1 Uzklausait mani, jūj-as salas, un ņemiet vērā, tālās tautas! Tas Kungs aicināja mani jau no mātes miesām, jau no manas mātes klēpja Viņš domāja un atcerējās par manu vārdu.
2 Un Viņš man piešķīra muti kā asu zobenu un mani paglabāja savas rokas ēnā. Viņš izveidoja mani par spožu bultu, paglabāja mani savā bultu somā
3 Un teica: „Tu esi mans kalps, Israēl, kufā Es gribu parādīt savu godību un gribu daudzināts būt.“
4 Es savukārt nodomāju: „Es velti esmu pūlējies, es lieki un ne par ko esmu šķiedis savu spēku; tomēr mana taisnība ir pie tā Kunga, un mana alga mana Dieva rokā.“
5 Tad tas Kungs teica, kas mani no mātes miesām izredzējis par savu kalpu, lai es atgrieztu pie Viņa Jēkabu un pulcinātu ap Viņu Israēlu, —es tiešām esmu pagodināts tā Kunga acīs, un mans Dievs ir mans stiprums, —
6 Un tad Viņš teica: „Tas ir par maz, ka tu esi mans kalps, lai atjaunotu Jēkaba ciltis un atvestu atpakaļ izglābtos Israēla bērnus. Nē! Es padaru tevi arī par gaismu pagāniem, ka tu būtu manas pestīšanas nesējs līdz pasaules galam.“
7 Tā saka tas Kungs, Israēla Pestītājs, viņa Svētais, nicinātai dvēselei, novārtā liktai tautai un apspiedēju kalpam: „Ķēniņi to redzēs un piecelsies, un labieši un valdnieki zemosies tā Kunga dēļ, jo Viņš ir uzticīgs, Israēla Svētā dēļ, kas tevi izredzējis.“
8 Tā saka vēl tas Kungs: „Es tevi paklausīju žēlastības laikā un tev palī-dzēju svētības dienā; Es tevi pasargāju un padarīju tevi par tautas apvienības iemiesotāju, lai atjaunotu kārtību zemē, lai ikviens saņemtu savu izpostīto mantas tiesu
9 Un lai sacītu cietumniekiem: Nāciet laukā! —bet tiem, kas sēd tumsā: Nāciet gaismā! —Tie atradīs ganības jau ceļmalā un visās augstās tukšās vietās.
10 Tie neizsalks un neizslāps, tos nespiedīs ne karstums, ne saules svelme, jo viņu apžēlotājs tos vadīs, tos vedīs pie ūdens avotiem un atspirdzinās.
11 Visi mani kalni kļūs par ceļiem, un visi mani ceļi būs līdzeni.
12 Redzi, vieni nāks no tālienes, otri no ziemeļiem un vakariem un vēl citi no jūras un Sinimas zemes“.
13 Gavilējiet, debesis, priecājies, zeme, un līksmojiet, jūs kalni! Jo tas Kungs ir iepriecinājis savu tautu un apžēlojies par nelaimīgajiem.
14 Bet Ciāna žēlojas: „Tas Kungs mani ir atstājis, tas Kungs mani ir aizmirsis!“
15 Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.
16 Redzi, abu savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis; tavi mufi ir vienmēr manā priekšā.
17 Tavi namdari jau steidzas šurp, bet tavi postītāji un iznīcinātāji dodas projām no tevis.
18 Pacel savas acis un raugies visapkārt! Viņi visi jau sapulcējušies un nāk pie tevis! „Tik tiešām, ka Es dzīvoju,“ saka tas Kungs, —„kā dārgas rotas tu apliksi viņus ap sevi un apjozīsies ar viņiem kā līgava ar jostu.
19 Jo tavas drupu vietas, tavi tuksneši un tava izpostītā zeme būs turpmāk taviem iedzīvotājiem par šauru. Tavi postītāji tad jau būs projām.
20 Tu dzirdēsi vēl ar pašas ausīm savus tev no tavas vientulības laikiem pāri palikušos bērnus katru par sevi sakām: „Šeit man par šauru, gādā man vietu, ka es varu dzīvot!“
21 Tad tu pati savā sirdī sev jautāsi: „Kas man tos dzemdēja, jo es biju bez bērniem, neauglīga, dzīvoju trimdā, atstāta? Kas man tos uzaudzināja? Es taču biju viena palikusi; kur tad šie radušies?“
22 Tā saka Dievs tas Kungs: „Redzi, Es pacelšu savu roku pār pagāniem un uzvilkšu savu karogu tautām! Tad tie atnesīs tavus dēlus uz rokām un tavas meitas uz pleciem.
