1 „Lai priestepu Ievītu kārtai, visai Levija ciltij, nebūtu dzimtīpašuma tiesas nedz īpašumu mantošanas tiesību kopā ar Israēlu; lai viņi ēd no tā Kunga uguns upuriem, un lai viņi pārtiek no tam Kungam piekritīgām nodevām.
2 Un lai tiem nav dzimtīpašuma savu brāļu starpā, tas Kungs ir viņu īpašums, kā Viņš to tiem ir sacījis.
3 Un šī lai nu ir priesteriem pienācīgā daļa no tautas, no tiem, kas pienes upurēt kaujamos upurus: vai nu tas būtu vērsis, vai avs, priesterim ir jādod labais plecis, abi žokļa gabali un kuņģis.
4 Un tāpat tev ir viņam jānodod savas labības pirmā raža, sava vīna sulas pirmie krājumi un savu olīvu koku pirmie augļi, tāpat arī pirmais tavu sīklopu cirpums.
5 Jo viņu tas Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis no visām tavām ciltīm, lai viņš un viņa dēli arvienu būtu tā Kunga rīcībā un godam kalpotu tā Kunga vārdam visas savas mūža dienas.
6 Un ja kāds Ievīts nāk no kādiem taviem vārtiem visā Israēla zemē, kur viņš mīt kā svešinieks, un dodas, kurp viņa dvēselei labi patīk, uz vietu, ko tas Kungs izredzēs,
7 Tad viņš drīkst tur tā Kunga, sava Dieva, vārdā tāpat savu pienākumu pildīt kā visi viņa brāļi Ievīti, kas jau tur kalpo tam Kungam.
8 Tad viņiem ir arī tiesība uz līdzīgu daļu no ienākumiem savai iztikai piedevām pie tā, kas tiem pienākas no viņu tēvu pārdotā īpašuma.
9 Kad tu nonāksi tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad nemācies darīt tās negantās lietas, ko šīs tautas dara.
10 Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis,
11 Nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs,
12 Jo visi, kas dara šīs lietas, piekopj negantību tā Kunga acīs, un šīs negantības dēļ tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot.
13 Tev ir jābūt bezvainīgam tā Kunga, sava Dieva, priekšā!
14 Šīs tautas, ko tu izdzīsi, uzklausa ir laika zīmju jautātāju ir nākotnes zīlnieku; tev tas Kungs, tavs Dievs, to nav atļāvis.
15 Pravieti, kāds es esmu, tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, klausiet viņu!
16 Gluži tā, kā tu to esi lūdzis no tā Kunga, sava Dieva, Horeba kalnā dienā, kad bija sasaukta sapulce, sacīdams: „Es negribu vairs dzirdēt tā Kunga, sava Dieva, balsi, un es negribu vairs redzēt šo lielo uguni, ka nemirstu!“
17 Tad tas Kungs man sacīja: „Viņi ir pareizi runājuši, ko tie ir sacījuši!
18 Es viņiem celšu pravieti, kāds tu esi, no viņu brāļu vidus, un Es likšu savus vārdus viņa mutē, un viņš runās uz tiem visu, ko Es tam pavēlēšu.
19 Un ja kāds neklausīs maniem vārdiem, ko viņš runās manā vārdā, no tā Es to prasīšu.
20 Bet ja kāds pravietis kaut ko iedrošināsies runāt manā vārdā, teikt, ko Es neesmu pavēlējis tam runāt, vai ja tas runās kādu citu dievu vārdā, tad tādam pravietim ir jāmirst!“
21 Ja tu tad savā nodabā domātu: „Kā lai mēs pazīstam vārdu, ko tas Kungs nav runājis?“
22 Tad zini: Ja pravietis runās tā Kunga vārdā, bet pravietojums nepie-pildās un nekļūs īstenība, tad tas ir vārds, ko tas Kungs nav runājis; pravietis to ir teicis savā pārgalvībā, tāpēc nebīstieties no viņa!“
The Share of the Priests
1 “The priestly tribe of Levi is not to receive any share of land in Israel; instead, they are to live on the offerings and other sacrifices given to the Lord. 2 They are to own no land, as the other tribes do; their share is the privilege of being the Lord's priests, as the Lord has promised.
3 “Whenever cattle or sheep are sacrificed, the priests are to be given the shoulder, the jaw, and the stomach. 4 They are to receive the first share of the grain, wine, olive oil, and wool. 5 The Lord chose from all your tribes the tribe of Levi to serve him as priests forever.
6 “Any Levite who wants to may come from any town in Israel to the one place of worship 7 and may serve there as a priest of the Lord his God, like the other Levites who are serving there. 8 He is to receive the same amount of food as the other priests, and he may keep whatever his family sends him.
Warning against Pagan Practices
9 “When you come into the land that the Lord your God is giving you, don't follow the disgusting practices of the nations that are there. 10 Don't sacrifice your children in the fires on your altars; and don't let your people practice divination or look for omens or use spells 11 or charms, and don't let them consult the spirits of the dead. 12 The Lord your God hates people who do these disgusting things, and that is why he is driving those nations out of the land as you advance. 13 Be completely faithful to the Lord.”
The Promise to Send a Prophet
14 Then Moses said, “In the land you are about to occupy, people follow the advice of those who practice divination and look for omens, but the Lord your God does not allow you to do this. 15 Instead, he will send you a prophet like me from among your own people, and you are to obey him.
16 “On the day that you were gathered at Mount Sinai, you begged not to hear the Lord speak again or to see his fiery presence any more, because you were afraid you would die. 17 So the Lord said to me, ‘They have made a wise request. 18 I will send them a prophet like you from among their own people; I will tell him what to say, and he will tell the people everything I command. 19 He will speak in my name, and I will punish anyone who refuses to obey him. 20 But if any prophet dares to speak a message in my name when I did not command him to do so, he must die for it, and so must any prophet who speaks in the name of other gods.’
21 “You may wonder how you can tell when a prophet's message does not come from the Lord. 22 If a prophet speaks in the name of the Lord and what he says does not come true, then it is not the Lord's message. That prophet has spoken on his own authority, and you are not to fear him.
