1 Tad Samuēls runāja ar Saulu: „Tas Kungs ir mani sūtījis tevi svaidīt par ķēniņu pār visu viņa tautu, pār Israēlu, un nu tagad uzklausi tā Kunga vārdu pavēli!
2 Tā saka tas Kungs Cebaots: Es piemeklēšu, Amaleku tās pārestības dēļ, ko tas ir nodarijis Israēlam, aizsprosto-dams viņam ceļu, kad Israēls nāca no Ēģiptes.
3 Tādēļ ej tagad un sakauj Amalcku, iznicini itin visu līdz pēdējam, kas vien tam pieder! Nesaudzē neviena no viņiem pašiem nedz ari kaut ko no viņa kustoņiem: liec, lai aiziet nāvē gan visi viri un sievas, gan bērni un zīdaiņi, vērši un visi sīklopi, kamieļi un ēzeļi!“
4 Tad Sauls to darīja tautai zināmu, un viņš tos pārskaitīja Telaimā, to bija divi simti tūkstoši kājnieku un vēl desmit tūkstoš viri no Jūdas.
5 Un Sauls devās uzbrukumā pret Amaleka galvas pilsētu un novietoja daļu izlūkošanai paslēptu karavīru strauta ielejā.
6 Bet keniešiem Sauls lika sacīt: „Ejiet, šķirieties un atdalieties nost, aiziedami prom no amalekiešu vidus, lai es jūs neizdeldēju kopā ar tiem, jo jūs esat parādījuši laipnību ikvienam israēlietim, kad tie izgāja no Ēģiptes.“ Un kenieši atšķīrās no amalekiešiem.
7 Bet Sauls sakāva amalekiešus, sākot no Havilas līdz pašai Šuras pievārtei, kas atrodas austrumos no Ēģiptes.
8 Un viņš sagūstīja dzīvu amalekiešu ķēniņu Agagu, bet visu tautu viņš pilnīgi iznīcināja ar zobena asmeni.
9 Bet Sauls un karotāji apžēlojās par Agagu un par sīklopu izlasi, par nobarotiem liellopiem un trekniem, barotiem auniem un par itin visu, kas bija vērtīgs; un tie negribēja pie tiem izpildīt solījumu visu pilnīgi iznicināt, bet tikai visu to, kas bija darbam nederīgs un panīcis, viņi iznicināja pilnīgi.
10 Tad tā Kunga vārds kļuva zināms Samuēlam šādi:
11 „Man ir žēl, ka Es esmu iecēlis Saulu ķēniņa kārtā, jo viņš ir no Manis novērsies, Man neseko un nav izpildījis manus vārdus.“ Tad Samuēls iedegās sāpīgā satraukumā tā, ka viņš to Kungu piesauca lūgšanās visu nakti.
12 Un Samuēls agri apjozās, lai dotos Saulam pretī no paša rīta; tad viņam tika paziņots, ka Sauls ir aizgājis uz Karmela kalnu, kur viņš pats sev uzcēlis pieminekli, bet tad apgriezies apkārt un aizgājis, nonākdams lejā Gilgalā.
13 Kad nu Samuēls atnāca pie Saula, Sauls viņam sacīja: „Esi tā Kunga svētīts! Es esmu izpildījis tā Kunga pavēles.“
14 Tad Samuēls sacīja: „Bet ko nozīmē šī avju blēšana manās ausīs, un kas tā ir par vēršu maušanu, ko es dzirdu?“
15 Tad Sauls atbildēja: „No amalekiešiem mūsu ļaudis tos ir atveduši, jo viņi ir pataupījuši treknākās avis un brangākos vēršus kā kaujamo upuri tam Kungam, tavam Dievam; bet pārējos mēs esam pilnīgi iznicinājuši.“
16 Tad Samuēls atbildēja Saulam: „Pietiek! Es tev pateikšu, ko man tas Kungs ir teicis šo nakti.“ Tad tas viņam teica: „Runā!“
17 Un Samuēls sacīja: „Vai tas tā nav? Kad tu pats izlikies niecīgs savās acīs, tad tu kļuvi par Israēla cilšu galvu, un tad tas Kungs tevi svaidīja par ķēniņu pār Israēlu.
18 Un tad tas Kungs tevi sūtīja ceļā un tev sacīja: Ej un pilnīgi izposti ļaundaņis amalekiešus un kaj-o pret viņiem, līdz kamēr tie ir iznīcināti!
19 Kāpēc tu neesi klausījis tā Kunga pavēlei, bet esi maldījies laupīdams un esi darījis to, kas ir ļauns tā Kunga acīs?“
20 Tad Sauls sacīja Samuēlam: „Bet es esmu gan klausījis tā Kunga balsi un es esmu arī gājis pa to ceļu, pa kufu tas Kungs mani ir sūtījis, un es esmu atvedis Agagu, Amalekas ķēniņu, bet amalekiešus es esmu pilnīgi iznīcinājis.
