1 Un Israēla ķēniņa Hoseas, Ēlas dēla, trešajā valdīšanas gadā Hiskija, Ahasa, Jūdas ķēniņa, dēls, kļuva ķēniņš.
2 Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Abija, un viņa bija Zacharjas meita.
3 Un viņš darīja to, kas bija taisnīgs tā Kunga acīs, it visu gluži tā, kā viņa ciltstēvs Dāvids bija darījis.
4 Viņš nopostīja augstieņu svētnīcas, un viņš salauza piemiņas akmeņus, nocirta elku stabus un sadragāja vapa čūsku, kuņu Mozus bija darinājis: līdz tam laikam Israēla bērni bija tai kvēpinājuši, un viņi to sauca par Nehuštanu.
5 Viņš paļāvās tam Kungam, Israēla Dievam, un pēc viņa nebija otra tāda kā viņš starp visiem Jūdas ķēniņiem, ir priekš viņa tāda nebija bijis.
6 Viņš cieši pieķērās tam Kungam, viņš no Dieva nenovērsās un sargāja tos baušļus, ko tas Kungs bija ar Mozus starpniecību pavēlējis.
7 Un tas Kungs bija ar viņu, tā ka viss, ko tik vien viņš pasāka, sekmējās. Viņš sacēlās arī pret Asirijas ķēniņu un tam vairs nekalpoja.
8 Viņš aizdzina arī filistiesus līdz Gazai un līdz šīs pilsētas robežām, sākot ar sardžu torni līdz stipri nocietinātai pilsētai.
9 Un ķēniņa Hiskijas ceturtajā valdīšanas gadā, bet tas bija Hoseas, Ēlas dēla, Israēla ķēniņa, septītais valdīšanas gads, Asirijas ķēniņš Salmanasars devās uzbrukumā pret Samariju un to ielenca
10 Un ieņēma pēc trim gadiem Hiskijas sestajā valdīšanas gadā, tas ir Israēla ķēniņa Hoseas devītais valdīšanas gads, kad Samarija tika iekapota.
11 Un Asirijas ķēniņš aizveda Israēlu gūstā uz Asiriju, un viņš tos nometināja Halahā un Haborā, Gozanas upes krastos, un mēdiešu pilsētās
12 Par sodu, tāpēc ka tie nebija klausījuši tā Kunga, sava Dieva, balsij un bija pārkāpuši Viņa derību un visu, ko tā Kunga kalps Mozus bija pavēlējis; to tie nebija nedz klausījuši, nedz darījuši.
13 Bet ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā nāca Asirijas ķēniņš Sanheribs uzbrukumā pret visām stipri nocietinātām Jūdas pilsētām, un viņš tās iekaroja.
14 Tad Jūdas ķēniņš Hiskija sūtīja sūtņus pie Asirijas ķēniņa uz Lachišu un lika tam sacīt: „Es esmu apgrēkojies; ej prom no manas zemes! Ko tu man uzliksi, to es nesīšu.“ Tad Asirijas ķēniņš uzlika Jūdas ķēniņam Hiskijam trīs simti talentus sudraba un trīsdesmit talentus zelta.
15 Un Hiskija atdeva visu sudrabu, kas atradās tā Kunga namā un ķēniņa pils krātuvēs.
16 Tanī laikā Hiskija nolobīja visu zeltu no tā Kunga nama divviru durvīm un no četrstūpu stabiem, kupus viņš pats bija pārklājis ar zelta skārdu, un atdeva to Asirijas ķēniņam.
17 Bet Asirijas ķēniņš sūtīja Tartanu, valsts pārvaldnieku, Rab-Sarisu, valsts apsardzības priekšnieku, un Rab-Šaku, dzērienu devēju priekšnieku, ar lielu kapaspēku no Lachišas pret ķēniņu Hiskiju uz Jeruzālemi. —Kad nu tie bija ieradušies un pienākuši pie Jeruzalemes, viņi nostājās pie augšējā dīķa ūdens vada; šis dīķis atrodas ceja malā pie velētāju tīruma.
18 Tad tie aicināja ķēniņu nākt ārā, bet pie viņiem iznāca Eljakims, Hilkijas dēls, mājas pārraugs, ar valsts rakstvedi Šebnu un ar padomnieku Joachu, Asafa dēlu.
19 Un Rab-Šaks tiem sacīja: „Sakiet tā Hiskijam: tā saka lielais ķēniņš, proti, Asirijas ķēniņš: Kas tas tev par tādu patvērumu, uz kufu tu pajaujies?
20 Vai tu domā, ka lūpu vārdi vien ir padoms un spēka avots arī karam? Un tagad, uz ko tad tu tik stipri ceri, ka tu esi pret mani sacēlies?
21 Nu redzi, jā, tu paļaujies uz salūzušo niedri, uz Ēģipti, bet tas vīrs, kas uz to atbalstīsies, tam tā iedursies viņa rokā un to pārdurs; tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, pret visiem tiem, kas uz viņu paļaujas.
