1 „Devītā gada desmitā mēneša desmitajā dienā man atklājās šādā veidā tā Kunga vārds un man sacīja:
2 Cilvēka bērns, pieraksti sev dienas vārdu, šīs dienas vārdu, jo taisni šodien Bābeles ķēniņš ir pienācis tuvu klāt Jeruzālemei un uzsācis tās aplenkšanu.
3 Stāsti šai nepaklausīgajai ciltij šādu līdzību: Tā saka Dievs tas Kungs: Liec podu uz uguns, uzliec to labi un ielej arī ūdeni.
4 Ieliec tajā arī visus gaļas gabalus, tikai labus, cisku un plecu, un pildi to ar izlasītiem kauliem.
5 Ņem vienu no labajām avīm, iekurini zem kauliem podā uguni ar malku, lai krietni vārās, lai kauli labi izvārās.“
6 Tādēļ arī saka Dievs tas Kungs: „Bēdas šai asins aptraipītai pilsētai, šim sarūsējušam podam, ko rūsa neatstāj! Izņem pa vienam gabalu pa gabalam ārā no tā bez izvēles,
7 Jo pilsētas izlietās asinis ir vēl tās vidū, viņa tās izlējusi uz kailas klints un ne uz zemes, kur tās varētu pārklāties ar zemi.
8 Lai parādītu savas dusmas un vēlāk atriebtos, Es arī liku visām tās izlietajām asinīm tecēt uz klints un nevis uz zemes, lai tās paliek neapraustas.“
9 Tādēļ arī saka Dievs tas Kungs: „Bēdas šai ar asinīm aptraipītai pilsētai! Arī Es sakraušu ugunskuram lielu malkas grēdu!
10 Atnes daudz malkas, iekurini uguni, izvāri gaļu, savāri labi arī viru un pieliec smaržīgu sāli un garšas vielas, ari kauli labi lai savārās līdz pat piedegšanai.
11 Pēc tam liec tukšo podu tieši uz gailošām, kvēlojošām oglēm, lai tā vaŗš sakarst, netīrumi nodeg un iztvaiko un tā rūsa nozūd.
12 Bet veltīgas pūles: rūsa nepazūd, tā paliek uz tā sienām arī ugunī.
13 Tavas kauna pilnās nešķīstības dēļ, tāpēc ka Es tevi gribēju šķīstīt, bet tu nekļuvi šķīsta, tad arī turpmāk tu nebūsi vairs šķīsta, kamēr Es nebūšu apmierinājis savas dusmas, tās izgāzdams pār tevi.
14 Es, tas Kungs, to sacīju, un tā tas arī notiks; Es to piepildīšu bez žēlastības un līdzcietības, bez kādas saudzības, un Es no tā neatkāpšos. Tevi tiesās pēc tavām gaitām un visiem taviem darbiem,“ tā saka Dievs tas Kungs.
15 Atkal manā garā izrosījās tā Kunga vārds, un tas man sacīja:
16 „Cilvēka bērns, redzi, Es atņemšu tev tavu acu prieku un jaukumu ar nejaušu gadījumu. Bet tev nebūs skumt un raudāt nedz asaras izliet.
17 Klusībā tu vari nopūsties, bet nerīko sēru atceri. Uzliec savu galvas segu un apvelc savas kurpes kājās. Neaizklāj ar aizsegu savu bārdu un neēd to sēru maizi, ko tev piesūta.“
18 No rīta Es vēl runāju uz tautu, bet vakarā jau nomira mana sieva. Un es darīju nākošā rītā, kā man bija pavēlēts.
19 Kad tauta man jautāja: Vai tu mums nepaskaidrosi, kāda tam nozīme mums, ka tu tā rīkojies?“
20 Tad es tiem atbildēju: „Tā Kunga vārds atklājās man un sacīja:
21 Saki Israēla namam: Tā saka Dievs tas Kungs: Redzi, Es ļaušu likt negodā savu svētnīcu, jūsu lepnumu, jūsu acu jaukumu, jūsu sirds prieku. Jūsu dēli un meitas, kufus jūs tur atstājāt, kritīs zobenam par upuri.
22 Tad jūs darīsit tā, kā es daru: jūs seju neapsegsit un sēru maizi, ko jums piesūta, neēdīsit.
23 Jūsu galvas sega būs jums galvā, un jūsu kurpes kājās, un jūs neskumsit un neraudāsit, bet sabruksit savu noziegumu apziņā un nopūtīsities cits par citu.
24 Tā jums būs Ecēchiēls par priekšzīmi, lai jūs darītu, kā viņš darījis, un kad tas notiks, iūs arī atzīsit, ka Es esmu Dievs tas Kungs.