21 Tikai tauta ir no salaupītā paņēmusi sīklopus un liellopus, kuj-i bija vislabākie starp izdeldējamiem, lai tos nestu Gilgalā kā kaujamo upuri tam Kungam, tavam Dievam.“
22 Bet Samuēls sacīja: „Vai tad tam Kungam ir lielāka patika par dedzi-nāmiem un kaujamiem upupem nekā par paklausību tā Kunga balsij? —Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki,
23 Bet nepaklausība ir kā burvības grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. Tādēļ ka tu esi atmetis tā Kunga vārdu, Viņš ir atmetis arī tevi, un tu vairs nevari būt ķēniņš!“
24 Tad Sauls sacīja Samuēlam: „Es tiešām esmu grēkojis, jo es esmu pārkāpistā Kunga pavēli un arī tavus vārdus, patiesi, es vairāk bijos karavīrus un paklausīju viņu balsij.
25 Bet nu tagad, lūdzu, piedod man manus grēkus un pagriezies ar mani atpakaļ, jo es gribu nomesties ar savu vaigu pie zemes tā Kunga priekšā!“
26 Bet Samuēl sacīja Saulam: „Es nepagriezīšos kopā ar tevi, tāpēc ka tu esi tā Kunga vārdu atmetis, un tagad arī tas Kungs ir tevi atmetis, un tu nevari vāirs ilgāk būt ķēniņš pār Israēlu.“
27 Kad nu Samuēls apgriezās, lai ietu projām, tad Sauls stipri satvēra viņa svārku stūri, un tas noplīsa.
28 Tad Samuēls viņam sacīja: „Šodien tas Kungs ir no tevis noplēsis Israēla valsts ķēniņa varu, un to Viņš ir devis kādam citam, kas ir labāks nekā tu.
29 Un Israēla Dievs nemelo un nenožēlo, jo Viņš nav cilvēks, ka Viņam būtu ko nožēlot.“
30 Tad Sauls atbildēja: „Es esmu tagad izdarījis grēku, bet pagodini mani manas tautas vecaju un Israēla priekšā un pagriezies kopā ar mani, ka es varu to Kungu, tavu Dievu, pielūgt!“
31 Tad Samuēls apgriezās un sekoja Saulam, bet Sauls nokrita tā Kunga priekšā ar vaigu pie zemes.
32 Tad Samuēls sacīja: „Atvediet pie manis Agagu, Amaleka ķēniņu!“ Un Agags priecīgs nāca pie viņa un domāja: „Droši vien, nāves rūgtums man jau pagājis secen!“
33 Bet Samuēls sacīja: „Kā tavs zobens sievām ir viņu bērnus laupījis, tā lai tava māte starp visām sievām paliek bez bērniem!“ Un Samuēls sacirta Agagu gabalos tā Kunga priekšā Gilgalā.
34 Tad Samuēls devās uz Rāmu, bet Sauls atgriezās savās mājās Saula Gibeā.
35 Un Samuēls līdz savai miršanai vairs Sauļu neredzēja; taču Samuēls bija par Sauļu noskumis, jo tam Kungam bija žēl, ka Viņš bija Sauļu iecēlis Israēlam par ķēniņu.
Sauls tiek atmests
1 Samuēls teica Saulam: “Kungs mani ir sūtījis svaidīt tevi par ķēniņu viņa tautai Israēlam. Tad nu klausies Kunga vārdus. 2 Tā saka Pulku Kungs: es piemeklēšu Amālēku par to, ko tas darījis Israēlam, kad tas tiem stājās pretī, kad tie nāca no Ēģiptes. 3 Tagad ej, satriec Amālēku un nolādi iznīcībai visu, kas tam ir. Nesaudzē tos un nonāvē gan vīrus un sievas, gan bērnus un zīdaiņus, gan vēršus un avis, gan kamieļus un ēzeļus!”
4 Sauls sasauca tautu un nostādīja tos Tlāimā – bija divsimt tūkstoši kājnieku, un desmit tūkstoši bija no Jūdas. 5 Un Sauls devās uz amālēkiešu pilsētu un apmetās slēpnī ielejā. 6 Kēniešiem Sauls teica: “Ejiet! Steidzieties prom un atstājiet amālēkiešus, lai kopā ar viņiem neiznīcinu arī jūs, kuri izrādījāt laipnību visiem Israēla dēliem, kad tie izgāja no Ēģiptes.” Un kēnieši devās prom no amālēkiešiem. 7 Sauls kāva amālēkiešus no Havīlas līdz pat Šūrai, kura pirms Ēģiptes. 8 Amālēka ķēniņu Agagu viņš saņēma dzīvu, bet visus ļaudis iznīcināja ar zobenu. 9 Bet Sauls un viņa ļaudis saudzēja Agagu, kā arī labākos no vēršiem, avīm, teķiem un jēriem un visu, kas labs, un negribēja tos nodot iznīcības lāstam. Bet visas lietas, kas nevērtīgas un atmetamas, viņi iznīcināja.