22 Bet ja jūs man apgalvojat: Mēs paļaujamies uz to Kungu, mūsu Dievu, tad vai tas nav tas pats, kūpam Viņa augstieņu svētnīcas kopā ar to altāpiem Hiskija ir nopostījis, pavēlēdams kā Jūdam, tā Jeruzālemei, ka vienīgi šī altāpa priekšā, kas ir Jeruzālemē, jums jāmetas ar savu vaigu pie zemes?
23 Un nu tagad, saderi jel ar manu kungu, ar Asirijas ķēniņu, derību: es esmu ar mieru dot tev divus tūkstošus zirgu, ja vien tev ir jātnieki, ko sēdināt tiem mugurā!
24 Kā tad tu varēsi atsist vienu no mana kunga vismazākā zemes pār-valdnieka uzbrukumiem? Bet tu, kā redzams, paļaujies uz Ēģiptes ratiem un jātniekiem!
25 Un vai tad nu es esmu bez tā Kunga, jūsu Dieva, ziņas devies uzbru-kumā pret šo vietu, lai to izpostītu? Tas Kungs pats uz mani ir sacījis: Dodies pret šo zemi un izposti to!“
26 Tad Ēljakims, Hilkijas dēls, un Šebna un Joachs sacīja Rab-Šakam: „Lūdzu runā ar saviem kalpiem ara-miešu valodā, ko mēs saprotam, bet lūdzu, nerunā ar mums, visai tautai uz mūriem dzirdot, jūdiski!“
27 Bet Rab-Šaks tiem atbildēja: „Vai mans kungs mani ir sūtījis, lai es runātu tikai ar jūsu kungu un ar jums šos vārdus, un ne arī ar tiem vīriem, kūpi apmetušies uz mūriem un kupiem kopā ar jums būs jāēd savi izkārnījumi un jādzep savi mīzali?“
28 Un Rab-Šaks nostājās un sauca skaļā balsī jūdiski, un viņš runāja un skaidroja: „Klausaities lielā ķēniņa, Asi-rijas ķēniņa, vēstījumu!
29 Tā ķēniņš liek jums sacīt: Lai Hiskija jūs nepieviļ! Jo viņš jūs nespēs izglābt no manas rokas.
30 Un lai arī Hiskija neliek jums lolot veltas cerības uz to Kungu, sacīdams: Patiešām, Dievs tas Kungs pats mūs glābdams izglābs, un šī pilsēta nekritīs Asirijas ķēniņa rokā!
31 Neklausiet Hiskijam! Bet tā saka Asirijas ķēniņš: „Noslēdziet mieru ar mani un nāciet ārā pie manis! Tad ikviens ēdīs no sava vīna koka un no sava vīģes koka, un ikviens dzers ūdeni no savas akas,
32 Kamēr es nākšu un jūs aizvedīšu tādā zemē, kas ir līdzīga jūsu zemei, zeme, pilna ar labību un vīnu, maizes labības un vīnu kalnu zeme, eļļas koku, eļļas un medus pilna zeme, tad jās paliksit dzīvi, un jums nebūs jāmirst. Bet neklausiet Hiskijam, jo viņš jūs krāpj, sacīdams: Dievs tas Kungs mūs izpestīs!
33 Vai gan no pagānu tautu dieviem jel kāds ir izglābis savu zemi no Asirijas ķēniņa rokas?
34 Kur tad ir Hamatas un Arpadas dievi? Kur ir Sefarvajimas, Henas un arī Ivas dievi? Un tikpat maz tie ir izglābuši Samariju no manas rokas.
35 Kupš no visiem pasaules dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas? Kā tad gan Dievs tas Kungs Jeruzālemi izglābs no manas rokas?“
36 Bet tauta cieta klusu un viņam neatbildēja neviena vārda, jo ķēniņš bija pavēlējis un sacījis: „Jums nebūs viņam atbildēt!“
37 Un tad nama uzraugs Eljakīms, Hilkijas dēls, un valsts rakstvedis Šebna un padomnieks Joachs, Asafa dēls, nāca atpakaļ, savas drēbes plēsdami gabalos, pie Hiskijas, un paziņoja viņam Rab-Šaka vārdus.
King Hezekiah of Judah
(2 Chronicles 29.12 22 31.1)1 In the third year of the reign of Hoshea son of Elah as king of Israel, Hezekiah son of Ahaz became king of Judah 2 at the age of twenty-five, and he ruled in Jerusalem for twenty-nine years. His mother was Abijah, the daughter of Zechariah. 3 Following the example of his ancestor King David, he did what was pleasing to the Lord. 4 He destroyed the pagan places of worship, broke the stone pillars, and cut down the images of the goddess Asherah. He also broke in pieces the bronze snake that Moses had made, which was called Nehushtan. Up to that time the people of Israel had burned incense in its honor. 5 Hezekiah trusted in the Lord, the God of Israel; Judah never had another king like him, either before or after his time. 6 He was faithful to the Lord and never disobeyed him, but carefully kept all the commands that the Lord had given Moses. 7 So the Lord was with him, and he was successful in everything he did. He rebelled against the emperor of Assyria and refused to submit to him. 8 He defeated the Philistines and raided their settlements, from the smallest village to the largest city, including Gaza and its surrounding territory.
