1 Un tas Kungs sacīja Abrāmam: „Izej no savas zemes, no savas cilts un no savām tēva mājām uz zemi, kuru Es tev rādīšu.
2 Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.
3 Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.“
4 Un Abrāms izgāja, kā tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Abrāms, izejot no Chāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs.
5 Un Abrāms ņēma Sāru, savu sievu, un savu brāļa dēlu Latu un visu īpašumu, kādu tie bija ieguvuši, un visas dvēseles, kādas tie Chāranā bija iemantojuši, un tie izgāja, lai dotos uz Kānaānu. Un tie nogāja uz Kānaāna zemi.
6 Un Ābrāms pārstaigāja šo zemi līdz pat vietai, vārdā Sichema, līdz Mamres ozolam; bet tolaik tai zemē dzīvoja kānaānieši.
7 Un tas Kungs parādījās Abrāmam un sacīja: „Taviem pēctečiem Es šo zemi gribu dot.“ Un viņš uzcēla tur altāri tam Kungam, kas viņam bija parādījies.
8 Un no turienes viņš devās kalnos, austrumos no Bēteles, un nostiprināja savas teltis tā, ka Bētele bija rietumos un Aja austrumos; un viņš uzcēla tur altāri tam Kungam un piesauca tā Kunga vārdu.
9 Un Abrāms devās tālāk un tālāk uz dienvidiem.
10 Bet tanī zemē bija bads, un Abrāms nogāja uz Ēģipti, lai kā svešinieks tur mistu, jo bads bija ļoti smags tanī zemē.
11 Un notikās, kad viņš tuvojās Ēģiptei, viņš sacīja savai sievai Sārai: „Lūk, es zinu, ka tu esi ļoti skaista sieva,
12 Un kad ēģiptieši tevi ieraudzīs, tad var gadīties, ka tie saka: „Tā ir viņa sieva. Viņi nokaus mani, bet tevi tie atstās dzīvu.
13 Tādēļ saki: Es esmu viņa māsa, lai man klātos labi tevis dēļ un es palieku dzīvs tevis labad.“
14 Un, Abrāmam tuvojoties Ēģiptei, tiešām gadījās, ka ēģiptieši ieraudzīja viņa sievu, ka tā bija ļoti skaista.
15 Un faraona virsnieki ieraudzīja viņu un slavināja to faraona priekšā; un šī sieva tika paņemta faraona namam.
16 Bet Abrāmam tas parādīja labvēlību viņas dēļ; tam tika doti sīklopi, liellopi un ēzeļi, kalpi un kalpones, ēzeļu mātes un kamieļi.
17 Bet tas Kungs piemeklēja faraonu ar lielām mocībām, tāpat arī viņa namu Sāras, Abrāma sievas, dēļ.
18 Tad faraons aicināja Abrāmu un sacīja: „Kāpēc tu esi man to darījis? Kāpēc tu man neesi sacījis, ka viņa ir tava sieva?
19 Tu teici: Tā ir mana māsa, un es to esmu ņēmis par sievu. Bet tagad: še tava sieva, ņem vinu un ej.“
20 Un faraons deva pavēles viņa dēļ vīriem, un tie viņu pavadīja un viņa sievu līdz ar visu, kas tiem bija.
Ābrama aicināšana
(Apd 7:2–5)1 Un Kungs teica Ābramam: “Ej projām no savas zemes, no vietas, kur tu esi dzimis, no tēva nama, uz zemi, ko es tev rādīšu! 2 Es darīšu tevi par lielu tautu, es svētīšu tevi un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. 3 Un es svētīšu tos, kuri svētī tevi, bet tos, kuri tevi lād, es nolādēšu, un tevī tiks svētītas visas dzimtas uz zemes!” 4 Un Ābrams gāja, kā Kungs viņam teica, un Lats gāja kopā ar viņu. Kad viņi izgāja no Hārānas, Ābrams bija septiņdesmit piecus gadus vecs. 5 Ābrams ņēma savu sievu Sāraju un savu brāļadēlu Latu, un visus krājumus, ko tie bija iekrājuši, un visus ļaudis, ko tie Hārānā bija guvuši, un viņi devās ceļā uz Kanaāna zemi, un viņi nonāca Kanaāna zemē. 6 Ābrams šķērsoja zemi līdz Šehemai, līdz Mores ozoliem, toreiz tai zemē bija kanaānieši. 7 Un Kungs parādījās Ābramam un teica: “Šo zemi es došu taviem pēcnācējiem!” Un viņš uzcēla tur altāri Kungam, kas viņam bija parādījies. 8 No turienes viņš devās tālāk, uz kalnu austrumos no Bēteles, un izpleta tur savu telti – Bētelei no rietumiem un Ajai no austrumiem, un tur viņš uzcēla Kungam altāri un piesauca Kunga vārdu. 9 Un Ābrams klejodams gāja un devās uz Negebas pusi.
Ābrams Ēģiptē
10 Zemē bija bads, un Ābrams gāja uz Ēģipti, lai apmestos tur, jo zemē bija stiprs bads. 11 Un, kad viņš taisījās ieiet Ēģiptē, viņš teica savai sievai Sārajai: “Redzi nu, es zinu, ka tu, sieva, esi skaista no skata, 12 un, kad ēģiptieši tevi redzēs, tie teiks: tā ir viņa sieva! – mani tie nokaus, bet tevi paturēs dzīvu! 13 Saki jel, ka tu esi mana māsa, lai tevis dēļ man iziet labi un es palieku dzīvs!” 14 Kad Ābrams ienāca Ēģiptē un ēģiptieši ieraudzīja viņa sievu, ka tā jo skaista, 15 un viņu redzēja faraona augstmaņi un lielīja to faraonam, tie viņa sievu paņēma uz faraona namu. 16 Un viņš bija labs pret Ābramu viņas dēļ, un viņam tika avis un vērši, un ēzeļi, un kalpi, un meitas, un ēzeļmātes un kamieļi! 17 Bet Kungs sita faraonu un viņa namu ar lielām sērgām – par Sāraju, Ābrama sievu. 18 Un faraons pasauca Ābramu un teica: “Kas tas ir, ko tu man izdarīji? Kāpēc tu man neteici, ka viņa ir tava sieva? 19 Kāpēc tu teici: viņa ir mana māsa? – un es viņu ņēmu sev par sievu. Un tagad – še, tava sieva, ņem un ej!” 20 Un faraons pavēlēja saviem vīriem, un tie viņu padzina kopā ar viņa sievu un visu, kas tam bija.