23 Un ķēniņi būs tavu bērnu kopēji un viņu ķēnišķīgās laulātās draudzenes tavu bērnu zīdītājas; tavā priekšā tie metīsies uz sava vaiga pie zemes un laizīs tavu kāju pīšļus. Tad tu atzīsi, ka Es, tas Kungs, esmu tas, kupā nevilsies tie, kas paļaujas uz Mani.“
24 Vai var atņemt laupījumu stiprajam, jeb vai var aizbēgt no viņa viņa gūstekņi?
25 „Tomēr, —jo tā saka tas Kungs: arī paša stiprākā gūstekņus viņam var atņemt, un savu laupījumu viņš var atkal zaudēt: Es pats cīnīšos ar taviem pretiniekiem, un Es pats izglābšu tavus bērnus.
26 Es likšu taviem naidniekiem ēst savu paša miesu un apreibināties pašiem ar savām asinīm. Un visa miesa, visa cilvēce, redzēs, ka Es esmu tas Kungs, Es esmu tavs Glābējs un Pestītājs, Jēkaba varenais.“
The Work of the Lord's Servant
1 Everyone, listen,
even you foreign nations
across the sea.
The Lord chose me
and gave me a name
before I was born.
2 He made my words pierce
like a sharp sword
or a pointed arrow;
he kept me safely hidden
in the palm of his hand.
3 The Lord said to me,
“Israel, you are my servant;
and because of you
I will be highly honored.”
4 I said to myself,
“I'm completely worn out;
my time has been wasted.
But I did it for the Lord God,
and he will reward me.”
5 Even before I was born,
the Lord God chose me
to serve him and to lead back
the people of Israel.
So the Lord has honored me
and made me strong.
6 Now the Lord says to me,
“It isn't enough for you
to be merely my servant.
You must do more than lead back
survivors from the tribes
of Israel.
I have placed you here as a light
for other nations;
you must take my saving power
to everyone on earth.”
The Lord Will Rescue His People
7 Israel, I am the holy Lord God,
the one who rescues you.
You are slaves of rulers
and of a nation
who despises you.
Now this is what I promise:
Kings and rulers will honor you
by kneeling at your feet.
You can trust me! I am your Lord,
the holy God of Israel,
and you are my chosen ones.
The Lord Will Lead His People Home
8 This is what the Lord says:
I will answer your prayers
because I have set a time
when I will help
by coming to save you.
I have chosen you
to take my promise of hope
to other nations.
You will rebuild the country
from its ruins,
then people will come
and settle there.
9 You will set prisoners free
from dark dungeons
to see the light of day.
On their way home,
they will find plenty to eat,
even on barren hills.
10 They won't go hungry
or get thirsty;
they won't be bothered
by the scorching sun
or hot desert winds.
I will be merciful
while leading them along
to streams of water.
11 I will level the mountains
and make roads.
12 Then my people will return
from distant lands
in the north and the west
and from the city of Syene.
The Lord's Mercy
13 Tell the heavens and the earth
to celebrate and sing;
command every mountain
to join in the song.
The Lord's people have suffered,
but he has shown mercy
and given them comfort.
14 The people of Zion said,
“The Lord has turned away
and forgotten us.”
15 The Lord answered,
“Could a mother forget a child
who nurses at her breast?
Could she fail to love an infant
who came from her own body?
Even if a mother could forget,
I will never forget you.
16 A picture of your city
is drawn on my hand.
You are always in my thoughts!
17 “Your city will be built faster
than it was destroyed —
those who attacked it
will retreat and leave.
18 Look around! You will see
your people coming home.
As surely as I live,
I, the Lord, promise
that your city with its people
will be as lovely as a bride
wearing her jewelry.”
Jerusalem's Bright Future
19 Jerusalem is now in ruins!
Nothing is left of the city.
But it will be rebuilt
and soon overcrowded;
its cruel enemies
will be gone far away.
20 Jerusalem is a woman
whose children were born
while she was in deep sorrow
over the loss of her husband.
Now those children
will come and seek room
in the crowded city,
21 and Jerusalem will ask,
“Am I really their mother?
How could I have given birth
when I was still mourning
in a foreign land?
Who raised these children?
Where have they come from?”
22 The Lord God says:
“I will soon give a signal
for the nations
to return your sons
and your daughters
to the arms of Jerusalem.
23 The kings and queens
of those nations
where they were raised
will come and bow down.
They will take care of you
just like a slave
taking care of a child.
Then you will know
that I am the Lord.
You won't be disappointed
if you trust me.”
The Lord Is on Our Side
24 Is it possible to rescue victims
from someone strong
and cruel?
25 But the Lord has promised
to fight on our side
and to rescue our children
from those strong
and violent enemies.
26 He will make those cruel people
dine on their own flesh
and get drunk from drinking
their own blood.
Then everyone will know
that the Lord is our Savior;
the powerful God of Israel
has rescued his people.
