1 Divpadsmitajā Jūdas ķēniņa Ahasa valdīšanas gadā Hosea, Ēlas dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu Samarijā, un viņs valdīja deviņus gadus.
2 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs ir ļauns, bet ne gluži tā, kā Israēla ķēniņi pirms viņa.
3 Pret viņu cēlās un devās uzbrukumā Asirijas ķēniņš Salmanasars, un Hosea kļuva par tā padoto un maksāja tam meslus.
4 Bet kad Asirijas ķēniņš atklāja, ka Hosea bija gatavojis sazvērestību, jo tas bija nosūtījis sūtņus pie Ēģiptes ķēniņa Sēves, un tas arī vairs nesūtīja nodevas Asirijas ķēniņam kā iepriekš gadu no gada, tad Asirijas ķēniņš lika to saņemt cieti, sasaistīt un iemest cietumā.
5 Pēc tam Asirijas ķēniņš saposās un ar karu pārstaigāja visu zemi un nonāca pie Samarijas, un viņš to turēja aplenkumā trīs gadus.
6 Kad nu Asirijas ķēniņš Hoseas devītajā valdīšanas gadā iekaroja Samariju, tad viņš aizveda Israēlu gūstā uz Asiriju, un lika tiem dzīvot Helahā un Haborā, Gozanas upes krastos, un mēdiešu pilsētās.
7 Un tas notika tādēļ, ka Israēla bērni bija grēkojuši pret to Kungu, savu Dievu, kas bija tos izvedis no Ēģiptes, un atsvabinājis no faraona virskundzības, kas bija Ēģiptes ķēniņš, un tāpēc, ka tie bija godājuši citus dievus
8 Un staigāja pagānu tautu likumos, kuras tas Kungs tikko kā bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot, un pēc Israēla ķēniņu paražām, ko tie bija ieveduši.
9 Un Israēla bērni darīja slepenībā tādas lietas, kas nebija labas un nekādi nesaderēja ar tā Kunga, viņu Dieva, prātu; tā viņi uzcēla sev augstieņu svētnīcas visās savās mītņu vietās, sākot ar sardžu torņiem līdz pat stipri nocietinātām pilsētām.
10 Un tie sev uzcēla piemiņas akme-ņus un elku stabus uz ikviena augstāka pakalna un zem ikviena kupla zaļojoša koka.
11 Tur tie nesa kvēpināmos upurus, it īpaši visās augstieņu svētnīcās, gluži tāpat kā pagānu tautas, kuras tas Kungs bija aizdzinis, viņiem ienākot; viņi vispārīgi darīja ļaunas lietas, to Kungu kaitinādami,
12 Un kalpoja elkiem, par kuriem tas Kungs viņiem bija devis norādījumu: Jums nebūs tādas lietas darīt!
13 Gan tas Kungs bija Israēlu un Jūdu ar ikviena pravieša un ar ikviena pareģa starpniecību brīdinājis, sacīdams: „Atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem un turiet manus baušļus un manus nolikumus, un it visu manu derības bauslību, kuru Es esmu kā pavēli devis jūsu tēviem, un kuru Es esmu jums atgādinājis ar saviem kalpiem, praviešiem!“
14 Bet tie neklausīja un bija tikpat stūrgalvīgi, cik stūrgalvīgi bija viņu tēvi, kas neuzticējās tam Kungam, savam Dievam.
15 Un tie nicināja Viņa likumus, Viņa iestādījumus un Viņa derības noteikumus, kupis Viņš bija devis viņu tēviem, un tās Viņa liecības, ko Viņš bija piepildījis dzīvē viņu tēviem, bet tie labprātāk velti kalpoja māņu dieviem un kļuva tukši iedomīgi un sekoja apkārtējo pagānu tautu paraugam, no kurām tas Kungs bija viņus brīdinājis, lai viņi tā nedara kā tās.
