1 Jesajas, Amoca dēla, nākotnes iztēlojumi par Jūdu un Jeruzālemi, kā tie bija atklājušies viņa gara skatam Jūdas ķēniņa Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā.
2 Klausaities, debesis, un ņem labi vērā, zeme, jo tas Kungs runā: „Es uzaudzināju bērnus un iecēlu viņus dzīvē augstā godā, bet viņi atkrita no Manis.
3 Vērsis pazīst savu īpašnieku, un ēzelis sava kunga sili, bet Israēls tādas lietas nepazīst, manai tautai nav par to nekādas izpratnes!“
4 Lāsts šai grēcīgajai tautai, tautai, kas smagi noziegusies, šim ļaundaru dzimumam, šiem sabojātiem bērniem! Viņi ir atstājuši to Kungu un atmetuši Israēla Svēto un no Viņa noiē sušies!
5 Pa kādu vietu jūs vēl vaiāk lai sit, ja jūs jau tā arvien vēl jo vairāk kāpjaties projām? Visa galva ir slima, un sirds ir vāja.
6 No kāju pēdām līdz pakausim nav tur vairs nekā vesela, tikai vātis un brūces un jauni ievainojumi, kas nav apkopti, nav pārsieti un ar eļļu ieziesti;
7 Jūsu zeme ir kļuvusi par tuksnesi, jūsu pilsētas ar uguni nodedzinātas, jūsu tīrumos svešinieki apēd to augļus jūsu acu priekšā. Jā, tiešām, izkaltusi kailatne ir viscauri un pie tam kā svešu ļaužu postījumu sekas.
8 Pāri palikusi ir tikai Ciānas meita kā būdiņa vīna dārzā, kā sarga mājiņa sakņu dārzā, kā no visām pusēm ieslēgts sarga tornis.
9 Ja tas Kungs Cebaots nebūtu mums saglabājis šo mazo atlikumu, mēs būtum kā Sodoma, mēs līdzinātos Gomorai.
10 Klausaities tā Kunga vārdu, jūs Sodomas labieši, atver savas ausis mūsu Dieva baušļiem tu, Gomoras tauta!
11 „Kam Man vajadzīgi jūsu daudzie kaujamie upuj-i?“ —saka tas Kungs. „Man ir apnikuši jūsu aunu un baloto teļu dedzināmie upuji, man netīk jēru un āžu asinis.
12 Kad jūs nākat rādīties manā priekšā, kas tad no jums prasa, lai jūs samīdāt manus pagalmus?
13 Nenesiet Man vairs veltīgo un liekulīgo ēdamo upupu, to kvēpināmā smarža ir negantība un iedveš Man riebumu. Es neieredzu un nevaru ciest jūsu jaunajos mēnešos un sabatos noturamās svētku sapulces, jo tās ir gaņ krāšņas un svinīgas, bet tai pašā laikā bezdievības pilnas!
14 Es ienīstu jūsu jaunos mēnešus un jūsu gadskārtējos svētkus, tie Man ir par nastu, tie Man kļuvuši neciešami!
15 Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju savas acis no jums, un lai cik liels būtu ari jūsu skaitāmo lūgsnu daudzums, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm.
16 Mazgājieties, šķīstaitiēs, pārtrauciet savus ļaunos darbus manu acu priekšā! Mitieties ļaunu darīt!
17 Mācaities labu darīt, meklējiet taisnību, palīdziet apspiestajiem, stājie-ties pretī varmācībai, piešķiriet pienācīgo tiesu bāriņiem, aizstāviet atraitni!“
18 „Tad nāciet, turēsim tiesu!“ —saka tas Kungs. „Kaut jūsu grēki ari būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie ari būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.
19 Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību.
20 Bet ja jūs pretosities un nepa-klausīsit, būsit cietgalvīgi, tad zobens jūs aprīs, jo tā Kunga mute to runājusi!“
21 Kā gan tik uzticīga pilsēta kļuvusi par netikli, Ciān, tā bija agrāk pilna taisnības! Tur mājoja patiesība, bet tagad slepkavas!
22 Tavs sudrabs ir kļuvis par sārņiem, tavs vīns ir atšķaidīts ar ūdeni.
23 Tavi pārvaldoņi ir atkritēji un zagļu biedri, tie pieņem dāvanas un dzenas pēc kukuļiem; bāriņiem tie neizdod tiesas; atraitņu sūdzības nenonāk viņu priekšā.
24 Tādēļ saka tas Visaugstākais, tas Kungs Cebaots, Israēla Varenais: „Es remdēšu savas dusmas savu pretinieku ciešanās un savu atriebību izgāzīšu pār saviem ienaidniekiem!
