1 Un viss Israēla bērnu pulks uz tā Kunga pavēli devās ceļā no Sina tuksneša vairākos pārgājienos un apmetās nometnē pie Refidimas, bet tur ļaudīm nebija dzeramā ūdens.
2 Tad ļaudis bārās ar Mozu, sacīdami: „Dod mums ūdeni, ka varām dzert!“ Bet Mozus viņiem sacīja: „Ko jūs rājaties ar mani? Kādēļ jūs kārdināt to Kungu?“
3 Un tauta, pēc ūdens izslāpusi, kurnēja pret Mozu, sacīdama: „Kāpēc tu mūs esi izvedis no Ēģiptes, vai lai mēs mirtu aiz slāpēm, mēs un mūsu bērni un mūsu lopi?“
4 Un Mozus brēca uz to Kungu un sacīja: „Ko lai es daru ar šiem ļaudīm? Daudz netrūkst, ka tie mani nomētās ar akmeņiem.“
5 Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Ej tautas priekšā un ņem kādus Israēla vecajus sev līdz un ari zizli, ar kujru tu esi sitis ūdeņus, paņem to un ej!
6 Redzi, Es tur stāvēšu tavā priekšā uz klints pie Horeba, un tu sit to klinti, tad no tās iztecēs ūdens ļaudīm ko dzert.“ Un Mozus tā darīja Israēla vecaju acu priekšā.
7 Un to vietu nosauca Masa un Meriba, tāpēc ka Israēla ļaudis bija cēluši ķildu un bija kārdinājuši to Kungu, sacīdami: „Vai tas Kungs ir mūsu vidū vai nav?“
8 Un Amaleks uzmācās ar kapi Israēlam pie Refidimas.
9 Tad Mozus sacīja uz Jozuu: „Izraugi mums karavīrus un izej cīņā pret Amaleku; rīt es nostāšos kalna virsotnē, un Dieva zizlis būs manā rokā.“
10 Un Jozua darīja tā, kā Mozus bija viņam licis, lai cīnītos ar Amaleku; bet Mozus, Ārons un Hūrs uzkāpa kalna virsotnē.
11 Un notika, ka, kamēr Mozus bija savu roku pacēlis, Israēls ņēma virsroku, bet, kad Mozus savu roku nolaida, virsroku ņēma Amaleks.
12 Kad Mozum rokas kļuva smagas, tad viņi paņēma akmeni un nolika to zem tā, un viņš uz tā atsēdās, bet Arons un Hūrs atbalstīja viņa rokas, viens no vienas, otrs no otras puses. Un tā viņa rokas palika stingras, kamēr saule nogāja.
13 Un Jozua sakāva Amaleku un viņa tautu ar zobena asmeni.
14 Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Ieraksti to piemiņai grāmatā un liec to Jozuam ausis, ka Es pilnīgi izdeldēšu Amaleka viru piemiņu no zemes virsus.“
15 Un Mozus uzcēla altāri un nosauca tā vārdu: „Tas Kungs ir mans karogs.“
16 Un viņš teica: „Mana roka tur tā Kunga karogu! Tas Kungs kājos pret Amaleku uz audžu audzēm!“
Ūdens no klints
(4Moz 20:1–13)1 Viss Israēla dēlu pulks gāja pa Sīna tuksnesi, kā Kungs bija teicis. Tad viņi apstājās Refidīmā, un tautai nebija ūdens, ko dzert. 2 Tauta strīdējās ar Mozu un sacīja: “Dod mums ūdeni, ko dzert!” Bet Mozus tiem teica: “Kāpēc jūs strīdaties ar mani?! Kāpēc jūs pārbaudāt Kungu?!” 3 Tauta, slāpdama pēc ūdens, kurnēja pret Mozu un teica: “Kāpēc tu atvedi mūs no Ēģiptes – vai lai nogalētu mūs, mūsu dēlus un mūsu ganāmpulkus slāpēs?!” 4 Un Mozus brēca uz Kungu, sacīdams: “Ko lai es daru šai tautai – vēl mazliet, un tie mani nomētās akmeņiem!” 5 Un Kungs teica Mozum: “Izej tautas priekšā, ņem sev līdzi dažus Israēla vecajos un savu spieķi, ar ko tu siti Nīlu, ņem to rokā un ej! 6 Redzi, es nostāšos tavā priekšā uz klints Horebā – tad tu sit klinti, un no tās izplūdīs ūdens, un tauta varēs dzert!” Un Mozus tā darīja, Israēla vecajiem redzot. 7 Tās vietas viņš nosauca par Masu un Merību , jo Israēla dēli bija strīdējušies un pārbaudījuši Kungu, sacīdami: “Vai Kungs ir ar mums vai nav?!”
Amālēks karo ar Israēlu un tiek sakauts
(1Moz 14:74Moz 13:294Moz 14:25)8 Tad nāca Amālēks un karoja ar Israēlu Refidīmā. 9 Un Mozus teica Jozuam: “Izraugies no mums vīrus un ej karot ar Amālēku! Rīt es nostāšos kalna galā ar Dieva nūju rokā!” 10 Jozua darīja, kā Mozus viņam teica, – cīnījās ar Amālēku. Bet Mozus, Ārons un Hūrs uzkāpa kalna galā. 11 Un bija tā – kad Mozus turēja savu roku paceltu, tad Israēls uzvarēja, bet, kad viņš atpūtināja roku, uzvarēja Amālēks. 12 Kad Mozus rokas nogura, viņi paņēma akmeni un palika zem tām; viņš sēdēja uz tā, bet Ārons un Hūrs turēja viņa rokas no abām pusēm – un viņa rokas palika izstieptas, kamēr norietēja saule. 13 Un Jozua uzvarēja Amālēku un viņa ļaudis ar zobenu.
14 Un Kungs teica Mozum: “Raksti šo visu grāmatā, lai paliek atmiņā, un stāsti Jozuam – izdzēst es izdzēsīšu Amālēka piemiņu zem debesīm!” 15 Tad Mozus uzcēla altāri un nosauca to vārdā “Kungs – mans karogs”. 16 Viņš teica: “Jo roka uz Kunga troņa! Karš Kungam ar Amālēku uz paaudžu paaudzēm!”
