1 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Ej, celies no šejienes, tu un tauta, kuļ-u tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, dodies uz zemi, kādu Es esmu ar zvērestu apsolījis Ābrahāmam, īzākam un Jēkabam, sacīdams: „Es to došu taviem pēcnācējiem.“
2 Un Es savu eņģeli sūtīšu tev pa priekšu un izdzīšu kānaāniešus, amoriešus, hetiešus, ferisiešus, chīviešus un jcbusiešus.
3 Tā ir zeme, kufā piens un medus tek; bet Es pats neiešu jums līdz, jo jūs esat spītīgi ļaudis; citādi Es jūs varētu ceļā iznīcināt.“
4 Kad tauta šos bargos vārdus dzirdēja, tā sāka sērot, un neviens vairs negribēja valkāt savas rotas lietas.
5 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Saki Israēla bērniem: jūs esat spītīgi ļaudis; kad Es tikai vienu brīdi būtu jūsu vidū, Es jūs varētu iznīcināt. Bet nu nolieciet savas rotas lietas, tad Es gribu redzēt, ko Es jūsu labā varu darīt.“
6 Un Israēla bērni atbrīvojās no savām rotas lietām Horeba kalna priekšā.
7 Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja to Kungu, bija jāiet ārā uz saiešanas telti ārpus nometnes.
8 Un notika, kad Mozus gāja uz šo telti, tad ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, kad tas gāja uz derības telti.
9 Un ikreizes, kad Mozus tuvojās teltij, tad nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu.
10 Un visa tauta, redzot mākoņu stabu stāvam telts durvīs, piecēlās, lai pēc tam nomestos zemē ikviens savas telts durvīs.
11 Un tas Kungs sarunājās ar Mozu vaigu vaigā tā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un kad viņš atgriezās nometnē, tad viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī.
12 Un Mozus runāja ar to Kungu: „Redzi, Tu man saki: „Vadi šo tautu augšup!“ Bet Tu man nesaki, ko Tu sūtīsi ar mani, kaut gan Tu esi sacījis: „Es tevi saucu tavā vārdā, un tu esi žēlastību atradis manās acīs.“
13 Bet tagad, ja es esmu labvēlību atradis tavās acis, tad, lūdzams, liec man zināt tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast žēlastību tavās acīs, un arī parādi, ka šie ļaudis ir tava tauta.“
14 Un Viņš sacīja: „Vai lai Es pats eju līdz un vadu jūs pretim mērķim?“
15 Tad Mozus teica: „Ja Tu nebūsi tas, kas iet mums pa priekšu, tad neliec mums iet prom no šejienes,
16 Jo no kā lai varētu zināt, ka es un tava tauta esam žēlastību atraduši tavās acīs, ja ne no tā, ka Tu mūs vadi, ka es un tava tauta ar to atšķiramies no visām citām pasaules tautām.“
17 Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Es darīšu arī šo lietu, ko tu esi pieminējis, jo tu esi atradis labvēlību manās acīs un Es tevi saucu vārdā.“
18 Mozus teica: „Rādi man, lūdzams, savu godību!“
19 Un Viņš atbildēja: „Es likšu tev iet gajrām visai savai godībai, un Es saukšu tavā priekšā tā Kunga vārdu. Jo kam Es esmu žēlīgs, to Es žēlošu, un par ko Es apžēlojos, par to Es ari turpmāk apžēlošos.“
20 Bet Viņš sacīja: „Manu vaigu tu nedrīksti redzēt, jo cilvēks nevar Mani redzēt, palikdams pie dzīvības.“
21 Un tas Kungs sarija: „Redzi, še pie Manis ir vieta, kur tu vari nostāties uz klints.
22 Un kamēr mana godība ies tev garām, tikmēr Es tev ļaušu stāvēt klints spraugā un segšu savu roku pār tevi, kamēr Es būšu pagājis garām.
