1 Tomēr tas Kungs man sacīja. „Jebšu arī Mozus un Samuēls nostātos manā priekšā, mana sirds nepiegrieztos šai tautai. Raidi tos projām no mana vaiga, lai tie iet!
2 Un kad tie tev jautās: Kurp mums jāiet? tad atbildi tiem: Tā saka tas Kungs: Kas nāvei nolemts, lai iet nāvē! Kas zobenam lemts, lai krīt zobenam! Kas badam lemts, lai cieš badu! Kas cietumam lemts, lai iet cietumā!
3 Jo Es tos piemeklēšu ar četrējādiem iznīcību veidiem“, —saka tas Kungs: „Ar zobenu nokautiem, suņu saplosītiem, putnu apakš debess un zvēru laukā aprītiem un iznīcinātiem tapt,
4 Un Es tos pārvērtīšu par biedinātāju paraugu visām pasaules valstīm un nodošu tos tām izmantošanai Jūdas ķēniņa Hiskijas dēla Manases dēļ par to, ko viņš Jeruzālemē darījis.“
5 Ak, kas gan tev rādīs līdzjūtību, Jeruzāleme! Un kas tevi žēlos, un kas nāks pie tevis apjautāties, kā tev labi klājas?
6 „Tu pati esi Mani atstājusi,“ —saka tas Kungs, —„un Man pagriezusi muguru; tādēļ Es pacēlu savu roku pret tevi un tevi satriecu, Man ir apnicis bezgalīgi par tevi apžēloiies!
7 Tādēļ Es tos izvētīju ar vētekli pa zemes vārtiem, atņēmu bērnus savai tautai un to satriecu, bet tie tomēr nenovērsās no saviem ļaunajiem ceļiem!
8 Viņu atraitņu ir vairāk nekā smilšu jūrmalā. Es uzsūtīšu viņu jaunekļu mātēm dienas vidū žņaudzējus, Es iedvesīšu tām piepeši bailes un briesmu sajūtu.
9 Māte, kas dzemdējusi septiņus dēlus, aiziet bojā sērās un izlaiž savu garu. Tās saule norietējusi vēl dienas laikā. Tā bija pārsteigta un apkaunota. Un kas no tiem vēl atlicis, tos Es nodošu zobena varā, viņiem no ienaidniekiem bēgot!“ —tā saka tas Kungs.
10 Bēdas man, ka tu, māt, mani esi dzemdējusi viru ienaidam un nemieram visā pasaulē! Es neesmu nevienam naudu aizdevis, ne no viena es neesmu neko aizņēmies, un tomēr visimani lād!
11 Tas Kungs sacīja: „Tiešām, Es tev došu spēku labam darbam, tiešām, Es rīkošos tā, ka tavs ienaidnieks nelaimes un pārbaudījuma laikā griezīsies pie tevis un lūgs tevi!“
12 Vai tad dzelzi var salauzt, ziemeļu dzelzi un vapu?
13 Tavu īpašumu un tavas bagātības Es atdošu izlaupīšanai un izvazāšanai bez atlīdzības to tavu grēku dēļ, ko tu esi nodarījis visos savas zemes novados;
14 Un Es tevi nodošu tavu ienaidnieku kalpībā tādā zemē, ko tu nepazīsti, jo manas bardzības uguns ir iedegusies pret jums un deg joprojām.
15 Tu to pats zini, Kungs: piemini mani, aizstāvi mani un atriebies par mani maniem vajātājiem! Aiz lēnprātības pret tiem nenomāc mani! Tu zini, ka es Tevis dēļ ciešu nievas un paļas!
16 Cik bieži man atskanēja tavs vārds, es to uzņēmu kā barību, un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību, jo es esmu nosaukts pēc tava vārda, Kungs Dievs Cebaot!
17 Es nekad neesmu sēdējis zobgaļu un pēlēju sabiedrībā, lai sevi uzjautrinātu; tavas rokas vadīts, es sēdēju vientulībā, jo Tu mani pildīji ar nepatiku.
18 Kādēļ manas sāpes ir bez gala, un mana brūce tik dziļa, ka tā nav dziedināma? Vai tad Tu gribi man būt kā maldinātājs strauts, kā ūdens plūdums, uz ko nevar paļauties?
19 Tādēļ tas Kungs man sacīja tā: „Ja tu piegriezīsies Man, tad Es tevi paturēšu pie sevis, lai tu Man no jauna drīkstētu kalpot; ja tu par sevi liksi dzirdēt tikai cildeno un ne ikdienišķo, tad tu būsi atkal kā mana mute. Lai tie tad griežas pie tevis, un ne tu pie viņiem.
