1 Joasam, kļūstot par ķēniņu, bija tikai septiņi gadi.
2 Jehus septītajā gadā Joass kļuva ķēniņš, un viņš valdīja četrdesmit gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Ciba, un viņa bija no Bēršebas.
3 Un Joass visu savu mūža dienu darīja to, kas bija taisnīgs tā Kunga acīs, kamēr priesteris Jojada viņu mācīja.
4 Tikai kalpošanas augstienēs netika pārtrauktas, jo tauta vēl arvien nesa un upurēja kaujamos un kvēpināmos upurus augstieņu svētnīcās.
5 Bet Joass sacīja priesteriem: „Visa nauda, kas vien ienāk tā Kunga namā par svētiem darbiem: galvas nauda, nauda, kas tiek nospriesta par dvēseles maksu, un visa tā nauda, kas no brīva prāta tiek ziedota tā Kunga namā,
6 To lai priesteri ņem savā zināšanā, ikviens no sava pazīstamā, bet tad lai viņi izlabo it visur plaisas tanī namā, visur tur, kur vien viņi plaisas atrod.“
7 Un izrādījās Joasa divdesmit trešajā valdīšanas gadā, ka priesteri nebija namā plaisās izlabojuši.
8 Tad ķēniņš Joass aicināja priesteri Jojadu un pārējos priesterus, un viņš tiem sacīja: „Kādēļ jūs neesat izlabojuši nama plaisas? Un tagad jūs vairs turpmāk neņemsit naudu no saviem pazīstamiem, bet tā ir jānodod nama plaisu labošanas darbiem.“
9 Un priesteri tad bija ar mieru, ka tie turpmāk vairs nepieņems no tautas nekādu naudu un arī nama plaisas vairs neizlabos.
10 Un priesteris Jojada ņēma šķirstu, izurba tā vākā caurumu un tad to novietoja lidzās altārim labajā pusē; ja nu kāds nāca tā Kunga namā, tad priesteri, kuļ-i bija sliekšņu sargi, tur ielika visu naudu, ko ienesa tā Kunga namā.
11 Un mēdza tā būt, kad tie redzēja, ka šķirstā ir daudz naudas, tad nāca ķēniņa rakstvedis un augstais priesteris, un tie iesēja naudu kulē un izskaitīja, ko atrada tā Kunga namā.
12 Un viņi iedeva saskaitīto naudu izpildāmo darbu uzraugiem, kuri bija iecelti pār tā Kunga namu. Un tie to iedeva koku apstrādātājiem un citiem amatniekiem, kuļri strādāja gar tā Kunga namu,
13 Un ari mūrniekiem un akmeņkaļiem, ko pirkt kokus un cirstus akmeņus, lai izlabotu bojājumus tā Kunga namā; viņi sedza ari visus izdevumus, kas bija nepieciešami tā Kunga nama nostiprināšanai.
14 Tikai no šis naudas, kas ienāca tā Kunga namā, gan neizgatavoja tā Kunga namam nevienu tādu lietu kā lielās sudraba bļodas, nažus, slakāmos traukus, taures, vārdu sakot—nevienu zelta vai sudraba priekšmetu.
15 Bet viņi to nodeva darbu izpildītājiem, un tie lika ar to kārtot tā Kunga nama nostiprināšanas darbus.
16 Un norēķini netika prasīti no tiem vīriem, kuriem nauda tika iedota rokā, lai to izmaksātu strādniekiem, jo tie to darīja uzticībā.
17 Bet nauda no vainu izpirkšanas upuriem un no grēku upuriem netika nesta tā Kunga namā, bet tā pienācās priesteriem.
18 Toreiz Aramas ķēniņš Hazaēls devās uzbrukumā un karoja pret Gātu, un viņš to ieņēma. Kad nu Hazaēls pagrieza savu vaigu, lai dotos augšā uz Jeruzālemi,
19 Tad Jūdas ķēniņš Joass ņēma visas svētnīcas dāvanas, kuras viņa tēvi, Jūdas ķēniņi: Jošafats, Jorāms un Ahasja, bija atnesuši un novēlējuši Dievam, un arī tās dāvanas, kuras viņš pats bija devis, un visu zeltu, kas glabājās tā Kunga namā un ķēniņa pils mantu noliktavās, un to visu viņš nosūtīja Aramas ķēniņam Hazaēlam. Tad tas aizgāja projām no Jeruzalemes.
20 Un kas vēl stāstāms par Joasu, un viss tas, ko viņš ir darījis, tas ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
21 Un viņa kalpi sacēlās un apvienojās sazvērestībā pret viņu un nokāva Joasu Millo namā, no kurienes iet ceļš lejā uz Sillu.