9 In the fourth year of Hezekiah's reign—which was the seventh year of King Hoshea's reign over Israel—Emperor Shalmaneser of Assyria invaded Israel and besieged Samaria. 10 In the third year of the siege Samaria fell; this was the sixth year of Hezekiah's reign and the ninth year of Hoshea's reign. 11 The Assyrian emperor took the Israelites to Assyria as prisoners and settled some of them in the city of Halah, some near the Habor River in the district of Gozan, and some in the cities of Media.
12 Samaria fell because the Israelites did not obey the Lord their God, but broke the covenant he had made with them and disobeyed all the laws given by Moses, the servant of the Lord. They would not listen and they would not obey.
The Assyrians Threaten Jerusalem
(2 Chronicles 32.1-19Isaiah 36.1-22)13 In the fourteenth year of the reign of King Hezekiah, Sennacherib, the emperor of Assyria, attacked the fortified cities of Judah and conquered them. 14 Hezekiah sent a message to Sennacherib, who was in Lachish: “I have done wrong; please stop your attack, and I will pay whatever you demand.” The emperor's answer was that Hezekiah should send him ten tons of silver and one ton of gold. 15 Hezekiah sent him all the silver in the Temple and in the palace treasury; 16 he also stripped the gold from the temple doors and the gold with which he himself had covered the doorposts, and he sent it all to Sennacherib. 17 The Assyrian emperor sent a large army from Lachish to attack Hezekiah at Jerusalem; it was commanded by his three highest officials. When they arrived at Jerusalem, they occupied the road where the cloth makers work by the ditch that brings water from the upper pool. 18 Then they sent for King Hezekiah, and three of his officials went out to meet them: Eliakim son of Hilkiah, who was in charge of the palace; Shebna, the court secretary; and Joah son of Asaph, who was in charge of the records. 19 One of the Assyrian officials told them that the emperor wanted to know what made King Hezekiah so confident. 20 He demanded, “Do you think that words can take the place of military skill and might? Who do you think will help you rebel against Assyria? 21 You are expecting Egypt to help you, but that would be like using a reed as a walking stick—it would break and jab your hand. That is what the king of Egypt is like when anyone relies on him.”
22 The Assyrian official went on, “Or will you tell me that you are relying on the Lord your God? It was the Lord's shrines and altars that Hezekiah destroyed, when he told the people of Judah and Jerusalem to worship only at the altar in Jerusalem. 23 I will make a bargain with you in the name of the emperor. I will give you two thousand horses if you can find that many men to ride them! 24 You are no match for even the lowest ranking Assyrian official, and yet you expect the Egyptians to send you chariots and cavalry! 25 Do you think I have attacked your country and destroyed it without the Lord's help? The Lord himself told me to attack it and destroy it.”
26 Then Eliakim, Shebna, and Joah told the official, “Speak Aramaic to us, sir. We understand it. Don't speak Hebrew; all the people on the wall are listening.”
27 He replied, “Do you think you and the king are the only ones the emperor sent me to say all these things to? No, I am also talking to the people who are sitting on the wall, who will have to eat their excrement and drink their urine, just as you will.”
28 Then the official stood up and shouted in Hebrew, “Listen to what the emperor of Assyria is telling you! 29 He warns you not to let Hezekiah deceive you. Hezekiah can't save you. 30 And don't let him persuade you to rely on the Lord. Don't think that the Lord will save you and that he will stop our Assyrian army from capturing your city. 31 Don't listen to Hezekiah. The emperor of Assyria commands you to come out of the city and surrender. You will all be allowed to eat grapes from your own vines and figs from your own trees, and to drink water from your own wells— 32 until the emperor resettles you in a country much like your own, where there are vineyards to give wine and there is grain for making bread; it is a land of olives, olive oil, and honey. If you do what he commands, you will not die, but live. Don't let Hezekiah fool you into thinking that the Lord will rescue you. 33 Did the gods of any other nations save their countries from the emperor of Assyria? 34 Where are they now, the gods of Hamath and Arpad? Where are the gods of Sepharvaim, Hena, and Ivvah? Did anyone save Samaria? 35 When did any of the gods of all these countries ever save their country from our emperor? Then what makes you think the Lord can save Jerusalem?”
36 The people kept quiet, just as King Hezekiah had told them to; they did not say a word. 37 Then Eliakim, Shebna, and Joah tore their clothes in grief, and went and reported to the king what the Assyrian official had said.
