1 Brāļi, es gribu jums atgādināt, ka mūsu tēvi ir visi bijuši apakš padebeša, un visi gājuši caur jūru,
2 Un visi padebesī un jūrā uz Mozu kristīti,
3 Un visi baudījuši to pašu garīgo barību,
4 Un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu, —jo tie dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja līdzi, bet šī klints bija Kristus.
5 Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī.
6 Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši.
7 Netopiet ari par elku kalpiem, kā daži no tiem, kā ir rakstīts: „Tauta apsēdās ēst un dzert, un tad piecēlās un sāka diet.“
8 Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.
9 Nekārdināsim to Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām.
10 Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti.
11 Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika robežām.
12 Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.
13 Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.
14 Tādēļ, mani mīļie, bēdziet no elku dievu kalpošanas!
15 Es runāju kā ar sapratīgiem cil-vēkiem. Spriediet paši par maniem vārdiem.
16 Svētības kauss, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu?
17 Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šis vienas maizes dalībnieki.
18 Uzlūkojiet pēc miesas Israēlu! Vai tie, kas piedalās upura ēšanā, nestāv kopībā ar altāri?
19 Bet ko es saku? Vai, ka elku upuris ir kas? Jeb, ka elks ir kas?
20 Bet: ko tie upurē, tie upurē ļauniem gariem un ne Dievam. Bet es negribu, ka jums būtu kopība ar ļauniem gariem.
21 Jūs nevarat dzert tā Kunga kausu un ļauno garu kausu. Jūs nevarat būt tā Kunga galda un ļauno garu galda dalībnieki.
22 Jeb vai gribam to Kungu izaicināt? Vai tad mēs esam stiprāki par viņu?
23 Viss ir atļauts, bet neba viss der. Viss ir atļauts, bet ne viss ceļ draudzi.
24 Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu!
25 Visu, ko pārdod skārņos, ēdiet, nekā nepētīdami sirdsapziņas dēļ!
26 Jo „Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to pilda.“
27 Ja kāds no neticīgajiem jūs aicina viesos un jūs gribat iet, tad ēdiet visu, ko jums ceļ priekšā, nekā nepētīdami sirdsapziņas dēļ.
28 Bet ja kas jums saka: „Tā ir upufu gaļa,“ tad neēdiet, viņa dēl, kas jums to teicis, un sirdsapziņas dēļ.
29 Es nedomāju tavu, bet viņa sirdsapziņu. Jo kāpēc sveša sirdsapziņa lai tiesātu manu brīvību?
30 Ja es ar pateicību baudu, kāpēc tad topu zaimots par to, par ko es pateicos?
31 Tāpēc, vai ēdat, vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.
32 Esiet nevainojami tā jūdu kā grieķu starpā un Dieva draudzē.
33 Gluži kā art visās lietās mēģinu tīkams būt visiem, nevis savu, bet daudzu citu labumu meklēdams, lai tie taptu izglābti!
Israēla vēstures mācības
1 Brāļi, es negribu, ka jūs paliktu neziņā: visi mūsu tēvi bija apakš padebeša, un visi viņi izgāja caur jūru, 2 un tajā padebesī un jūrā viņi visi ir kristīti uz Mozu, 3 un visi ēda vienu un to pašu garīgo barību, 4 un visi dzēra vienu un to pašu garīgo dzērienu; to viņi dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja visur līdzi, un tā klints bija Kristus. 5 Bet uz daudziem no viņiem Dievam nebija labs prāts, un viņi tika pazudināti tuksnesī. 6 Tas ir noticis mums par zīmi, lai mēs netīkotu pēc ļaunā, kā tīkoja viņi. 7 Nekļūstiet arī par elku pielūdzējiem kā daži no viņiem; kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un cēlās līksmoties. 8 Neļausimies izvirtībai, kā daži no viņiem ļāvušies – un vienā dienā gāja bojā divdesmit trīs tūkstoši. 9 Nedz izaicināsim Kristu, kā daži no viņiem izaicinājuši – un gāja pazušanā no čūskām. 10 Nedz kurniet, kā daži no viņiem kurnējuši – un gāja pazušanā no maitātāja. 11 Šie notikumi ar viņiem bija zīmīgi, un tie rakstīti mums, lai mūs pamācītu, jo laiku beigas mūs ir sasniegušas. 12 Un tādēļ, kurš iedomājas, ka viņš stāv, lai raugās, ka nekrīt. 13 Jūs nav piemeklējis nekas cits kā vien cilvēcisks pārbaudījums, bet Dievs ir uzticams, viņš nepieļaus, ka jūs tiekat pārbaudīti pāri tam, cik spējat nest. Viņš arī rādīs ceļu, kā iziet no pārbaudījuma, dodams spēju jums to panest.
Elkdievība un Kunga mielasts nav savienojami
14 Tādēļ, mīļotie, bēdziet no elku pielūgšanas. 15 Es runāju ar jums kā saprātīgiem: izspriediet paši, ko es saku. 16 Vai svētības biķeris, ko mēs svētām, nav savienošanās ar Kristus asinīm? Vai maize, ko mēs laužam, nav savienošanās ar Kristus miesu? 17 Jo viena maize, viena miesa esam mēs daudzie, tādēļ ka mēs visi esam līdzdalīgi pie šīs vienas maizes. 18 Skatiet Israēla tautu: vai tie, kas ēd upura gaļu, nav kopībā ar altāri? 19 Ko tad es saku? Vai to, ka elku upuris būtu kaut kas? Vai to, ka elks būtu kaut kas? 20 Bet es saku: ko tie upurē, to upurē dēmoniem, nevis Dievam, bet es negribu, ka jūs nonāktu kopībā ar dēmoniem. 21 Jūs nevarat dzert gan no Kunga biķera, gan no dēmonu biķera, jūs nevarat piedalīties gan Kunga mielastā, gan dēmonu mielastā. 22 Vai iekvēlināsim Kungu dusmās? Vai tad mēs esam stiprāki par viņu?
Kristieša brīvība
23 Viss ir atļauts, bet ne viss der, viss ir atļauts, bet ne viss ceļ. 24 Neviens lai nemeklē savu paša, bet gan cita labumu. 25 Ēdiet visu, ko tirgū pārdod, un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem. 26 Jo Kungam pieder zeme un tās pilnība. 27 Ja kāds no neticīgajiem jūs aicina un jūs nolemjat iet, tad ēdiet visu, ko jums liek priekšā un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem. 28 Bet, ja kāds jums teiks: tas ir elku upura ēdiens, – tad neēdiet to šā sacītāja dēļ un sirdsapziņas dēļ – 29 es runāju ne par savu, bet par viņa sirdsapziņu. Kādēļ gan lai cita sirdsapziņa spriež par manu brīvību? 30 Ja es ēdu ar pateicību, kādēļ mani zaimo par to, par ko es pateicos? 31 Tādēļ, vai ēdat vai dzerat, vai ko citu darāt, visu dariet Kungam par godu. 32 Neesiet par klupšanu nedz jūdiem, nedz grieķiem, nedz Dieva draudzei, 33 tāpat kā es visiem visās lietās cenšos būt patīkams, nemeklēdams savējo, bet daudzu cilvēku labumu, lai viņi taptu glābti.
