1 Tad Samuēls ņēma eļļas trauciņu un to izlēja uz viņa galvu, un viņš to skūpstīja un sacīja: „Vai tas Kungs nav tevi svaidījis par valdnieku pār savu īpašuma, Israēla tautu?
2 Kad tu šodien no manis aiziesi, tad tu sastapsi divus vīrus pie Rāheles kapa uz Benjamīna robežām Celcā. Tie tev ziņos, sacīdami: tās ēzeļu mātes, ko tu biji izgājis meklēt, ir atrastas; un tavs tēvs ir tagad pametis rūpes par ēzeļu mātēm, bet viņš raizējas par jums, domādams, ko varētu darīt sava dēla labad?
3 Un, no turienes vēl tālāk aizgājis, tu nonāksi pie Tābora ozola, un tur tevi satiks trīs vīri, kup dosies kalnup uz Bētcli pie Dieva; viens nesīs īris āžus, otrs trīs klaipus maizes, un trešais nesīs ādas maisu ar vīnu.
4 Un tie tevi laipni sveicinās un dos tev divas maizes; tās ņem no viņu rokām.
5 Pēc tam tu nonāksi Dieva uzkalnā, kur novietojusies filistiešu sardze, un notiks, kad tu ienāksi pilsētā, tad tu sastapsi tanī vietā praviešu pulku, kas patreiz nāks lejā no upuru kalna. To priekšā skanēs arpas, bungas, stabules un citaras, kamēr tie paši būs praviešu aizrautībā.
6 Un tā Kunga Gars ari tevi pārņems, un tu nokļūsi kopā ar tiem pravietiskā aizrautībā, un tad tu pilnīgi pārvērtīsies par citu cilvēku.
7 Un redzi, kad šīs zīmes notiks un tās kļūs tev zināmas, tad dari pats, ko tava dvēsele atrod par pareizu, jo Dievs ir ar tevi!
8 Bet tev būs noiet man pa priekšu uz Gilgalu, un redzi, ari es nākšu lejā pie tevis, lai nestu dedzināmos upurus un ari kaujamos pateicības upurus. Bet tev tur jāgaida septiņas dienas, tiekāms es pie tevis nonākšu un tev to darīšu zināmu, kas tev ir jādara.“
9 Un notika, tikko viņš pagrieza savu muguru pret Samuēlu, lai turpinātu ceļu, ka Dievs pašos pamatos pārvērta viņa sirdi; un visas tās zīmes piepildījās tanī pat dienā.
10 Un tad tie devās uz Gibeu, un praviešu pulks viņam nāca pretī, un pēkšņi pār viņu nāca tā Kunga Gars, un viņš bija viņu vidū pravietiskā aizrautībā.
11 Un visi, kas viņu citkārt bija pazinuši, un ne tikai kopš vakarējās un aizvakarējās dienas, kad redzēja, ka viņš bija kopā ar praviešiem pravietiskā aizrautībā, tad cits citam teica: „Kas ar Ķīša dēlu ir noticis? Vai tad ari Sauls pieder pie praviešiem?“
12 Tad kāds vīrs no turienes atbildēja un sacīja: „Un kas tad ir viņu, šo praviešu, tēvs?“ Tādēļ ir cēlies šāds sakāmvārds: „Vai tad arī Sauls pieder pie praviešiem?“
13 Un kad viņš beidza aizrautībā runāt pravietiskus vārdus, tad viņš devās mājup uz kalnu.
14 Tad Saula radinieks prasīja viņam un viņa puisim: „No kurienes nākuši?“ Un viņš atbildēja: „Ēzeļu mātes meklēt, bet kad mēs redzējām, ka to tur nav, tad mēs devāmies pie Samuēla.“
15 Tad Saula radinieks sacīja: „Pastāsti man, ko Samuēls jums teica?“
16 Un Sauls sacīja savam radiniekam: „Viņš mums droši pateica, ka ēzeļu mātes atrastas.“ Bet par ķēniņa godu, par ko Samuēls ari bija vēstījis, viņš tam nekā neteica.