23 Un kad Es pacelšu savu roku, tad tu Mani redzēsi no muguras, bet mans vaigs paliks neredzams.“
Pavēle atstāt Sīnaju
1 Kungs sacīja Mozum: “Ej projām no šejienes – tu un tā tauta, ko tu izvedi no Ēģiptes zemes, – uz zemi, ko es zvērēju Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, sacīdams: es došu to taviem pēcnācējiem! 2 Es sūtīšu tev pa priekšu eņģeli, un es izdzīšu kanaāniešus, amoriešus, hetiešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus! 3 Ejiet uz zemi, kur piens un medus plūst! Bet es neiešu ar jums, jo jūs esat stūrgalvīga tauta – ka es jūs nepiebeidzu ceļā!” 4 Un tauta dzirdēja šo ļauno vēsti, un viņi sēroja, neviens neaplika savas rotas. 5 Un Kungs teica Mozum: “Saki Israēla dēliem: jūs esat stūrgalvīgi – ja kaut mirkli es iešu jūsu vidū, tad es jūs piebeigšu! Un tagad – noņem savas rotas, gan es zināšu, ko ar tevi darīt!” 6 Pie Horeba kalna Israēla dēli noņēma savas rotas.
Telts ārpus nometnes
7 Mozus ņēma telti, izpleta to patālāk ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Un bija tā – ikviens, kurš meklēja Kungu, gāja uz Saiešanas telti, kas bija ārpus nometnes. 8 Un, kad Mozus gāja uz telti, tad visa tauta cēlās un ikviens nostājās savas telts durvīs un nolūkojās pakaļ Mozum, līdz viņš bija iegājis teltī. 9 Kad Mozus iegāja teltī, nolaidās mākoņu stabs, stāvēja telts durvīs, un viņš runāja ar Mozu. 10 Visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visa tauta cēlās un ikviens noliecās savas telts durvīs. 11 Un Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā – kā mēdz runāt ar savu tuvāko, tad viņš atgriezās nometnē, un viņa kalps Jozua, Nūna dēls, jauns zēns, vēl palika teltī.
Mozus iestājas par tautu
12 Un Mozus teica Kungam: “Redzi, tu man saki: ved šo tautu! Bet tu man neesi darījis zināmu, ko tu sūtīsi ar mani. Tu teici: es pazīstu tevi pēc vārda, un tu esi guvis manu vēlību. 13 Un tagad – ja es esmu guvis tavu vēlību, dari jel man zināmu tavu ceļu, lai es pazīstu tevi, lai gūstu tavu vēlību. Redzi – šie ļaudis ir tava tauta!” 14 Un viņš teica: “Es pats iešu tev pa priekšu, lai tev būtu miers!” 15 Un Mozus teica: “Ja tu pats nenāc, tad neved mūs vispār prom no šejienes! 16 Un kā gan lai top zināms, ka es esmu guvis tavu vēlību – es un tava tauta? Vai ne tā, ka tu pats nāc ar mums? Tad mēs būtu izraudzīti, es un tava tauta, no visām tām tautām, kas ir uz zemes!”
17 Un Kungs teica Mozum: “Es darīšu arī šo, ko tu teici, jo tu esi guvis manu vēlību, un es tevi pazīstu pēc vārda!” 18 Un Mozus teica: “Parādi jel man savu godību!” 19 Viņš atbildēja: “Es likšu, lai viss mans labums iet tava vaiga priekšā, un es saukšu vārdu “Kungs” tavā priekšā – es būšu žēlsirdīgs pret tiem, pret kuriem būšu žēlsirdīgs, un es apžēlošos par tiem, par kuriem apžēlošos!” 20 Un viņš teica: “Tev neredzēt manu vaigu, jo neviens cilvēks neredzēs mani, palikdams dzīvs!” 21 Un Kungs teica: “Redzi, vieta man blakus, nostājies uz tās klints! 22 Kad mana godība ies garām, es likšu tevi tās klints plaisā un aizsegšu tevi ar roku, kamēr būšu pagājis garām. 23 Es noņemšu savu roku, un tu redzēsi mani no mugurpuses, bet mans vaigs nebūs redzams!”
