1 Jeremijas, Hilkijas dēla, runas; viņš cēlies no priesteru kārtas Anatotā Benjamiņa zemē.
2 Pār viņu nāca tā Kunga vārds Jūdas ķēniņa Josijas, Amona dēla, dienās viņa valdīšanas trispadsmitajā gadā,
3 Un tāpat tas nāca pār viņu joprojām vēl arī Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, dienās līdz pat Jūdas ķēniņa Cedekijas, ari Josijas dēla, vienpadsmitā valdīšanas gada tecējumam, kas izbeidzās ar Jeruzālemes iedzīvotāju aizvešanu gūstā šā gada piektajā mēnesi.
4 Pār mani nāca tā Kunga vārds, kas man sacīja:
5 „Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām.“
6 Tad es atbildēju: „Ak Kungs, mans Dievs, redzi, —es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!“
7 Bet tas Kungs man sacīja: „Nesaki, es esmu jauns, jo tev jāiet visur, kurp Es tevi sūtīšu, un jārunā viss, ko Es tev pavēlēšu.
8 Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!“ —saka tas Kungs. Es lieku savus vārdus tavā mutē.
9 Un tad tas Kungs izstiepa savu roku, aizkāra manu muti un sacīja; „Redzi,
10 Es šodien tpvi ieceļu pār tautām un pār ķēniņu valstīm: izplēst ar visām saknēm un izraut, sagjraut un izpostīt, tad uzcelt un dēstīt.“
11 Atkal nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja: „Ko tu redzi, Jeremija?“ —Es atbildēju: „Es redzu mostošās mandeļkoka zaru ar ziediem.“
12 Tad tas Kungs sacīja uz mani: „Tu redzēji pareizi: Es esmu nomodā par savu vārdu, lai tas piepildītos!“
13 Tad atskanēja vēlreiz tā Kunga vārds un man sacīja: „Ko tu redzi?“ —Es atbildēju: „Es redzu verdošu katlu, kas ar savu priekšpusi vērsts no ziemeļiem uz dienvidiem.“
14 Tad tas Kungs sacīja uz mani: „No ziemeļu puses izplūdis ļaunums, virdams pār visiem zemes iedzīvotājiem.
15 Jo redzi, Es saukšu visas ziemeļvalstu ķēniņu zemju ciltis no ziemeļiem“, —saka tas Kungs, —„lai tās nāk un lai katrs valdnieks ceļ savu troni Jeruzālemes vārtu priekšā un arī visapkārt tās mūriem, kā ari ap visām Jūdas pilsētām.
16 Tad Es spriedīšu tiesu pār viņiem par visu viņu ļaunumu, ka tie Mani atstājuši, upurējuši citiem dieviem un pielūguši savu roku darinājumus.
17 Bet tu apjoz savus gurnus, celies un sludini tiem visu, ko Es tev pavēlēšu! Nebīsties no tiem, lai Man tu neesi jāizbiedē viņu priekšā!
18 Jo zini, šodien Es tevi daru par stipru pili, par dzelzs balstu un par vajra aizsargu mūri pret visu šo zemi, pret Jūdas ķēniņiem, pret viņu augstākiem pārvaldniekiem un priesteriem un pret visiem šis zemes iedzīvotājiem.
19 Un kad tie pret tevi ari saceltos, tie tevi nenomāks, jo Es esmu ar tevi, lai tevi pasargātu!“ —saka tas Kungs.
1 Vārdi, ko teicis Jeremija, kura tēvs Hilkija bija no priesteriem, kas Anātotā, Benjāmina zemē. 2 Jūdas ķēniņa Jošijāhu, Amona dēla, valdīšanas trīspadsmitajā gadā pār viņu nāca Kunga vārds. 3 Tas nāca pār viņu arī Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, laikā un līdz pat Jūdas ķēniņa Cedekijas, Jošijāhu dēla, vienpadsmitajam gadam – līdz pat Jeruzālemes trimdas piektajam mēnesim.
Jeremijas aicinājums
4 Pār mani nāca Kunga vārds:
5 “Pirms tevi radīju mātes miesās,
es jau pazinu tevi,
pirms vēl tu pameti mātes klēpi,
es jau svētīju tevi,
par pravieti tautām es iecēlu tevi.”
6 Es teicu: “Ak, Kungs Dievs!
Es nezinu, ko lai runāju,
es esmu vēl zēns!”
7 Kungs man teica:
“Nesaki: es esmu vēl zēns, –
jo tu iesi visur, kurp tevi sūtīšu, un runāsi visu, ko pavēlēšu!
8 Nebaidies no viņiem, es esmu ar tevi!
Es glābšu tevi!” saka Kungs.
9 Kungs izstiepa savu roku un pieskārās manai mutei, Kungs teica: “Redzi, es ielieku savus vārdus tev mutē! 10 Redzi, šodien es tevi ceļu pār tautām un valstībām, lai tu rautu un plēstu, izdeldētu un plosītu, celtu un dēstītu.”
Līdzības par mandeļkoka zaru un verdošu katlu
11 Un pār mani nāca Kunga vārds: “Ko tu redzi, Jeremija?” Es sacīju: “Redzu mandeļkoka zaru.” 12 Kungs man sacīja: “Tu taču redzi, ka es esmu nomodā par to, lai mans vārds tiktu pildīts.”
13 Un Kunga vārds nāca pār mani otrreiz: “Ko tu redzi?”
Es teicu: “Es redzu verdošu katlu, kas no ziemeļiem gāžas.”
14 Tad Kungs man teica:
“No ziemeļiem gāzīsies ļaunums
pār visiem, kas apdzīvo zemi.
15 Jo es sasaukšu
visas ziemeļu ķēniņvalstu ciltis,
saka Kungs,
tās nāks un visas
liks savu troni Jeruzālemes vārtu priekšā,
apkārt tās mūriem un
ap visām pilsētām Jūdā.
16 Tad es teikšu savu spriedumu
viņu ļaunumam, ka tie mani atmetuši
un kvēpinājuši citiem dieviem,
zemojušies savu roku darinājumiem.
17 Bet tu joz savus gurnus,
celies un saki tiem visu, ko es pavēlu!
Nebaidies no tiem, lai man
nav tevi jāizbiedē viņu priekšā!
18 Redzi, šodien es tevi daru
par nocietinātu pilsētu,
par dzelzs stabu, par vara mūri
pār visu zemi, –
pret visiem Jūdas ķēniņiem,
augstmaņiem, priesteriem,
pret visiem ļaudīm.
19 Tie gan pret tevi cīnīsies,
bet nepievārēs tevi,
jo es esmu ar tevi,
saka Kungs,
es glābšu tevi!”
