1 Hiskija kļuva ķēniņš divdesmit piecu gadu vecumā, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Un viņa mātes vārds bija Abija, Zacharjas meita.
2 Un viņš darīja to, kas bija taisns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā to visu bija darījis viņa ciltstēvs Dāvids.
3 Savas valdīšanas pirmajā gadā pirmajā mēnesī viņš atkal atvēra tā Kunga nama durvis un saveda tās kārtībā.
4 Un viņš lika nākt priesteriem un Ievītiem, un viņš viņus sapulcināja brīvajā laukumā, kas bija pret austrumiem,
5 Un viņš tiem sacīja: „Uzklausiet mani, jūs Ievīti! Tagad nu svētījieties paši un svētījiet tā Kunga, jūsu tēvu Dieva, namu un izmetiet ārā nešķīstību no šīs svētās vietas!
6 Tiešām, mūsu tēvi ir bijuši sacēlušies un darījuši ļaunu tā Kunga, mūsu Dieva, acīs, —tie Viņu ir atmetuši un savas sejas novērsuši projām no tā Kunga mājokļa un tam pagriezuši muguru.
7 Viņi pat bija noslēguši priekštelpas durvis un izdzēsuši gaismu; viņi nebija upurējuši kvēpināmos upurus, nedz arī nesuši dedzināmos upurus svētnīcā Israēla Dievam.
8 Tādēļ tā Kunga bargās dusmas nāca pār Jūdu un Jeruzālemi, un Viņš tos ir padarījis par baiļu rēgu, par baismu biedēkli un par izsmieklu, kā jūs paši savām acīm redzat.
9 Jūs jau zināt—tādēļ mūsu tēvi ir krituši no zobena, bet mūsu dēli, mūsu meitas un mūsu sievas ir aizvestas gūstā.
10 Bet tagad, —tas ir mans sirds nodoms, —mums jānoslēdz derība ar to Kungu, Israēla Dievu, lai Viņa bargās dusmas novēršas no mums.
11 Tad nu, mani dēli, neesiet kūtri! Tas Kungs pats jūs ir izredzējis, ka jums būs stāvēt Viņa priekšā, un lai jūs godam Viņam kalpotu, un lai jūs būtu tie, kas Viņam kalpo goda amatā un nes kaujamos un kvēpināmos upurus.“
12 Tad cēlās šie Ievīti: Mahats, Amasaja dēls, un Joēls, Azarjas dēls, —no Kehata dēliem; no Merārija dēliem: Kīšs, Abdija dēls, un Azarja, Jehallelēla dēls; no Geršona dēliem: Joachs, Zimmas dēls, un Ēdens, Joacha dēls;
13 Un no Ēlicafana dēliem: Šimrijs un Jehiēls; no Asafa dēliem: Zacharja un Matanja;
14 Un no Heimana dēliem: Jehiēls un Šimejs, un no Jedutuna dēliem: Šemaja un Usiēls.
15 Viņi sapulcināja savus ciltsbrāļus un svētījās un atnāca, paklausīdami ķēniņa pavēlei, lai pēc tā Kunga norādījumiem šķīstītu tā Kunga namu.
16 Tad priesteri iegāja tā Kunga namā, lai to šķīstītu, un viņi izmeta ārā visu, kas bija nešķīsts, tā Kunga nama pagalmā, ko vien tie nešķista atrada tā Kunga namā; tur Ievīti visu to saņēma, lai aiznestu projām Kidronas upes krastā.
17 Un viņi iesāka tīrīšanu pirmā mēneša pirmajā dienā un nonāca līdz tā Kunga nama priekštelpai pirmā mēneša astotajā dienā; viņi svētīja tā Kunga namu sekojošās astoņās dienās un pabeidza pirmā mēneša sešpadsmitajā dienā.
18 Pēc tam viņi devās pie ķēniņa Hiskijas viņa pils iekštelpās un sacīja: „Mēs esam šķīstījuši visu tā Kunga namu, arī dedzināmo upuru altāri un visus tā priekšmetus, ari skatāmo maižu galdu ar visiem tā rīkiem,
19 Tāpat arī visus tos priekšmetus, ko vien ķēniņš Ahass savā valdīšanas laikā bija padarījis nešķīstus ar savu atkrišanu, mēs tos esam atkal saveduši kārtībā un esam iesvētījuši, un redzi, tie atrodas tā Kunga altāra priekšā!“
20 Tad ķēniņš Hiskija jozās agri no rīta un sapulcināja pilsētas vecākos un devās augšup tā Kunga namā.
21 Un viņi atveda septiņus vēršus, septiņus aunus, septiņas avis un septiņus āžus par grēku izpirkšanas upuri—ir ķēniņa valsts varai, ir svētnīcai un visai Jūdas zemei, un ķeņiņš pavēlēja Ārona pēcnācējiem priesteriem upurēt tos kā dedzināmo upuri uz tā Kunga altāra.