25 Un tu, cilvēka bērns, ievērolabi: tanī dienā, kad Es tiem atņemšu viņu stipro nocietinājumu, viņu lepnumu un prieku, viņu acu jaukumu un prieku, viņu sirds ilgas un cerības un viņu dēlus un meitas,
26 Tanī dienā ieradīsies pie tevis kāds bēglis, kas būs izglābies, lai tev pašam to pastāstītu.
27 Tanī pašā dienā tava mute atdarīsies reizē ar bēgļa ierašanos, un tu atkal runāsi un nebūsi vairs mēms. Tā tu būsi tiem par paraugzīmi, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
Līdzība par verdošu katlu
(Sal. Jer 1:13–19)1 Devītā gada desmitā mēneša desmitajā dienā Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, pieraksti šo dienu, jo tieši šodien Bābeles ķēniņš aplenks Jeruzālemi! 3 Izstāsti šai dumpinieku saimei līdzību: tā saka Kungs Dievs:
liec katlu uz uguns, uzliec un ielej ūdeni,
4 samet iekšā gabalus, visus labos gabalus –
stilbu un plecu, vislabākos kaulus,
5 ņem no vislabākajām avīm!
Liec katlam apakšā kokus,
lai tas strauji uzvirst
un pat kauli labi izvārās!
6 Jo tā saka Kungs Dievs:
ak, vai, asiņu pilsētai –
tā ir kā rūsains katls, kam rūsa nenoiet!
Gabalu pēc gabala raus no tā,
un lozi par to nemetīs!
7 Jo tās vidū asinis tecēja uz kailas klints,
zemē tās nelēja, ka putekļi apklātu!
8 Lai nu ceļas versme, lai nāk atriebšana,
es liešu viņas asinis uz kailas klints –
nekas tās neapklās!
9 Tā saka Kungs Dievs:
ak, vai, asiņu pilsētai! Arī es kraušu lielu kaudzi:
10 nes kaudzi malkas, dedz guni, vāri gaļu,
piemet garšvielas, lai nodeg kauli!
11 Tad liec uz oglēm tukšu podu, lai karst, lai gail varš,
lai izkūst nešķīstība, lai nobrūk rūsa!
12 Veltas pūles! – rūsa nezūd, pat ugunī paliek!
13 Tu nešķīsta un izvirtusi, tādēļ es tevi šķīstīju,
bet tu šķīsta nekļuvi no savas netīrības –
nu vairs šķīsta nekļūsi,
līdz es remdēšos, liedams dusmas pār tevi!
14 Es, Kungs, esmu runājis – tas nāks, es to darīšu!
Es neatkāpšos, es neapžēlošos, es līdzi nejutīšu!
Tie tevi tiesās pēc darbiem, ko tu darījusi!”
saka Kungs Dievs.
Ecehiēla sievas nāve kā zīme
15 Kunga vārds nāca pār mani: 16 “Cilvēka dēls, redzi, vienā mirklī es tev atņemšu sirdsmīļo. Bet tu nevaimanā, neapraudi viņu un nelej asaras – 17 vaidi klusītiņām. Nerīko miroņa apstāvēšanu. Apklāj galvu, apauj kājas, neaizsedz muti, neēd sēru maltīti!” 18 No rīta es runāju ar ļaudīm, un vakarā nomira mana sieva. Nākamajā rītā es darīju, kā man bija pavēlēts. 19 Tad ļaudis man vaicāja: “Vai tu mums nepastāstīsi, kādēļ tu tā dari?” 20 Es tiem teicu: “Kunga vārds nāca pār mani: 21 saki Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: redzi, es sagānīšu savu svētvietu, ar ko jūs varen lepojaties, kas tīk jūsu acīm un ielīksmo jūsu prātu. Jūsu dēli un meitas, kas vēl atlikuši, kritīs no zobena. 22 Tad jūs darīsiet tāpat kā es – savas mutes neaizsegsiet, sēru maltīti neēdīsiet, 23 galvas jums būs apklātas un kājas apautas. Jūs nevaimanāsiet un neapraudāsiet – jūs iznīksiet savas vainas dēļ un vaidēsiet viens par otru! 24 Ecehiēls jums būs par zīmi – visu, ko viņš darījis, arī jūs darīsiet. Kad tas notiks, jūs zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs!” –
25 “Cilvēka dēls! Vai tad es tiem jau šodien neatņemšu drošumu, prieku, slavu un visu, kas tīk viņu acīm un ielīksmo prātu, un viņu dēlus un meitas? 26 Todien nāks bēglis un tev to pastāstīs. 27 Todien tava mute tiks atdarīta, tu runāsi ar to un vairs nebūsi mēms. Tad tu kļūsi tiem par zīmi un tie zinās, ka es esmu Kungs!”