16 Un tie atstāja novārtā itin visus tā Kunga, sava Dieva, baušļus, un tie sev izlēja elku tēlus divu vēršu veidā, un darināja sev ašēras, un metās ar savu vaigu pie zemes visu debesu zvaigžņu pulku priekšā, tos godinādami, un kalpoja Baālam.
17 Un tie ugunī upurēja savus dēlus un savas meitas, un izvaicāja zīlniekus un nodevās burvju mākslām; it sevišķi viņi centās darīt to, kas ir ļauns tā Kunga acīs, lai Viņu izaicinātu un sarūgtinātu.
18 Tad tas Kungs uz Israēlu ļoti apskaitās, un tādēļ Viņš tos atstūma no sava vaiga, ka nekas nepalika pāri kā vienīgi tikai Jūdas cilts.
19 Un arī Jūdas cilts nepildīja tā Kunga, sava Dieva, baušļus, bet staigāja Israēla likumos, ko tie bija ieveduši.
20 Tad tas Kungs atstājās no itin visiem Israēla pēcnācējiem, un Viņš tos pazemoja un nodeva laupītāju rokās, līdz kamēr Viņš tos pilnīgi atstūma no sava vaiga.
21 Tiešām, kad Israēls bija atšķēlies no Dāvida nama un tie sev par ķēniņu bija iecēluši Jerobeāmu, Nebata dēlu, tad Jerobeāms novērsa Israēlu no tā Kunga un tos pavedināja uz visai lieliem grēkiem.
22 Un Israēla bērni sekoja Jerobeāmam visos grēku darbos, ko tas bija darījis, un viņi no tiem nenovērsās,
23 Līdz kamēr tas Kungs Israēlu atstūma no sava vaiga, kā Viņš to bija pasludinājis ar visu savu kalpu, praviešu, starpniecību. Un tā Israēls tika aizvests no savas zemes gūstā uz Asiriju, kur tas atrodas vēl līdz šai dienai.
24 Un Asirijas ķēniņš atveda ļaudis no Bābeles, no Kutas, no Avas, no Hamatas un no Sefarvajimas un ierādīja tiem mītnes Israēla bērnu vietās Samarijas pilsētās; tie tādējādi ieguva Samariju sev par īpašumu un dzīvoja tās apdzīvotās vietas.
25 Un viņu apmešanās laika sākumā svešajā zemē tie nebijās un negodāja to Kungu, un tādēļ tas Kungs uzsūtīja viņiem lauvas, kūpi labu daļu no viņiem saplosīja.
26 Tādēļ Asirijas ķēniņam tika paziņots: „Tās tautas, kupām tu esi pavēlējis izceļot no viņu dzimtenes un kupām tu esi licis dzīvot Samarijas pilsētās, nezina šīs zemes Dieva tiesas, tādēļ Viņš uzsūtījis viņiem lauvas, un redzi, tie viņus saplosa, tāpēc ka šie jaunienācēji neprot izrādīt pienācīgu godu šīs zemes Dievam“.
27 Tad Asirijas ķēniņš izdeva šādu pavēli: „Novediet uz turieni atpakaļ vienu no tiem priestepiem, kupus jūs esat no turienes aizveduši trimdā; lai viņš iet un apmetas tur uz dzīvi, un lai viņš tiem māca zemes Dieva tiesas!“
28 Un tā viens no priestepiem, kurš bija ticis aizvests no Samarijas, nāca atpakaļ un apmetās uz dzīvi Bētelē, un viņš tiem kļuva par pamācītāju, kā to Kungu bīties.
29 Bet tomēr bija tā, ka ikviena tauta pati veidoja sev dievus un tos novietoja augstieņu svētnīcās, kupas Samarijas ļaudis bija cēluši, ikkatra tauta savās pilsētās, kurās tā dzīvoja.
30 Tā vīri no Bābeles izdarināja Sukot-Benotu, un vīri no Kutas darināja Nergala tēlu, bet vīri no Hamatas veidoja Ašima attēlu.
