1 Un divdesmit trešajā Joasa, Jūdas ķēniņa Ahasjas dēla, valdīšanas gadā, Joahass, Jehus dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un viņš valdīja kā ķēniņš Samarijā septiņpadsmit gadus.
2 Ari viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acis, jo viņš sekoja Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis Israēlu uz grēkiem, un viņš no tiem neatkāpās.
3 Tad tā Kunga dusmas iedegās pār Israēlu, un Viņš tos nodeva Aramas ķēniņa Hazaēla un Ben-Hadada, Hazaēla dēla, rokā visu laiku.
4 Bet kad Joahass pielūdza to Kungu, tad tas Kungs viņu paklausīja, jo Viņš ievēroja tās varmācības, ar kādām Aramas ķēniņš apspieda Israēlu.
5 Un tas Kungs deva Israēlam glābēju, ka tie izglābās no aramiešu rokas, un Israēla bērni varēja atkal mierīgi dzīvot savās teltis kā iepriekš.
6 Tomēr tie neatkāpās no Jerobeāma nama ierastiem grēku darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot, un staigāja šajos grēkos; pat Aštarte joprojām palika Samarijā.
7 Bet no Joahasa karavīru saimes nebija vairāk atlikušies kā tikai piecdesmit jātnieki un desmit kapa rati, kā arī desmit tūkstoš kājnieki: Aramas ķēniņš bija tos nokāvis un padarījis tos līdzīgus pīšļiem, kas saminami.
8 Un kas vēl ir stāstāms par Joahasu, un viss tas, ko viņš ir darījis un ari viņa varoņdarbi, tas rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
9 Un kad Joahass apgūlās pie saviem tēviem un viņu apraka Samarijā, tad viņa dēls Joass kļuva ķēniņš viņa vietā.
10 Un Jūdas ķēniņa Joasa trīsdesmit septītajā valdīšanas gadā, Joass, Joahasa dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un viņš valdīja Samarijā sešpadsmit gadus.
11 Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs; viņš neatkāpās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kubiem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot: tajos viņš staigāja.
12 Un kas vēl par Joasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un arī viņa varoņdarbi, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacju, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
13 Kad nu Joass apgūlās pie saviem tēviem, tad Jerobeāms nosēdās uz viņa troņa, bet Joass tika aprakts Samarijā pie Israēla ķēniņiem.
14 Un kad Elīsa sasirga ar slimību, ar kuj-a tas arī nomira, tad nāca lejā Joass, Israēla ķēniņš, lai viņu apraudzītu, un viņš raudāja tā priekšā un sauca: „Mans tēvs, mans tēvs! Israēla rati un jātnieki!“
15 Tad Elīsa tam sacīja: „Atnes loku un bultas!“ Un kad viņš tam atnesa ir loku ir bultas,
16 Tad viņš sacīja Israēla ķēniņam: „Uzvelc loku ar savu roku!“ Kad viņš to izdarīja, tad Elīsa uzlika savu roku uz ķēniņa rokas
17 Un sacīja: „Atver logu pret austrumiem!“ Un viņš to atvēra. Un Elīsa sauca: „Šauj!“ Un viņš izšāva. Tad Elīsa sacīja: „Tā ir tā Kunga glābēja bulta, kas tevi glābs no Aramas, jo tu sakausi aramiešus pie Afekas, kamēr tu tos iznīcināsi galīgi!“
18 Un pēc tam viņš sacīja: „Ņem bultas!“ Kad viņš bija bultas paņēmis, tad viņš sacīja Israēla ķēniņam: „Sit ar tām zemi!“ Un tas sita trīs reizes un apstājās.
19 Tad Dieva vīrs sadusmojās par viņu un sacīja: „Piecas reizes vai pat sešas reizes ja tu būtu sitis, tad tu būtu aramiešus sakāvis līdz to pilnīgai iznī-cināšanai, bet nu tagad tu tikai trīs reizes vien sakausi aramiešus!“
20 Kad Elīsa nomira, tad to apraka; bet moābiešu sirotāju pulki mēdza gada sākumā gadu no gada ielauzties zemē.
21 Un notika, kad viņi tieši gribēja apglabāt kādu vīru, tad, redzi, viņi ieraudzīja laupītāju pulka nākam; un tie iemeta to vīru Elīsas kapā, un paši aizgāja. Bet tiklīdz kā tas vīrs pieskārās Elīsas kauliem, tad tas kļuva dzīvs un piecēlās kājās.
22 Un Aramas ķēniņš Hazaēls ap-spieda un nomāca Israēlu visu Joahasa valdīšanas laiku.
23 Tomēr tas Kungs bija viņiem žēlīgs un apžēlojās par viņiem. Viņš tiem atkal izrādīja savu laipnību, pie-minēdams savu derību ar Ābrahāmu, īzāku un Jēkabu, jo Viņš negribēja tos pilnīgi izdeldēt un stumt no sava vaiga līdz pat mūsu laikam.
