1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
2 „Saki visai Israēla bērnu draudzei un ru, nā ar tiem: Topiet svēti, tāpēc, ka Es tas Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts!
3 Ikviens lai bīstas savu māti un savu tēvu un lai ietur manas sabata dienas; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
4 Nezemojieties svešu elku priekšā, nedariet sev izlietus elku tēlus; Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
5 Un kad jūs gribat upurēt tam Kungam pateicības upuri, tad jums to būs upurēt no laba prāta.
6 Tanī dienā, kad jūs to upurējat, un nākošā dienā jums to būs ēst, bet kas atliek līdz trešai dienai, tas ir jāsadedzina ugunī.
7 Bet ja kas no tā vēl ēstu trešājā dienā, tad tas ir netīrs ēdiens un nav labpatīkams.
8 Bet kas tādu ēd, nes savu noziegumu, jo viņš ir sagānījis to, kas tam Kungam ir svēts, un šai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas vidus.
9 Un kad jūs pļaujat savas zemes ražu, tad tev nebūs pilnīgi nopļaut sava tīruma stūpus, un pļaujas pārpalikumi—atlikušās vārpas—tev nav pilnīgi jāsalasa.
10 Arī sava vīna kalna augļus tev nebūs pilnīgi nolasīt nedz uzlasīt sava vīna kalna nobirušās ogas; trūcīgam un svešiniekam tās tev būs atstāt; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
11 Jums nebūs zagt un nebūs melot, nedz krāpt savu tuvāku.
12 Jums nebūs nepatiesi zvērēt pie mana vārda, ka tu neapgāni sava Dieva vārdu; —Es esmu tas Kungs! —
13 Tev nebūs pievilt savu tuvāku un nebūs viņu aplaupīt; tava algādža algai nebūs pie tevis palikt pa nakti līdz rītam.
14 Tev nebūs kurlu lādēt nedz aklajam likt šķērsli ceļā, bet tev būs bīties savu Dievu; —Es esmu tas Kungs!
15 Jums nebūs pielaist tiesā netaisnību; tev nebūs zemākā vaigu nievāt un tev nav godbijībā jābīstas lielais, bet tiesā taisnīgi savu tuvāku.
16 Nestaigā apkārt ar nolūku celt ļaunu slavu savā tautā un netīko pēc sava tuvāka dzīvības; —Es esmu tas Kungs! —
17 Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī, bet pamācīdams pamāci savu tuvāku, lai tev nav viņa dēl jānes grēks.
18 Tev nebūs atriebties nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu; —Es esmu tas Kungs!
19 Manus nolikumus jums būs turēt; saviem lopiem tev nebūs likt sajaukties ar lopiem no citas kārtas; savu tīrumu tev nebūs apsēt ar divējādu sēklu un apģērbu no maisīta vilnas un nātna auduma nevelc uz savu miesu.
20 Kad vīrs guļ pie kādas sievietes un to pieguļ, kas ir kalpone, citam vīram saderēta, bet nav nedz atpirkta, nedz atlaista svabada, tad tāda vispār vairs nevar tikt izpirkta, nedz tai var dot iespēju paslēpties, bet viņiem abiem jāmaksā sods; bet viņiem nav jāmirst, jo viņa nav bijusi brīva.
21 Un viņam būs pienest tam Kungam savas vainas izpirkšanas upuri pie saiešanas telts durvīm, auns tam ir jāatnes vainas izpirkšanai.
22 Un ar to vainas izpirkšanas upura aunu priesterim būs izlīdzināt tā Kunga priekšā viņa grēku, ar ko viņš ir apgrēkojies; viņš lai saņem piedošanu par savu grēku, ar ko tas bija apgrēkojies.
23 Un kad jūs būsit nonākuši tanī zemē un sāksit dēstīt visādus augļu kokus ēšanai, tad jums viņi ir jātur it kā mežeņi neapgraizīti ar mežeņu augļiem; trīs gadus tie lai jums paliek neapgraizīti, un jums nebūs no tiem ēst.
24 Bet ceturtajā gadā visiem viņu augļiem būs būt svētiem par gaviļu dienas upuri tam Kungam.
25 Bet piektajā gadā jums būs ēst no viņu augļiem, lai turpmāk jums tie kļūst par bagātu ražu; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
26 Jums nebūs neko ēst, kas satur asinis. —Jums nebūs zīlēt nedz burt.
27 Jums nebūs apaļi apcirpt galvas matus, un nesamaitājiet savas bārdas malas.
28 Par piemiņu mirušiem jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā nedz savās miesās iededzināt rakstus; —Es esmu tas Kungs! —
29 Tev nebūs apgānīt savu meitu, ļaujot viņai piekopt netiklību, lai zeme netop netikla, un lai zeme nepildās ar negantību.
