1 Manasem bija divpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja piecdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātes vārds bija Hefciba.
2 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs bija ļauns, darīdams līdzīgus darbus pagānu tautu negantībām, kuras tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot.
3 Viņš atgriezās pie negantās elku kalpošanas un atkal uzcēla augstieņu svētnīcas, kupas viņa tēvs Hiskija bija nopostījis, un cēla Baālam altārus un darināja ašēras, kā Israēla ķēniņš Ahabs bija tās darinājis, un viņš metās ar savu vaigu pie zemes visa debess zvaigžņu pulka priekšā un tām kalpoja.
4 Viņš uzcēla ari altārus tā Kunga namā, par kūpi tas Kungs bija sacījis: „Jeruzālemē Es likšu dzīvot savam vārdam!“
5 Tāpat viņš ari uzcēla altārus visiem zvaigznājiem abos tā Kunga nama pagalmos.
6 Viņš upurēja arī savu paša dēlu ugunī kā uguns upuri, un viņš nodar-bojās ar zīlniecību un bija burvis, viņš arī izsauca garus un pavairoja zīlnieku skaitu; viņš darīja daudz tāda, kas bija ļauns tā Kunga acīs, tā likdams Viņam iekaist dusmās.
7 Un viņš darināja un novietoja Ašēras tēlu tanī namā, par kufu tas Kungs bija Dāvidam un viņa dēlam Salamanam sacījis: „Šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu sev izraudzījis no visām Israēla ciltīm, Es likšu savam vārdam dzīvot mūžīgi!
8 Un Es vairs nelikšu Israēla kājai celties projām no tās zemes, kuru Es esmu devis viņu tēviem, bet gan tikai tad, kad tie sargās un izpildīs visu, ko Es esmu tiem pavēlējis, arī visu bauslību, kuru mans kalps Mozus tiem deva kā pavēli!“
9 Bet tie neklausīja, jo Manase tos tā pavedināja, ka tie rīkojās Jaunāk nekā pagānu tautas, kuras tas Kungs bija izdeldējis, Israēla bērniem ienākot.
10 Tad tā Kunga vārds tika pausts ar viņa kalpu, praviešu, starpniecību šādi:
11 „Tādēļ ka Jūdas ķēniņš Manase ir šīs negantības piekopis vēl ļaunāk par visu, ko amorieši ir darījuši pirms viņa, un arī Jūdu pavedinājis grēkot ar savu kalpošanu elku dieviem,
12 Tāpēc, —tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, redzi, Es likšu nākt nelaimei pār Jeruzālcmi un Jūdu, ka visiem, kas to tikai dzirdēs, abās ausīs zvanīs!
13 Un Es izstiepšu pār Jeruzālemi mērījamo auklu, kā Es to vilku pār Samariju, un Es likšu to uz svariem kā Ahaba namu, un Es izslaucīšu Jeruzālemi tīru, gluži tā, kā kad tīru izslauka bjodu, pirms to apgāž uz muti.
14 Un Es atstumšu no sevis galīgi pārpalikumu no manas īpašuma tautas un tos nodošu viņu ienaidnieku rokā, un tie kļūs par laupījumu un ieguvumu visiem viņu ienaidniekiem
15 Tāpēc, ka tie ir darījuši to, kas ir ļauns manās acīs, un tāpēc, ka tie Mani ir apkaitinājuši, sākot ar to dienu, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz pašai pēdējai dienai!“
16 Manase izlēja arī daudz nevai-nīgu asiņu, līdz kamēr Jcruzāleme kļuva to pilna no viena gala līdz otram, bez tā grēku darba, ka viņš pavedināja Jūdu grēkot, lai tie dara to, kas tā Kunga acīs bija ļauns.
17 Un kas vēl par Manasi stāstāms, un viss, ko viņš ir darījis, un viņa pārkāpumi, ar kuj-iem viņš aptraipīja sevi, tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
18 Un kad Manase apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apraka viņa pils dārzā, Ūsas dārzā, tad viņa dēls Amons kļuva ķēniņš viņa vietā.
19 Un Amonam bija divdesmit divi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Mešullameta, un viņa bija Haruca meita no Jotbas.
20 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs bija ļauns, tāpat kā viņa tēvs Manase bija darījis.
21 Viņš staigāja visus tos pašus ceļus, kādus viņa tēvs bija staigājis, un viņš kalpoja tiem pašiem elku dieviem, kuriem viņa tēvs bija kalpojis, un metās ar savu vaigu pie zemes to priekšā.
22 Un viņš aizmirsa to Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja tā Kunga ceļus.
23 Un Amona kalpi rīkoja pret viņu sazvērestību, un tie nonāvēja ķēniņu viņa paša pilī.
24 Bet zemes lauku iedzīvotāji nokāva tos visus, kas bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un lauku ļaudis iecēla viņa dēlu Josiju par ķēniņu viņa vietā.