17 Tad Samuēls sasauca tautu tā Kunga priekšā Micpā
18 Un sacīia Israēla bērniem: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu izvedis Israēlu no Ēģiptes, un Es esmu arī tos glābis no ēģiptiešu rokas un arī no visu ķēniņu valstību varām, kas jūs ir apspiedušas;
19 Bet jūs šodien paši esat savu Dievu atmetuši, kas jūs ir izglābis no visām jūsu likstām un no visām jūsu bēdām, un jūs esat Viņam teikuši: Iecel pār mums ķēniņu! —Nu tad tagad nostājieties tā Kunga priekšā noteiktā kārtībā pēc jūsu cilšu piederības un pa tūkstošiem!“
20 Un kad Samuēls bija savedis kopā visas Israēla ciltis, tad tika mesli mesti, un Benjamīna cilts tika iezīmēta.
21 Un kad Benjamīna cilts pa savām ģintīm bija klāt pienākusi, tad ar meslu tika apzīmēta Matrija ģints, un tā ar meslu tika izraudzīts Sauls, Ķīša dēls. Un tie to meklēja, bet neatrada.
22 Tad tie vēl reiz vaicāja to Kungu: „Vai viņš pavisam ir atnācis?“ Un tas Kungs atbildēja: „Redzi, viņš ir paslēpies starp mantu kravām!“
23 Tad tie steidzās un izvilka viņu no turienes laukā, un viņš nostājās tautas vidū, un augumā viņš bija visgarākais kā plecu augstuma, tā arī visādā citādā ziņā.
24 Tad Samuēls sacīja visai tautai: „Vai jūs redzat, kādu tas Kungs ir izredzējis? Tiešām, nav neviena cita visā tautā, kas būtu tāds kā viņš!“ Tad visa tauta uzgavilēja un sauca: „Lai dzīvo ķēniņš!“
25 Tad Samuēls tautai teica, kādas ir ķēnina varas tiesības, un viņš to ierakstīja grāmatā un nolika tā Kunga priekšā; tad Samuēls atlaida tautu, ikvienu atpakaļ uz savām mājām.
26 Un arī Sauls gāja uz savām mājām Gibeā, un viņam līdzi gāja pulks vīru, kuru sirdis Dievs bija aizkustinājis.
27 Bet kādi nelieši sacīja: „Ko gan šis mums palīdzēs?“ Un tie viņu nici-nāja un nenesa viņam dāvanas, bet viņš nelikās to dzirdējis.
Samuēls svaida Saulu par ķēniņu
1 Tad Samuēls ņēma eļļas trauciņu un izlēja uz viņa galvas, skūpstīja viņu un teica: “Vai ne pats Kungs tevi svaidījis par valdnieku savam īpašumam?! 2 Šodien, aizejot no manis, tu Benjāmina robežās Celcahā pie Rāhēles kapa sastapsi divus vīrus, un viņi tev teiks, ka ēzeļmātes, kuras tu gāji meklēt, ir atrastas, un tagad tavs tēvs vairs nedomā par ēzeļmātēm, bet ir noraizējies par jums, sacīdams: ko lai es daru sava dēla labā? 3 No turienes steidzies tālāk, līdz nonāksi pie Tābora ozola. Tur tu satiksi trīs vīrus, kas dodas sastapt Dievu Bētelē. Viens nesīs trīs kazlēnus, otrs – trīs maizes klaipus un trešais – vīna maisu. 4 Viņi tevi sveicinās ar mieru un dos tev divas maizes, ņem tās no viņiem. 5 Pēc tam tu nonāksi Dieva kalnā, kur ir filistiešu sardze. Tiklīdz tu ieiesi pilsētā, tu sastapsi praviešus tekam lejā no augstienes – lauta, tamburīns, flauta un arfa tiem pa priekšu, un viņi pravietos. 6 Spēji pār tevi nāks Kunga Gars, un tu pravietosi kopā ar tiem, un tu pārvērtīsies par citu vīru. 7 Kad šīs zīmes tev piepildīsies, tad dari, kā redzi, jo Dievs ir ar tevi. 8 Un tu noiesi man pa priekšu uz Gilgālu, un, redzi, es nākšu pie tevis pienest sadedzināmos upurus, upurēt miera upurus. Septiņas dienas tev jāgaida, līdz es atnākšu pie tevis un teikšu, kas tev jādara.”