31 Un avieši izveidoja Nibhazu un Tartaku, un sefarvieši sadedzināja savus dēlus ugunī Adram-Melekam un Ana-Melekam, Sefarvajimas dieviem par godu.
32 Līdz ar to tie sāka bīties arī Dievu to Kungu, un tie no sava vidus izraudzīja sev augstieņu priestepus, kas viņu labā nesa ziedojumus augstieņu svētnīcās.
33 Tie bijās gan to Kungu, bet arī kalpoja saviem dieviem pēc ikkatras tautas paradumien, kādi bija šo tautu dzīves vietās, no kupām tās bija atvestas.
34 Un līdz šai dienai viņas rīkojas pēc veca paraduma; tie īsti pareizi nebīstas to Kungu nedz dara pēc saviem likumiem un pēc savām tiesām, nedz pēc tās bauslības, nedz pēc tiem likumiem, ko tas Kungs ir pavēlējis Jēkaba bērniem, kupiem Viņš deva Israēla vārdu.
35 Un tomēr tas Kungs ar tiem noslēdza derību, un Viņš bija ari tiem pavēlējis, sacīdams: „Jums nebūs bīties svešus dievus nedz to priekšā mesties ar savu vaigu pie zemes: nekalpojiet tiem un neupurējiet tiem kaujamos upupus!
36 Nesiet tos vienīgi Dievam tam Kungam, kas jūs ar lielu spēku un ar izstieptu elkoni izvedis ārā no Ēģiptes; Viņu jums būs bīties, Viņa priekšā jums būs mesties ar savu vaigu pie zemes, un Viņam pienesiet kaujamos upupus!
37 Jums būs arī sargāt tos likumus, tās tiesas, to bauslību un tos baušļus, kurus Viņš jums ir rakstījis, lai jūs tos pildītu visu savu mūža dienu, bet svešus dievus gan jums nebūs bīties!
38 Un to derību, ko Es esmu ar jums slēdzis, jūs nedrīkstat aizmirst un nebīstieties svešus dievus!
39 Bet bīstieties to Kungu, savu Dievu, un Viņš jūs izglābs no visu jūsu ienaidnieku rokas!“
40 Taču tie neklausīja, bet darīja pēc sava pirmatnējā ieraduma.
41 Tā šīs tautas bijās to Kunga un kalpoja saviem elkiem, un tāpat kalpoja arī viņu bērni, un viņu bērnu bērni dara tāpat, kā viņu tēvi bija darījuši, tāpat ari tie rīkojas vēl līdz šai dienai.
King Hoshea of Israel
1 In the twelfth year of the reign of King Ahaz of Judah, Hoshea son of Elah became king of Israel, and he ruled in Samaria for nine years. 2 He sinned against the Lord, but not as much as the kings who had ruled Israel before him. 3 Emperor Shalmaneser of Assyria made war against him; Hoshea surrendered to Shalmaneser and paid him tribute every year. 4 But one year Hoshea sent messengers to So, king of Egypt, asking for his help, and stopped paying the annual tribute to Assyria. When Shalmaneser learned of this, he had Hoshea arrested and put in prison.
The Fall of Samaria
5 Then Shalmaneser invaded Israel and besieged Samaria. In the third year of the siege, 6 which was the ninth year of the reign of Hoshea, the Assyrian emperor captured Samaria, took the Israelites to Assyria as prisoners, and settled some of them in the city of Halah, some near the Habor River in the district of Gozan and some in the cities of Media.
7 Samaria fell because the Israelites sinned against the Lord their God, who had rescued them from the king of Egypt and had led them out of Egypt. They worshiped other gods, 8 followed the customs of the people whom the Lord had driven out as his people advanced, and adopted customs introduced by the kings of Israel. 9 The Israelites did things that the Lord their God disapproved of. They built pagan places of worship in all their towns, from the smallest village to the largest city. 10 On all the hills and under every shady tree they put up stone pillars and images of the goddess Asherah, 11 and they burned incense on all the pagan altars, following the practice of the people whom the Lord had driven out of the land. They aroused the Lord's anger with all their wicked deeds 12 and disobeyed the Lord's command not to worship idols.
