kas ir nepārredzams, liels; taču viņu ir vairāk kā siseņu, tie nav saskaitāmi!“
24 Ēģiptes meita paliek sēžam kaunā; viņa tiek nodota ziemeļu tautas rokā.
25 Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, saka: „Redzi, Man jākārto aplēse ar Amonu no Noa ar faraonu un ar visu Ēģipti, ar tās dieviem un ķēniņiem, ar faraonu un ar tiem, kas uz viņu paļaujas
26 Tos Es nododu tiem rokās, kas tīko pēc viņu dzīvības, Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara un viņa kalpu rokās. Bet šī zeme pēcgalā būs atkal apdzīvota kā vecos laikos“, —saka tas Kungs.
27 „Bet tu nebīsties, Jēkab, mans kalps, un neuztraucies, Israēl! Jo zini, Es tevi izglābšu no tālām zemēm un tavus piederīgos no viņu cietumu zemes! Jēkabs atgriezīsies atpakaļ un dzīvos mierā un drošībā, neviens viņu vairs netraucēs un nebiedēs.
28 Tātad nebīsties, manu kalp Jēkab!“ —tā saka tas Kungs, —„jo Es esmu pie tevis; Es darīšu pilnīgi galu visām tautām, kupi starpā Es tevi biju izklīdinājis, bet tevi Es saudzēšu, tevi tikai pārmācīšu, kā tu pelnījis; pavisam bez soda Es nevaru tevi atstāt.“
Vēstījums par Ēģipti
1 Kunga vārds nāca pār Jeremiju par tautām. 2 Par Ēģipti, par Ēģiptes ķēniņa faraona Neho karaspēku, kas stāvēja pie Eifrātas Karkemīšā un ko sakāva Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā valdīšanas gadā:
3 “Taisiet aizsegus un vairogus
un triecieties kaujā!
4 Jūdziet!
Jātnieki zirgos!
Stājiet ar bruņucepurēm galvā,
triniet šķēpus,
apvelciet bruņas!
5 Kādēļ man jāredz,
kā viņi satriekti?!
Atpakaļ griežas!
Viņu karavīri satriekti,
bēgtin aizbēguši!
Atpakaļ negriežas!
Visapkārt šaušalas!”
saka Kungs.
6 Neaizbēgt ātrajam,
un neglābties karavīram!
Ziemeļos pie Eifrātas upes
viņi kritīs un klups!
7 Kas tur –
ceļas kā Nīla?
Kā upe mutuļo ūdeņus?
8 Ēģipte ceļas kā Nīla,
kā upe mutuļo ūdeņus!
Saka: es celšos, es apklāšu zemi,
es izdeldēšu pilsētas un to iemītniekus!
9 Slejieties zirgos
un brāzieties ratos,
lai iziet karavīri –
no Kūšas un Pūtas,
kas vairogu tver,
no Lūdas,
kas loku velk!
10 Kungam, Pulku Kungam,
todien būs atriebes diena,
lai atriebtu viņa naidniekiem!
Rīs zobens līdz sātam,
asiņu atdzersies!
Kungam, Pulku Kungam,
būs kaujamais upuris
ziemeļu zemē pie Eifrātas upes!
11 Ej augšup uz Gileādu,
balzamu ņem,
jaunava, Ēģiptes meita!
Velti tev ņemties zāļu,
tev neizdziedēties!
12 Dzirdēja tautas tavu kaunu,
un tavas klaigas piepilda zemi,
jo karavīrs klupa pār karavīru,
visi krituši kaujā!
13 Šis ir vārds, ko Kungs runāja uz pravieti Jeremiju par Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara karagājienu pret Ēģiptes zemi:
14 “Stāstiet Ēģiptē un skandējiet Migdolā,
skandējiet Memfisā un Tahpanhēsā,
sakiet: stājiet un taisieties,
jo zobens jums apkārt rīs!
15 Kādēļ pamucis Apiss, tavs vērsis?
Nenostāvēja!
Kungs to nobadīja!
16 Viņš vairoja klupušos,
vīrs krita pār vīru un teica:
ceļamies, ejam atpakaļ pie savas tautas
uz zemi, kur esam dzimuši,
apspiedēja zobena dēļ!
17 Viņi sauca uz faraonu:
Ēģiptes ķēniņš ir bļauris,
kas palaidis īsto brīdi!
18 Kā es esmu dzīvs – saka ķēniņš,
Pulku Kungs ir viņa vārds! –
Kā Tābors starp kalniem,
kā Karmels iekš jūras
tie nāks!
19 Gatavojiet traukus trimdai,
pie Ēģiptes meitas mītošie,
jo Memfisa par postažu kļūs
un nosvils, ka neviens tur nemitīs!
20 Ēģipte ir jauna tele,
no ziemeļiem nāks uz to dundurs!
21 Viņai ir algotņi –
kā stallī turēti teļi!
Bet novērsīsies pat tie,
visi pamuks un nenostāvēs!
Jo pār viņiem nākusi nelaimes diena,
viņu piemeklēšanas laiks!
22 Karaspēkā tie nāk,
viņu balss slīd kā čūska.
Ar cirvjiem tie nāk –
kā koku gāzēji!
23 Viņas mežu tie nocirtuši,
kaut tas bija neizejams,”
saka Kungs,
“un viņu ir vairāk nekā siseņu,
tiem nav skaita!”
24 Ēģiptes meita tiks apkaunota
un atdota ziemeļu tautas rokā!
25 Teica Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Redzi, es piemeklēšu No-Āmonu un faraonu un Ēģipti, un tās dievus un ķēniņus, un faraonu un tos, kas paļaujas uz viņu! 26 Un es atdošu viņus to rokās, kas lūko pēc viņu dzīvības, Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā un viņa kalpu rokā. Pēc tam tur dzīvos kā senāk, saka Kungs.
27 Nebaidies, Jēkab,
tu mans kalps,
saka Kungs,
nebīsties, Israēl,
jo, redzi, no tālienes es tevi glābju,
tavus pēcnācējus no gūsta zemes,
atgriezīsies Jēkabs
un dzīvos bez rūpēm,
dzīvos bez rūpēm,
neviens viņu vairs nebaidīs.
28 Nebaidies, Jēkab,
tu mans kalps,
saka Kungs,
es esmu kopā ar tevi,
es piebeigšu visas tautas,
starp kurām es tevi izklīdināju,
bet tevi es nepiebeigšu,
tik ar tiesu pārmācīšu,
bez soda jau neatstāšu!”