30 Turiet manus sabatus un bīstieties manus svētos iestādījumus; —Es esmu tas Kungs! —
31 Negriezieties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus; nemeklējiet tos, ka jūs ar tiem nesagānāties; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!
32 Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku, bīsties savu Dievu; —Es esmu tas Kungs! —
33 Bet ja jūsu zemē pie jums piemājo svešinieks, tad jums nebūs viņu apspiest.
34 Lai jums būtu svešinieks, kas jūsu vidū piemīt, kā viens no jums pašiem iedzimtajiem; tev viņu būs mīlēt kā sevi pašu, jo jūs esat bijuši svešinieki Ēģiptes zemē; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!
35 Nedariet tiesā netaisnību nedz ar olekti, nedz ar svaru, nedz ar tilpuma mēru.
36 Jums būs turēt taisnu svaru, atsvari lai ir pareizi, arī taisnus labības un šķidrumu mērus; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes.
37 Un pildiet visus manus nolikumus, dariet pēc manām taisnām tiesām, izpildiet tos; —Es esmu tas Kungs!“
Moral and Religious Laws
1 The Lord told Moses 2 to say to the community of Israel:
I am the Lord your God. I am holy, and you must be holy too! 3-4 Respect your father and your mother, honor the Sabbath, and don't make idols or images. I am the Lord your God.
5 When you offer a sacrifice to ask my blessing, be sure to follow my instructions. 6 You may eat the meat either on the day of the sacrifice or on the next day, but you must burn anything left over on the third day. 7 If you eat any of it on the third day, the sacrifice will be disgusting to me, and I will reject it. 8 In fact, you will be punished for not respecting what I say is holy, and you will no longer belong to the community of Israel.
9 When you harvest your grain, always leave some of it standing along the edges of your fields and don't pick up what falls on the ground. 10 Don't strip your grapevines clean or gather the grapes that fall off the vines. Leave them for the poor and for those foreigners who live among you. I am the Lord your God.
11 Do not steal or tell lies or cheat others.
12 Do not misuse my name by making promises you don't intend to keep. I am the Lord your God.
13 Do not steal anything or cheat anyone, and don't fail to pay your workers at the end of each day.
14 I am the Lord your God, and I command you not to make fun of the deaf or to cause a blind person to stumble.
15 Be fair, no matter who is on trial—don't favor either the poor or the rich.
16 Don't be a gossip, but never hesitate to speak up in court, especially if your testimony can save someone's life.
17 Don't hold grudges. On the other hand, it's wrong not to correct someone who needs correcting. 18 Don't be angry or try to take revenge. I am the Lord, and I command you to love others as much as you love yourself.
19 Breed your livestock animals only with animals of the same kind, and don't plant two kinds of seed in the same field or wear clothes made of different kinds of material.
20 If a man has sex with a slave woman who is promised in marriage to someone else, he must pay a fine, but they are not to be put to death. After all, she was still a slave at the time. 21-22 The man must bring a ram to the entrance of the sacred tent and give it to a priest, who will then offer it as a sacrifice to me, so the man's sins will be forgiven.
23 After you enter the land, you will plant fruit trees, but you are not to eat any fruit from them for the first three years. 24 In the fourth year the fruit must be set apart, as an expression of thanks 25 to me, the Lord God. Do this, and in the fifth year, those trees will produce an abundant harvest of fruit for you to eat.
26 Don't eat the blood of any animal.
Don't practice any kind of witchcraft.
27-28 I forbid you to shave any part of your head or beard or to cut and tattoo yourself as a way of worshiping the dead.
29 Don't let your daughters serve as temple prostitutes—this would bring disgrace both to them and the land.
30 I command you to respect the Sabbath and the place where I am worshiped.
31 Don't make yourselves disgusting to me by going to people who claim they can talk to the dead.
32 I command you to show respect for older people and to obey me with fear and trembling.
33 Don't mistreat any foreigners who live in your land. 34 Instead, treat them as well as you treat your own people and love them as much as you love yourself. Remember, you were once foreigners in the land of Egypt. I am the Lord your God.
35-36 Use honest scales and don't cheat when you weigh or measure anything.
I am the Lord your God. I rescued you from Egypt, 37 and I command you to obey my laws.