13 The Lord had sent his messengers and prophets to warn Israel and Judah: “Abandon your evil ways and obey my commands, which are contained in the Law I gave to your ancestors and which I handed on to you through my servants the prophets.” 14 But they would not obey; they were stubborn like their ancestors, who had not trusted in the Lord their God. 15 They refused to obey his instructions, they did not keep the covenant he had made with their ancestors, and they disregarded his warnings. They worshiped worthless idols and became worthless themselves, and they followed the customs of the surrounding nations, disobeying the Lord's command not to imitate them. 16 They broke all the laws of the Lord their God and made two metal bull-calves to worship; they also made an image of the goddess Asherah, worshiped the stars, and served the god Baal. 17 They sacrificed their sons and daughters as burnt offerings to pagan gods; they consulted mediums and fortunetellers, and they devoted themselves completely to doing what is wrong in the Lord's sight, and so aroused his anger. 18 The Lord was angry with the Israelites and banished them from his sight, leaving only the kingdom of Judah.
19 But even the people of Judah did not obey the laws of the Lord their God; they imitated the customs adopted by the people of Israel. 20 The Lord rejected all the Israelites, punishing them and handing them over to cruel enemies until at last he had banished them from his sight.
21 After the Lord had separated Israel from Judah, the Israelites made Jeroboam son of Nebat their king. Jeroboam caused them to abandon the Lord and led them into terrible sins. 22 They followed Jeroboam and continued to practice all the sins he had committed, 23 until at last the Lord banished them from his sight, as he had warned through his servants the prophets that he would do. So the people of Israel were taken into exile to Assyria, where they still live.
The Assyrians Settle in Israel
24 The emperor of Assyria took people from the cities of Babylon, Cuth, Ivvah, Hamath, and Sepharvaim, and settled them in the cities of Samaria in place of the exiled Israelites. They took possession of these cities and lived there. 25 When they first settled there, they did not worship the Lord, and so he sent lions, which killed some of them. 26 The emperor of Assyria was told that the people he had settled in the cities of Samaria did not know the law of the god of that land, and so the god had sent lions, which were killing them. 27 So the emperor commanded: “Send back one of the priests we brought as prisoners; have him go back and live there, in order to teach the people the law of the god of that land.” 28 So an Israelite priest who had been deported from Samaria went and lived in Bethel, where he taught the people how to worship the Lord.
29 But the people who settled in Samaria continued to make their own idols, and they placed them in the shrines that the Israelites had built. Each different group made idols in the cities they were living in: 30 the people of Babylon made idols of the god Succoth Benoth; the people of Cuth, idols of Nergal; the people of Hamath, idols of Ashima; 31 the people of Ivvah, idols of Nibhaz and Tartak; and the people of Sepharvaim sacrificed their children as burnt offerings to their gods Adrammelech and Anammelech. 32 These people also worshiped the Lord and chose from among their own number all sorts of people to serve as priests at the pagan places of worship and to offer sacrifices for them there. 33 So they worshiped the Lord, but they also worshiped their own gods according to the customs of the countries from which they had come.
34 They still carry on their old customs to this day. They do not worship the Lord nor do they obey the laws and commands which he gave to the descendants of Jacob, whom he named Israel. 35 The Lord had made a covenant with them and had ordered them: “Do not worship other gods; do not bow down to them or serve them or offer sacrifices to them. 36 You shall obey me, the Lord, who brought you out of Egypt with great power and strength; you are to bow down to me and offer sacrifices to me. 37 You shall always obey the laws and commands that I wrote for you. You shall not obey other gods, 38 and you shall not forget the covenant I made with you. 39 You shall obey me, the Lord your God, and I will rescue you from your enemies.” 40 But those people would not listen, and they continued to follow their old customs.
41 So those people worshiped the Lord, but they also worshiped their idols; and to this day their descendants continue to do the same.
