1 Un tā arī es, pie jums nākdams, nenācu ar augstu valodu vai gudrību, nesdams jums Dieva liecību.
2 Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu.
3 Un es ierados pie jums nespēkā, bailēs un lielā nedrošībā.
4 Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē,
5 Lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.
6 Gudrību ari mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne arī šīs pasaules valdinieku gudrību, kas lemti iznīcībai,
7 Bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā.
8 To nav atzinis neviens šīs pasaules valdinieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu.
9 Bet tā ir, kā rakstīts: „Ko acs nav redzējusi, un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl.“
10 Mums Dievs to ir atklājis ar savu garu, jo gars izdibina visas lietas arī Dieva dziļumus.
11 Jo kurš cilvēks zina, kas ir cilvēkā, kā vien cilvēka gars, kas ir viņā? Tāpat arī neviens nespēj izprast to, kas ir Dievā, kā vien Dieva gars.
12 Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis.
13 To mēs nerunājam ar cilvēcīgas gudrības vārdiem, bet ar vārdiem, ko gars māca, garīgas lietas garīgi apspriez-dami.
14 Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva gara; jo jas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.
15 Garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina.
16 Jo kas ir atzinis tā Kunga prātu, lai viņam varētu dot padomu? Bet mums ir Kristus prāts.
Sludināšana par krustā sisto Kristu
1 Es, brāļi, nebiju ieradies pie jums sludināt Dieva noslēpumu ar izmeklētiem vārdiem vai gudrību. 2 Es apņēmos pie jums citu neko nezināt kā vien Jēzu Kristu, krustā sisto. 3 Nespēkā, ar lielām bailēm un drebēšanu es ierados pie jums, 4 un mana runa un mana sludināšana nav pārliecinošā gudrībā, bet Gara un spēka izpausmē, 5 lai jūsu ticība nebūtu cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.
Patiesā gudrība no Dieva Gara
6 Mēs sludinām gudrību pilnīgajiem. Tā nav nedz šīs pasaules, nedz tās iznīcīgo valdnieku gudrība. 7 Bet mēs sludinām Dieva gudrību, kas noslēpumā apslēpta, ko Dievs bija paredzējis mūsu godībai, vēl pirms pasaule tapa. 8 Gudrību, ko neviens no šīs pasaules valdniekiem nav atzinis; ja viņi būtu atzinuši, viņi nebūtu krustā situši godības Kungu. 9 Ir tā, kā rakstīts: ko neviena acs nav redzējusi un neviena auss nav dzirdējusi, kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl. – 10 Bet mums Dievs to atklājis caur savu Garu, jo Gars izdibina visu, arī Dieva dziļumus. 11 Kurš cilvēks gan īsti pazīst cilvēku, ja ne cilvēka gars, kas ir viņā? Tāpat arī Dievu neviens īsti nepazīst kā vien Dieva Gars. 12 Un mēs neesam saņēmuši šīs pasaules garu, bet Garu, kas nāk no Dieva, lai spētu zināt to, kas mums dāvināts no Dieva. 13 Un to mēs runājam nevis cilvēciskas gudrības, bet Gara mācītos vārdos, garīgo izskaidrodami garīgi. 14 Miesiskais cilvēks nespēj uzņemt to, kas nāk no Dieva Gara, jo tas viņam ir muļķība. Viņš nevar to saprast, jo tas ir izdibināms garīgi. 15 Turpretī garīgais cilvēks izdibina visu, bet viņu neviens nevar izdibināt. 16 Kas gan ir aptvēris Kunga prātu. Kas viņu pamācīs? Bet mums ir Kristus prāts.