20 Tad Es tevi darīšu pret šo tautu par augsti uzceltu un stipru vajra mūri, ka tie, ja tie tev uzbruktu, tevi nepārspēs, jo Es esmu ar tevi, lai tev palīdzētu, tevi glābtu un tev piešķirtu uzvaru“, —tā saka tas Kungs. —
21 „Es tevi glābšu no ļauno rokas un tevi atsvabināšu no varmāku dūres!“
Sods ir nenovēršams
1 Kungs man teica: “Pat ja manā priekšā stāvētu Mozus un Samuēls, mana dvēsele nav pie šīs tautas, – sūti tos projām no manis, lai tie iet prom! 2 Un, kad tie tev teiks: kurp mums jāiet? – tad saki tiem: tā saka Kungs:
kuri nāvei, tie nāvei,
kuri zobenam, tie zobenam,
kuri badam, tie badam,
kuri gūstam, tie gūstam!
3 Un es piemeklēšu tos ar četrām sērgām, saka Kungs, ar zobenu, lai kauj, ar suņiem, lai plēš, ar debesu putniem un zemes zvēriem, lai rij un lai posta! 4 Es darīšu tos par briesmu tēlu visām zemes valstībām – tā dēļ, ko Jeruzālemē darīja Jūdas ķēniņš Manase, Jehizkijāhu dēls.
5 Kas apžēlosies par tevi, Jeruzāleme,
kas jutīs tev līdzi,
kas vērsīsies pie tevis,
lai pajautātu:
vai tev klājas labi?
6 Tu atmeti mani,
saka Kungs,
gāji atmuguriski,
un es pastiepu savu roku
un tevi nopostīju!
Velti es nopūlos,
tevi mierinādams.
7 Ar vētījamo lāpstu
es tos izvētīju zemes vārtos,
savu tautu bez bērniem atstāju un izdeldēju,
jo no sava ceļa tie novērsās!
8 Darīju, ka viņu atraitņu
ir vairāk nekā jūrā smilšu,
viņu jaunekļu mātēm es uzsūtīju nīdētāju
ap pusdienas laiku,
es liku, lai piepeši
tiem uzkrīt bailes un šausmas.
9 Novīta tā, kas bija septiņus dzemdējusi,
nonīka viņas dvēsele,
viņas saule pa dienu norietēja,
viņa tika apkaunota un pievilta.
Un, kas tiem atlicis,
to es atdošu zobenam
viņu naidnieku priekšā,”
saka Kungs.
Jeremijas žēlabas un Kunga mierinājums
10 Vai manu, māt,
ka tu mani dzemdēji! –
strīdnieku un ķildnieku
pret visu zemi –
es neesmu palienējis
un no manis nav aizlienējuši,
bet lād mani visi!
11 Kungs teica:
“Es tevi atbrīvošu ar labu,
es darīšu, ka naidnieks vēl nolūgsies tevi
ļaunā un nelaimes laikā!
12 Vai ar dzelzi var pārsist
ziemeļu dzelzi un varu?
13 Tavus labumus un dārgumus
es par velti atdošu laupīt –
par visiem taviem grēkiem
visās tavās robežās.
14 Es likšu, lai tu kalpo
saviem naidniekiem zemē, ko nepazīsti,
jo manās dusmās iedegās uguns,
mūžam tā degs!”
15 Kungs, tu zini!
Atceries mani, piemeklē mani,
atrieb mani maniem vajātājiem!
Pacieties, nepaņem mani!
Zini – tevis dēļ mani izsmej!
16 Tavi vārdi atradās,
un es tos apēdu,
un tavi vārdi
bija man sirds prieks un līksme,
jo es esmu saukts tavā vārdā,
Kungs, Pulku Dievs!
17 Smējēju pulkā es nesēdēju un nelīksmoju,
es sēdēju viens tava spēka dēļ:
es sēdēju, jo ar dusmām tu mani pildīji!
18 Kādēļ manas sāpes ilgst mūžam
un sirguļo mana brūce,
liedzas dziedējama?
Vai tu mānīsi mani
kā strauts, kas vasarā izsīkst?
19 Tādēļ tā saka Kungs:
“Ja tu atgriezīsies,
es tevi ņemšu pie sevis
un tu stāvēsi manā priekšā,
un, ja tu atšķirsi cēlo no nevērtīgā,
tu būsi kā mana mute!
Viņi atgriezīsies pie tevis,
bet tu pie tiem neatgriezies!
20 Es likšu tevi šai tautai
par nepieejamu vara mūri,
un viņi karos pret tevi,
bet tevi nepievārēs,
jo es esmu ar tevi,
lai tevi glābtu un pestītu,”
saka Kungs.
21 “Es tevi izpestīšu no ļauno rokas
un izpirkšu tevi no varmāku nagiem!”