22 Un šie bija viņa kalpi: Jozachars, Simeata dēls, un Jozabads, Šomera dēls, kas to nokāva, un viņš nomira. Un tie viņu apraka pie viņa tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Amacja kļuva ķēniņš viņa vietā.
Tempļa sienu labošana
(2L 24:1–14)1 Jehoāšs sāka valdīt septiņu gadu vecumā.
2 Jehus septītajā gadā Jehoāšs sāka valdīt un valdīja Jeruzālemē četrdesmit gadus. Viņa mātes vārds bija Cibja no Bēršebas. 3 Visu mūžu Jehoāšs darīja to, kas tīkams Kungam. Viņu mācīja priesteris Jehojāda. 4 Tikai augstieņu altārus viņš nenovāca. Tauta joprojām upurēja un kvēpināja augstieņu altāros. 5 Jehoāšs sacīja priesteriem: “Visu tempļa naudu, kas ienāk Kunga namā, kas vien tur ir apritē, visas galvasnaudas un visu brīvprātīgi doto naudu, kas no sirds ziedota Kunga namam, 6 priesteri lai ņem no tiem, kurus pazīst, un izlieto nama mūru plaisu labošanai – visu, kas tur ir labojams!”
7 Ķēniņa Jehoāša divdesmit trešajā gadā priesteri nama plaisas vēl nebija aizdarījuši. 8 Tad ķēniņš Jehoāšs sauca priesteri Jehojādu, pārējos priesterus un tiem sacīja: “Kāpēc jūs neesat aizdarījuši nama plaisas? Tagad jūs vairs neņemsiet naudu no tiem, kurus pazīstat, bet nodosiet to nama plaisu aizdarītājiem!” 9 Priesteri piekrita neņemt naudu no tautas un nenodarboties ar nama plaisu aizdarīšanu.
10 Priesteris Jehojāda ņēma lādi, izurba vākā caurumu un nolika to blakus altārim labajā pusē. Kad vien kāds ienāca Kunga namā, priesteri, durvju sargi, tur ielika visu naudu, kas ienāca Kunga namā. 11 Kad tie redzēja, ka lādē ir daudz naudas, nāca ķēniņa rakstvedis un augstais priesteris – viņi savāca un saskaitīja visu naudu, kas bija Kunga namā. 12 Saskaitīto naudu viņi deva Kunga nama darbu pārraugiem. Tie izmaksāja to kokgriezējiem un namdariem, kas strādāja Kunga namā, 13 mūrniekiem un akmeņkaļiem – koku iegādei un akmeņu tēšanai, lai aizdarītu Kunga nama plaisas, kā arī visiem citiem izdevumiem, kas namam bija nepieciešami. 14 Taču no Kunga namā ienākušās naudas Kunga namam netaisīja ne sudraba bļodas, ne dzirkles, ne laistāmos traukus, ne taures, ne zelta traukus, ne sudraba traukus. 15 To deva darbu pārraugiem, kuri aizdarīja Kunga nama plaisas. 16 Tiem vīriem, kuriem deva naudu, lai to izmaksātu strādniekiem, norēķinus neprasīja, jo tie bija uzticami. 17 Bet nauda no vainas izpirkšanas un grēku upuriem Kunga namā netika nesta, tā bija priesteriem.
Hazaēls apdraud Jeruzālemi
18 Tajā laikā Arāmas ķēniņš Hazaēls karoja pret Gatu un to ieņēma. Tad Hazaēls nolēma doties pret Jeruzālemi. 19 Un Jūdas ķēniņš Jehoāšs ņēma visas svētās dāvanas, ko bija devuši Jūdas ķēniņi Jehošāfāts, Jehorāms, viņa tēvs Ahazjāhu, kā arī savas dāvanas – visu zeltu, kas atradās Kunga namā un ķēniņa nama mantnīcās, – un sūtīja tās Arāmas ķēniņam Hazaēlam, un tas aizgāja no Jeruzālemes.
Jehoāša nāve
(2L 24:23–27)20 Pārējie Jehoāša darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? 21 Viņa kalpi cēlās un sazvērējās pret viņu, un nokāva Jehoāšu Millo namā – no turienes iet lejā uz Sillu. 22 Viņa kalpi Jehozābāds, Šimāta dēls, un Jehozābāds, Šomera dēls, nokāva viņu, un viņš nomira. Viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Amacjāhu sāka valdīt pēc viņa.
