1 Redzi, tas ir mans kalps, ko Es neatlaižu; mans izredzētais, pie viņa manai dvēselei ir labpatika. Es liku savu Garu uz viņu, lai viņš nes tautām taisnību.
2 Viņš nebrēks un netrokšņos, un viņa balsi nedzirdēs uz ielas.
3 Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs, un kvēlojošu degli viņš neizdzēsīs; uzticīgi viņš darīs zināmu tiesu pēc patiesības.
4 Viņš nepagurs un nekritīs, kamēr viņš nenodibinās taisnību virs zemes. Jūjras salas cer jau uz viņa norādījumiem.
5 Tā saka Dievs tas Kungs, kas radījis debesis un tās izplājis, kas cēlis zemi ar visiem tās augļiem, kas iedvesis dvašu cilvēkiem, kādi tur dzīvo, un garu tiem, kas tur mīt visās vietās.
6 „Es tas Kungs tevi aicināju taisnībā, ņēmu tevi pie rokas un pasargāju un tevi iecēlu par derību tautai un par gaismu pagāniem,
7 Lai atvērtu acis akliem un atsvabinātu apcietinātos no cietuma, tos, kas sēd tumsībā.
8 Es esmu tas Kungs, tas ir mans vārds, savu godu Es citam nedošu nedz savu slavu elkiem.
9 Redzi, agrākie pavēstījumi ir piepildīti, Es jums dodu jaunus, un pirms tie piepildās, Es jums tos pasludinu.“
10 Dziediet tam Kungam jaunu dziesmu, daudziniet Viņa slavu līdz pat zemes galiem, jūs jūras braucēji, baudī-dami tās pilnību, jūs jūras salas un to iedzīvotāji!
11 Lai pacel savu balsi stepju klajumi un to pilsētas un ciemi, kur Kedars dzīvo. Lai gavilē klintskalnu iedzīvotāji, lai tie sauc no kalnu galiem!
12 Tam Kungam lai dod godu un lai pauž Viņa slavu jūras salās!
13 Tas Kungs nāk kā varonis, kā karavīrs Viņš uzsāk kara gaitu, Viņš liek atskanēt kara saucienam, Viņš nostājas kā varonis pret saviem ienaidniekiem.
14 Ilgi jo ilgi Es klusēju un valdījos, bet tagad Es kliegšu, kā dzemdētāja elsdams un pūzdams reizē.
15 Es nopostīšu kalnus un pakalnus, viss to zaļums nokaltīs, to upes paliks par sausu zemi, un to ezeri izžūs.
16 Es vadīšu aklus pa ceļiem, ko tie agrāk nepazina, pa tekām, kas tiem bija svešas; Es darīšu tumsību viņu acīm par gaismu un nelīdzenumu par līdzenu ceļu. To visu Es darīšu un no tā neatkāpšos.
17 Bet jāatkāpjas un jāpaliek kaunā visiem, kas paļaujas uz elkiem, kas saka uz elka tēliem; „Jūs esat mūsu dievi!“
18 Kurlie, klausaities! Aklie, skataities un ieraugait!
19 Kas ir tik akls kā mans kalps un tik kurls kā mans vēstnesis, ko Es sūtu? Kas ir tik akls kā mans uzticamais, tik akls kā tā Kunga kalps!
20 Tu esi daudz redzējis, bet neesi to ievērojis; ar vaļējām ausīm tu neesi dzirdējis.
21 Tas Kungs gan gribēja savas taisnības dēļ viņiem bauslību pārveidot par lielu un diženu,
22 Bet viņi tomēr ir nospiesta, noplicināta un izlaupīta tauta, kas sagūstīta novietota alās un ieslodzīta cietumos; tie ir kļuvuši citiem par laupījumu, un nav neviena, kas teiktu; „Atsvabini tos!“
23 Kas jūsu starpā tam vēl piegriež vērību, kas to ievēro un mācās no tā nākotnei?
24 Kas nodeva Jēkabu postam un Israēlu izlaupīšanai? Vai ne tas Kungs, pret kuru esam grēkojuši? —Tie negribēja staigāt Viņa ceļus un neklausīja Viņa baušļiem.
25 Tāpēc Viņš izlēja pār tiem savas bargās dusmas un sūtīja tiem kara briesmas, kas tos apdraudēja no visām pusēm. Bet tie nepiegrieza tam vērību, un, kaut jau tā smagi ari pārbaudīti, tie neņēma to pie sirds.
The Lord's Servant
1 Here is my servant!
I have made him strong.
He is my chosen one;
I am pleased with him.
I have given him my Spirit,
and he will bring justice
to the nations.
2 He won't shout or yell
or call out in the streets.
3 He won't break off a bent reed
or put out a dying flame,
but he will make sure
that justice is done.
4 He won't quit or give up
until he brings justice
everywhere on earth,
and people in foreign nations
long for his teaching.

5 I am the Lord God.
I created the heavens
like an open tent above.
I made the earth and everything
that grows on it.
I am the source of life
for all who live on this earth,
so listen to what I say.
6 I chose you to bring justice,
and I am here at your side.
I selected you and sent you
to bring light
and my promise of hope
to the nations.
7 You will give sight
to the blind;
you will set prisoners free
from dark dungeons.

8 My name is the Lord!
I won't let idols or humans
share my glory and praise.
9 Everything has happened
just as I said it would;
now I will announce
what will happen next.
Sing Praises to the Lord
10 Tell the whole world to sing
a new song to the Lord!
Tell those who sail the ocean
and those who live far away
to join in the praise.
11 Tell the tribes of the desert
and everyone in the mountains
to celebrate and sing.
12 Let them announce
his praises everywhere.
13 The Lord is marching out
like an angry soldier,
shouting with all his might
while attacking his enemies.
The Lord Will Help His People
14 For a long time, I, the Lord,
have held my temper;
now I will cry out and groan
like a woman giving birth.
15 I will destroy the mountains
and what grows on them;
I will dry up rivers and ponds.

16 I will lead the blind on roads
they have never known;
I will guide them on paths
they have never traveled.
Their road is dark and rough,
but I will give light
to keep them from stumbling.
This is my solemn promise.

17 Everyone who worships idols
as though they were gods
will be terribly ashamed.
God's People Won't Obey
18 You people are deaf and blind,
but the Lord commands you
to listen and to see.
19 No one is as blind or deaf
as his messenger,
his chosen servant,
20 who sees and hears so much,
but pays no attention.

21 The Lord always does right,
and so he wanted his Law
to be greatly praised.
22 But his people were trapped
and imprisoned in holes
with no one to rescue them.
All they owned had been taken,
and no one was willing
to give it back.
23 Why won't his people
ever learn to listen?

24 Israel sinned and refused
to obey the Lord
or follow his instructions.
So the Lord let us be robbed
of everything we owned.
25 He was furious with us
and punished our nation
with the fires of war.
Still we paid no attention.
We didn't even care
when we were surrounded
and scorched by flames.