25 Es vērsīšu savu roku pret tevi un tīrīšu tavus sārņus kā ar sārmu un aizmetīšu projām visu mazvērtīgo, kas tev piemaisīts.
26 Un Es tev došu atkal tiesnešus kā citkārt un padomdevējus kā sākumā. Tad tevi sauks atkal par taisnības pili, par dievbijīgo pilsētu.“
27 Ciāna tiks izglābta caur tiesu, un tie, kas tajā atgriežas, caur savu taisnīgumu.
28 Bet atkritēji un grēcinieki tiks iznīcināti visi kopā; kas no tā Kunga atkāpjas, aizies bojā!
29 Viņi paliks kaunā to ozolu dēļ, par kubiem jums prieks, un nosarks to dārzu dēļ, kas jums tik mīļi!
30 Jo jūs būsit kā ozols, kuļra lapas savītušas, kā dārzs, kam nav ūdens!
31 Pat varenais būs kā pakulas, un viņa darbs kā dzirkstele, tie sadegs kopā, un dzēsēja nebūs!
1 I am Isaiah, the son of Amoz.
And this is the message that I was given about Judah and Jerusalem when Uzziah, Jotham, Ahaz, and Hezekiah were the kings of Judah:
A Guilty Nation
2 The Lord has said,
“Listen, heaven and earth!
The children I raised
have turned against me.
3 Oxen and donkeys know
who owns and feeds them,
but my people won't ever learn.”
4 Israel, you are a sinful nation
loaded down with guilt.
You are wicked and corrupt
and have turned from the Lord,
the holy God of Israel.
5 Why be punished more?
Why not give up your sin?
Your head is badly bruised,
and you are weak all over.
6 From your head to your toes
there isn't a healthy spot.
Bruises, cuts, and open sores
go without care
or oil to ease the pain.
A Country in Ruins
7 Your country lies in ruins;
your towns are in ashes.
Foreigners and strangers
take and destroy your land
while you watch.
8 Enemies surround Jerusalem,
alone like a hut
in a vineyard
or in a cucumber field.
9 Zion would have disappeared
like Sodom and Gomorrah,
if the Lord All-Powerful
had not let a few
of its people survive.
Justice, Not Sacrifices
10 You are no better
than the leaders and people
of Sodom and Gomorrah!
So listen to the Lord God:
11 “Your sacrifices
mean nothing to me.
I am sick of your offerings
of rams and choice cattle;
I don't like the blood
of bulls or lambs or goats.
12 “Who asked you to bring all this
when you come to worship me?
Stay out of my temple!
13 Your sacrifices are worthless,
and your incense disgusting.
I can't stand the evil you do
on your New Moon Festivals
or on your Sabbaths
and other times of worship.
14 I hate your New Moon Festivals
and all others as well.
They are a heavy burden
I am tired of carrying.
15 “No matter how much you pray,
I won't listen.
You are too violent.
16 Wash yourselves clean!
I hate your filthy deeds.
Stop doing wrong
17 and learn to live right.
See that justice is done.
Defend widows and orphans
and help the oppressed.”
An Invitation from the Lord
18 I, the Lord, invite you
to come and talk it over.
Your sins are scarlet red,
but they will be whiter
than snow or wool.
19 If you willingly obey me,
the best crops in the land
will be yours.
20 But if you turn against me,
your enemies will kill you.
I, the Lord, have spoken.
The Lord Condemns Jerusalem
21 Jerusalem, you are like
an unfaithful wife.
Once your judges were honest
and your people lived right;
now you are a city
full of murderers.
22 Your silver is fake,
and your wine
is watered down.
23 Your leaders have rejected me
to become friends of crooks;
your rulers are looking
for gifts and bribes.
Widows and orphans
never get a fair trial.
24 I am the Lord All-Powerful,
the mighty ruler of Israel,
and I make you a promise:
You are now my enemy,
and I will show my anger
by taking revenge on you.
25 I will punish you terribly
and burn away everything
that makes you unfit
to worship me.
26 Jerusalem, I will choose
judges and advisors
like those you had before.
Your new name will be
“Justice and Faithfulness.”
The Lord Will Save Jerusalem
27 Jerusalem, you will be saved
by showing justice;
Zion's people who turn to me
will be saved
by doing right.
28 But those rebellious sinners
who turn against me, the Lord,
will all disappear.
29 You will be made ashamed
of those groves of trees
where you worshiped idols.
30 You will be like a grove of trees
dying in a drought.
31 Your strongest leaders
will be like dry wood
set on fire by their idols.
No one will be able to help,
as they all go up in flames.