22 Un viņi nokāva vēršus, un priesteri saņēma to asinis un apslacīja altāri; tad viņi nokāva aunus un asinis slacīja uz altāra; pēc tam viņi nokāva avis un slacīja asinis uz altāra.
23 Pēc tam viņi atveda grēka izpirkšanas upura āžus ķēniņa un sasauktās tautas sapulces priekšā, un šie uzlika savas rokas uz tiem.
24 Tad priesteri tos nokāva, un, grēka izpirkšanas upuri nesdami, viņi ar to asinīm apslacīja altāri, lai visu Israēlu salīdzinātu, jo ķēniņš bija noteicis nest dedzināmo un grēku salīdzināšanas upuri visa Israēla labā.
25 Un viņš novietoja Ievītus tā Kunga namā ar cīmbolēm, arpām un koklēm pēc Dāvida un ķēniņa pareģa Gada un pravieša Nātāna norādījumiem, jo šis izkārtojums bija nācis no tā Kunga un bija izteikts ar Viņa praviešu muti.
26 Un tā nu Ievīti nostājās ar Dāvida mūzikas instrumentiem un priesteri ar taurēm.
27 Un Hiskija pavēlēja nest dedzināmo upuri uz altāra; un tikko iesākās dedzināmais upuris, tad tanī pašā brīdī atskanēja arī dziesmas tam Kungam par godu un taures un pie tam Israēla ķēniņa Dāvida mūzikas instrumentu pavadībā.
28 Un visas sasauktās sapulces dalībnieki noliecās ar seju pie zemes, un dziedātāji dziedāja, tauru pūtēji pūta; viss tas norisinājās, kamēr dedzināmais upuris bija pilnīgi galā.
29 Kad nu dedzināmais upuris bija pabeigts, tad ķēniņš un visi, kas atradās ar viņu, nometās ceļos lūgšanai.
30 Un ķēniņš Hiskija un virsaiši uzaicināja Ievītus izteikt tam Kungam slavu ar Dāvida un pareģa Asafa vārdiem, un viņi dziedāja, slavas dziesmas prieka aizgrābti, un metās ceļos un pielūdza.
31 Tad runāja Hiskija un sacīja: „Tagad jūs esat sevi pilnīgi veltijuši tam Kungam; nāciet šurp un nesiet kaujamos un pateicības upurus tā Kunga namā!“ Un sasauktās sapulces dalībnieki nesa kaujamos upurus un pateicības upurus, un ikviens, kas jutās uz to pamudināts, arī dedzināmos upurus.
32 Un dedzināmo upuru skaits, ko draudze ziedoja, bija septiņdesmit vērši, simts auni, divi simts avis: tie visi bija tam Kungam dedzināmais upuris.
33 Un glābšanas upurim tika veltīti seši simti vēršu un trīs tūkstoš sīklopi.
34 Bet priesteru bija maz, un viņi nespēja visus dedzināmos upurus nodīrāt; tāpēc viņiem palīdzēja Ievīti, viņu ciltsbrāli, tiekāms darbs tika pabeigts, un priesteri bija paspējuši atkal sevi svētīt: Ievīti bija bijuši dedzīgāki savā sirdī un čaklāki svētīties nekā priesteri.
35 Arī dedzināmo upum tur bija liels skaits līdz ar brīvprātīgo pateicības upuru taukiem un līdz ar slakāmiem upuriem klāt pie dedzināmiem upuriem. Tā viņi pabeidza savu darbu, un līdz ar to bija atjaunota kalpošana tā Kunga namā.
36 Bet Hiskija un visa tauta priecājās par to, ko Dievs bija tautas labā darījis, jo šī lieta bija notikusi ātri.
King Hezekiah of Judah
(2 Kings 18.1-3)1 Hezekiah became king of Judah at the age of twenty-five, and he ruled in Jerusalem for twenty-nine years. His mother was Abijah, the daughter of Zechariah. 2 Following the example of his ancestor King David, he did what was pleasing to the Lord.