10 Tad Kunga vārds nāca pār Samuēlu: 11 “Man žēl, ka es iecēlu Saulu par ķēniņu, jo viņš pārstājis man sekot un nepilda manus vārdus.” Un Samuēls aizsvilās un piesauca Kungu visu nakti. 12 Rīta agrumā Samuēls gāja satikt Saulu, un Samuēlam tika teikts: “Sauls bija atnācis uz Karmelu, redzi, viņš uzcēla pieminekli sev pašam, tad griezās atpakaļ pāri kalniem lejā uz Gilgālu.” 13 Samuēls atnāca pie Saula, un Sauls viņam teica: “Esi Kunga svētīts! Es esmu pildījis Kunga vārdus.” 14 Bet Samuēls teica: “Kas tā par avju blēšanu, kas skan man ausīs, un vēršu maurošanu, ko es dzirdu?” 15 Sauls atbildēja: “Atvesti no amālēkiešiem. Labākās avis un vērši, ko ļaudis pasaudzēja, lai upurētu Kungam, tavam Dievam. Bet visu pārējo mēs esam iznīcinājuši.”
16 Samuēls teica Saulam: “Klusē! Es tev stāstīšu, ko Kungs man šonakt teica!” Tas atbildēja: “Runā!”
17 Tad Samuēls teica: “Vai nav tā – kad tu pats sev šķiti mazs, tu kļuvi par Israēla cilšu galvu un Kungs tevi svaidīja par Israēla ķēniņu? 18 Un Kungs tevi sūtīja ceļā, sacīdams: ej un nodod iznīcības lāstam šos grēciniekus amālēkiešus! Karo ar tiem, līdz tie iznīdēti! 19 Kāpēc tu neklausīji Kungu, bet meties uz laupījumu un darīji, kas ļauns Kunga acīs?”
20 Sauls teica Samuēlam: “Bet kā?! Es taču klausīju Kungu un gāju, kurp Kungs mani sūtīja! Es atvedu amālēkiešu ķēniņu Agagu un iznīdēju amālēkiešus. 21 Ļaudis paņēma no laupījuma avis un vēršus par izraudzītu veltījumu, ko Gilgālā upurēt Kungam, tavam Dievam.” 22 Bet Samuēls atbildēja:
“Vai gan Kungam tīkamāki sadedzināmie un kaujamie upuri
par paklausību Kunga balsij?
Redzi, paklausība labāka par upuriem
un uzklausīšana – par auna taukiem!
23 Jo dumpība ir pareģošanas grēks
un elkus turēt ir augstprātība.
Kā tu atmeti Kunga vārdus,
tā viņš atmetīs tevi no ķēniņiem!”
24 Sauls teica Samuēlam: “Es esmu grēkojis, pārkāpis Kunga teikto un tevis piekodināto, jo bijos ļaužu un klausīju tiem. 25 Jel piedod nu manu grēku, griezies ar mani atpakaļ, un es zemošos Kungam.” 26 Bet Samuēls teica Saulam: “Es neiešu atpakaļ kopā ar tevi, jo tu esi atmetis Kunga vārdus un Kungs ir atmetis tevi – tu vairs nebūsi Israēla ķēniņš.”
27 Kad Samuēls pagriezās, lai ietu, Sauls sagrāba viņa tērpa stūri un atrāva to. 28 Un Samuēls viņam teica: “Kungs šodien tev atrāva Israēla ķēniņvalsti un nodeva tavam tuvākajam, kas labāks par tevi. 29 Tiešām Israēla Mūžīgais nekrāpj un nenožēlo, jo viņš nav cilvēks, kas nožēlo.” 30 Nu Sauls saka: “Esmu grēkojis! Tad vismaz pagodini mani tautas vecajo un Israēla priekšā – nāc ar mani atpakaļ, ka es zemojos Kungam, tavam Dievam.” 31 Tad Samuēls sekoja Saulam, un Sauls zemojās Kungam.
32 Samuēls teica: “Atvediet pie manis amālēkiešu ķēniņu Agagu!” Agags nāca pie viņa un priecīgs domāja: “Nu gan nāves rūgtums būs gājis secen!” 33 Bet Samuēls teica: “Kā tavs zobens atņēma mātēm bērnus, tā tava māte būs sieva bez bērniem!” Samuēls nokāva Agagu Kunga priekšā Gilgālā.
34 Tad Samuēls gāja uz Rāmu, bet Sauls devās augšup uz savām mājām Saula Gibā. 35 Un Samuēls vairs netika redzējis Saulu līdz viņa nāves dienai, kaut Samuēls sēroja par Saulu. Bet Kungam bija žēl, ka viņš iecēlis Saulu par Israēla ķēniņu.