Sauls starp praviešiem
9 Kad viņš, pagriezis muguru, devās prom no Samuēla, Dievs pārvērta viņa sirdi, un visas šīs zīmes piepildījās tajā pašā dienā. 10 Kad tie nonāca kalnā, redzi, pravieši tecēja viņam pretī. Tad Dieva Gars spēji nāca pār viņu, un viņš pravietoja kopā ar tiem. 11 Tad tie, kas viņu pazina, ieraudzīja, ka viņš pravieto kopā ar praviešiem, un ļaudis runāja savā starpā: “Kas uznācis Kīša dēlam? Vai tad arī Sauls ir pravietis?” 12 Bet kāds vietējais piebilda: “Bet kas tad ir šo visu tēvi?” Tā tas kļuva par parunu: “Vai tad arī Sauls ir pravietis?” 13 Kad viņš, beidzis pravietot, nonāca augstienē, 14 Saula tēvocis vaicāja viņam un viņa puisim: “Kur jūs bijāt?” Viņš sacīja: “Meklējām ēzeļmātes, bet, kad redzējām, ka neatrodam, mēs devāmies pie Samuēla.” 15 Tad Saula tēvocis sacīja: “Klau, pastāsti man, ko Samuēls jums teica!” 16 Un Sauls sacīja tēvocim: “Viņš mums izstāstīja, ka ēzeļmātes ir atrastas.” Bet viņš tam neteica, ko Samuēls bija sacījis par ķēniņvalsts lietām.
Sauls tiek pasludināts par ķēniņu
17 Samuēls sapulcināja tautu pie Kunga Micpā. 18 Viņš teica Israēla dēliem: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es atvedu Israēlu no Ēģiptes, es atbrīvoju jūs no Ēģiptes varas un visu to ķēniņvalstu varas, kuras jūs apspieda. 19 Bet šodien jūs esat atmetuši savu Dievu – viņu, kas ir jūsu glābējs no visa ļauna un visām bēdām; jūs viņam teicāt: iecel mums ķēniņu! Tad nu stājieties Kunga priekšā pēc ciltīm un tūkstošiem!” 20 Samuēls pieveda visas Israēla ciltis, un tika norādīta Benjāmina cilts. 21 Tad viņš pieveda Benjāmina cilti pēc dzimtām, un tika norādīta Matrī dzimta, un tika norādīts Kīša dēls Sauls. Viņi to meklēja, bet nevarēja atrast. 22 Viņi atkal jautāja Kungam: “Vai viņš maz šurp atnācis?” Un Kungs sacīja: “Redzi, viņš paslēpies pie mantām!” 23 Tad viņi skrēja un izvilka viņu no turienes, un, kad viņš nostājās ļaužu vidū, viņš izrādījās galvas tiesu garāks par visiem ļaudīm. 24 Un Samuēls teica visai tautai: “Vai redzat, kuru Kungs ir izraudzījis? Visā tautā nav tāda kā viņš!” Un visi ļaudis sauca: “Lai dzīvo ķēniņš!”
25 Samuēls izstāstīja ļaudīm valdīšanas tiesas un rakstīja tās grāmatā, un nolika to Kunga priekšā. Tad Samuēls visus ļaudis atlaida mājās. 26 Arī Sauls devās mājup uz Gibu, un kareivji, kuru sirdis Dievs bija skāris, gāja viņam līdzi. 27 Bet kādi nelieši teica: “Kā tad šis mūs glābs?” Tie viņu nicināja un nenesa viņam dāvanu, taču viņš nelikās to manām.