The Purification of the Temple
3 In the first month of the year after Hezekiah became king, he reopened the gates of the Temple and had them repaired. 4 He assembled a group of priests and Levites in the east courtyard of the Temple 5 and spoke to them there. He said, “You Levites are to consecrate yourselves and purify the Temple of the Lord, the God of your ancestors. Remove from the Temple everything that defiles it. 6 Our ancestors were unfaithful to the Lord our God and did what was displeasing to him. They abandoned him and turned their backs on the place where he dwells. 7 They closed the doors of the Temple, let the lamps go out, and failed to burn incense or offer burnt offerings in the Temple of the God of Israel. 8 Because of this the Lord has been angry with Judah and Jerusalem, and what he has done to them has shocked and frightened everyone. You know this very well. 9 Our fathers were killed in battle, and our wives and children have been taken away as prisoners.
10 “I have now decided to make a covenant with the Lord, the God of Israel, so that he will no longer be angry with us. 11 My sons, do not lose any time. You are the ones that the Lord has chosen to burn incense to him and to lead the people in worshiping him.”
12-14 The following Levites were there:
From the clan of Kohath, Mahath son of Amasai and Joel son of AzariahFrom the clan of Merari, Kish son of Abdi and Azariah son of JehallelelFrom the clan of Gershon, Joah son of Zimmah and Eden son of JoahFrom the clan of Elizaphan, Shimri and JeuelFrom the clan of Asaph, Zechariah and MattaniahFrom the clan of Heman, Jehuel and ShimeiFrom the clan of Jeduthun, Shemaiah and Uzziel15 These men assembled their fellow Levites, and they all made themselves ritually clean. Then, as the king had commanded them to do, they began to make the Temple ritually clean, according to the Law of the Lord. 16 The priests went inside the Temple to purify it, and they carried out into the Temple courtyard everything that was ritually unclean. From there the Levites took it all outside the city to Kidron Valley.
17 The work was begun on the first day of the first month, and by the eighth day they had finished it all, including the entrance room to the Temple. Then they worked for the next eight days, until the sixteenth of the month, preparing the Temple for worship.
The Temple Is Rededicated
18 The Levites made the following report to King Hezekiah: “We have completed the ritual purification of the whole Temple, including the altar for burnt offerings, the table for the sacred bread, and all their equipment. 19 We have also brought back all the equipment which King Ahaz took away during those years he was unfaithful to God, and we have rededicated it. It is all in front of the Lord's altar.”
20 Without delay King Hezekiah assembled the leading men of the city, and together they went to the Temple. 21 As an offering to take away the sins of the royal family and of the people of Judah and to purify the Temple, they took seven bulls, seven sheep, seven lambs, and seven goats. The king told the priests, who were descendants of Aaron, to offer the animals as sacrifices on the altar. 22 The priests killed the bulls first, then the sheep, and then the lambs, and sprinkled the blood of each sacrifice on the altar. 23 Finally they took the goats to the king and to the other worshipers, who laid their hands on them. 24 Then the priests killed the goats and poured their blood on the altar as a sacrifice to take away the sin of all the people, for the king had commanded that burnt offerings and sin offerings be made for all Israel.
25 The king followed the instructions that the Lord had given to King David through Gad, the king's prophet, and through the prophet Nathan; he stationed Levites in the Temple, with harps and cymbals, 26 instruments like those that King David had used. The priests also stood there with trumpets. 27 Hezekiah gave the order for the burnt offering to be presented; and as the offering began, the people sang praise to the Lord, and the musicians began to play the trumpets and all the other instruments. 28 Everyone who was there joined in worship, and the singing and the rest of the music continued until all the sacrifices had been burned. 29 Then King Hezekiah and all the people knelt down and worshiped God. 30 The king and the leaders of the nation told the Levites to sing to the Lord the songs of praise that were written by David and by Asaph the prophet. So everyone sang with great joy as they knelt and worshiped God.
31 Hezekiah said to the people, “Now that you are ritually clean, bring sacrifices as offerings of thanksgiving to the Lord.” They obeyed, and some of them also voluntarily brought animals to be sacrificed as burnt offerings. 32 They brought 70 bulls, 100 sheep, and 200 lambs as burnt offerings for the Lord; 33 they also brought 600 bulls and 3,000 sheep as sacrifices for the people to eat. 34 Since there were not enough priests to kill all these animals, the Levites helped them until the work was finished. By then more priests had made themselves ritually clean. (The Levites were more faithful in keeping ritually clean than the priests were.) 35 In addition to offering the sacrifices that were burned whole, the priests were responsible for burning the fat that was offered from the sacrifices which the people ate, and for pouring out the wine that was presented with the burnt offerings.
And so worship in the Temple was begun again. 36 King Hezekiah and the people were happy, because God had helped them to do all this so quickly.