24 Un kad Aramas ķēniņš Hazaēls nomira, tad viņa dēls Ben-Hadads, kļuva ķēniņš viņa vietā.
25 Tad Joass, Joahasa dēls, atkal atņēma Ben-Hadadam, Hazaēla dēlam, tās pilsētas, kuras tas karā bija atņēmis viņa tēvam Joahasam. Joass viņu sakāva trīs reizes un tā atguva atpakaļ Israēla pilsētas.
Jehoāhāzs valda pār Israēlu
1 Jūdas ķēniņa Jehoāša, Ahazjāhu dēla, divdesmit trešajā valdīšanas gadā pār Israēlu sāka valdīt Jehoāhāzs, Jehus dēls, un valdīja Samarijā septiņpadsmit gadus. 2 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, un staigāja Jārobāma, Nebāta dēla, grēkos, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam, un nenovērsās no tiem. 3 Kungs iedegās dusmās pret Israēlu un uz ilgiem laikiem to nodeva Arāmas ķēniņa Hazaēla un viņa dēla Ben-Hadada rokā. 4 Tad Jehoāhāzs lūdzās Kungu, un Kungs viņu uzklausīja, jo viņš redzēja Israēla apspiestību – kā Arāmas ķēniņš tos apspieda. 5 Kungs Israēlam deva glābiņu, un tie tika vaļā no aramiešu rokas, un Israēla dēli varēja dzīvot savās teltīs kā agrāk. 6 Taču tie nenovērsās no Jārobāma nama grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam, palika tajos, un arī Ašēra palika stāvam Samarijā. 7 Jehoāhāzam nebija palicis vairāk karavīru kā vien piecdesmit jātnieku, desmit kararatu un desmit tūkstoši kājnieku, jo tos bija izdeldējis Arāmas ķēniņš – padarījis tos kā samītus putekļus.
8 Pārējie Jehoāhāza darbi un viss, ko viņš darīja, un viņa varenība – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 9 Jehoāhāzs apgūlās pie tēviem, viņu apbedīja Samarijā. Pēc viņa sāka valdīt tā dēls Jehoāšs.
Jehoāšs valda pār Israēlu
10 Jūdas ķēniņa Jehoāša trīsdesmit septītajā gadā Jehoāšs, Jehoāhāza dēls, sāka valdīt pār Israēlu Samarijā un valdīja sešpadsmit gadus. 11 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, nenovērsās no visiem Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam, un palika tajos.
12 Pārējie Jehoāša darbi un viss, ko viņš darīja, un viņa varenība, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacjāhu, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 13 Jehoāšs apgūlās pie tēviem. Jārobāms sēdās viņa tronī, bet Jehoāšu apbedīja Samarijā pie Israēla ķēniņiem.
Elīšas nāve
14 Elīša saslima ar slimību, no kuras viņš vēlāk nomira. Bet Israēla ķēniņš Jehoāšs nāca pie viņa, raudāja un sacīja: “Mans tēvs, mans tēvs, Israēla kararati un jātnieki!” 15 Elīša viņam sacīja: “Ņem loku un bultas!” Un viņš ņēma loku un bultas. 16 Viņš sacīja Israēla ķēniņam: “Tver loku savā rokā!” Ķēniņš satvēra, Elīša uzlika savas rokas uz viņa rokām 17 un sacīja: “Atver austrumu logu.” Viņš atvēra. Tad Elīša sacīja: “Šauj!” Un viņš izšāva. Elīša sacīja: “Tā ir Kunga glābšanas bulta – bulta, kas glābs no Arāmas, jo Afēkā tu kausi aramiešus, līdz tie būs pagalam!” 18 Elīša sacīja: “Ņem bultas!” Viņš paņēma. Un viņš teica Israēla ķēniņam: “Sit zemi!” Viņš sita trīs reizes un mitējās. 19 Tad Dieva vīrs sadusmojās uz viņu un sacīja: “Būtu sitis piecas vai sešas reizes, tad būtu Arāmu sakāvis pavisam, bet tagad tu sakausi Arāmu tikai trīs reizes!”
20 Elīša nomira, un viņu apbedīja. Gada sākumā moābiešu sirotāji ielauzās zemē. 21 Tobrīd apbedīja kādu vīru, un, redzi, viņi ieraudzīja sirotājus! Viņi to vīru iegrūda Elīšas kapā, bet, kad tas vīrs saskārās ar Elīšas kauliem, tas atdzīvojās un nostājās uz savām kājām.
Israēls atgūst aramiešu ieņemtās pilsētas
22 Aramiešu ķēniņš Hazaēls apspieda Israēlu visu Jehoāhāza valdīšanas laiku. 23 Un Kungs bija viņiem žēlsirdīgs, apžēlojās un pievērsās viņiem savas derības dēļ ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu. Līdz šim viņš taču nebija gribējis tos iznīdēt un padzīt! 24 Arāmas ķēniņš Hazaēls nomira, un pēc viņa sāka valdīt tā dēls Ben-Hadads. 25 Tad Jehoāšs, Jehoāhāza dēls, atņēma Ben-Hadadam, Hazaēla dēlam, pilsētas, kas bija atņemtas viņa tēvam Jehoāhāzam. Karā Jehoāšs viņu trīs reizes sakāva un atguva Israēla pilsētas.