25 Un kas vēl par Amonu stāstāms, ko viņš ir darījis, tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
26 Un kad vini to bija aprakuši viņa kapa vietā, Ūsas dārzā, tad viņa dēls Josija kļuva ķēniņš viņa vietā.
Manase valda pār Jūdu
(2L 33:1–20)1 Manase sāka valdīt divpadsmit gadu vecumā, un viņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit piecus gadus. Viņa mātes vārds bija Hefcība. 2 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, tāpat kā tās pretīgās tautas, kuras Kungs bija padzinis, Israēla dēliem ienākot. 3 Viņš atjaunoja augstienes, ko bija nopostījis viņa tēvs Hizkija. Viņš lika celt Baala altāri un darināja tādas ašēras, kādas bija darinājis Israēla ķēniņš Ahābs, kā arī zemojās visam debesu pulkam un kalpoja tiem. 4 Viņš cēla altārus Kunga namā, par kuru Kungs bija teicis: “Jeruzālemē mājos mans vārds,” – 5 un cēla altārus visam debesu pulkam abos Kunga nama pagalmos. 6 Savu dēlu viņš upurēja ugunī, zīlēja, pareģoja, izsauca mirušo garus, darīja burvestības – viņš darīja daudz netīkama Kungam, viņu sadusmodams. 7 Ašēras tēlu, kuru bija darinājis, viņš ielika namā, par ko Kungs bija teicis Dāvidam un viņa dēlam Sālamanam: “Šajā namā un Jeruzālemē, kuru es izvēlējos no visām Israēla ciltīm, mans vārds mājos mūžīgi! 8 Israēla kājai es nelikšu kustēt no zemes, kuru es devu viņu tēviem, ja tie ievēros un pildīs visu, ko es viņiem pavēlēju, un visu bauslību, ko tiem pavēlēja mans kalps Mozus.” 9 Bet viņi neklausīja! Manase tos pievīla darīt ļaunu, kā darīja citas tautas, kuras Kungs bija iznīdējis, Israēla dēliem ienākot.
10 Kungs runāja caur saviem kalpiem praviešiem: 11 “Tādēļ ka Jūdas ķēniņš Manase ir darījis šīs preteklības, kas ļaunākas par visām, ko pirms viņa darījuši amorieši, un ar saviem elkiem licis grēkot arī Jūdai, – 12 un tādēļ tā saka Kungs, Israēla Dievs: redzi, es likšu nākt pār Jeruzālemi un Jūdu tādam ļaunumam, ka katram, kas to dzirdēs, džinkstēs ausis! 13 Pār Jeruzālemi es izstiepšu mērauklu tāpat kā pār Samariju un svēršu to kā Ahāba namu! Es izslaucīšu Jeruzālemi kā bļodu – to izslauka un pagriež uz leju! 14 Es atmetīšu sava īpašuma atlikumu un nodošu tos viņu ienaidnieku rokā. Tie kļūs par laupījumu un guvumu visiem saviem ienaidniekiem. 15 Tādēļ ka tie ir darījuši to, kas man netīkams, un sadusmojuši mani kopš tās dienas, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz šai dienai!”
16 Manase ne tikai grēkoja, pavedinādams Jūdu darīt to, kas netīkams Kungam, bet arī izlēja varen daudz nevainīgu asiņu, līdz Jeruzāleme tapa pilna no viena gala līdz otram! 17 Un pārējie Manases darbi un viss, ko viņš darīja, un viņa pastrādātie grēki – vai tad par tiem nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? 18 Manase apgūlās pie tēviem un tika apbedīts sava nama dārzā, Uzas dārzā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Āmons.
Āmons valda pār Jūdu
(2L 33:21–25)19 Āmons sāka valdīt divdesmit divu gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē divus gadus, un viņa mātes vārds bija Mešullemeta, Hārūca meita, no Jotbas. 20 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, tāpat kā bija darījis viņa tēvs Manase. 21 Viņš staigāja visus sava tēva ceļus un kalpoja elku tēliem, kuriem bija kalpojis un zemojies viņa tēvs. 22 Viņš pameta Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja Kunga ceļus. 23 Āmona kalpi sazvērējās pret ķēniņu un nonāvēja viņu paša namā, 24 bet vienkāršie ļaudis nokāva visus, kas bija sazvērējušies pret ķēniņu Āmonu. Vienkāršie ļaudis iecēla par ķēniņu viņa dēlu Jošijāhu.
25 Pārējie Āmona darbi, ko viņš darīja, – vai tad par tiem nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? 26 Viņu apbedīja kapā Uzas dārzā. Pēc tam sāka valdīt Jošijāhu.
