1 Kad Israēls bija jauns, Es viņu, savu dēlu, iemīlēju un atsaucu šurpu no Ēģiptes.
2 Bet ja Israēla ļaudis saucu tagad, tad viņi novēršas no Manis, nes ziedojumus baāliem un kvēpina elka dieviem.
3 Es satvēru Efraima rokas un vadīju viņu, bet viņi neievēroja, ka Es viņiem palīdzēju.
4 Ar gluži cilvēciskām saitēm Es viņus vilku pie sevis, Es padarīju gluži cilvēcisku viņu jūgu, Es liku viņiem iet līdzās cits citam īstas cilvēciskas mīlestī-bas grožos, Es padarīju vaļīgākas pat šī jūga sakas ap viņu kakliem un pleciem un ēdināju viņus.
5 Viņi neatgriezīsies gan vairs uz Ēģiptes zemi, taču Asurs būs viņu ķēniņš, jo viņi negrib atgriezties pie Manis.
6 Zobens pakļaus sev viņu pilsētas, satrieks viņu cietokšņus un apris viņu diženākos viņu padomu dēļ.
7 Mana tauta ir piekususi, lai atgrieztos pie Manis, un kad viņai to sludina, tad neviena sirds nepaceļas šiem vārdiem pretī.
8 Bet kā Es lai rīkojos ar tevi, kā Es tevi lai atstāju, Ēfraiin, kā lai Es nododu tevi citu rokās, Israēl? —Vai lai Es vienkārši nepārvēršu tevi par Admu un nesagrauju drupās kā Ceboimu, kad abas šīs pilsētas tika izpostītas? Bet mana sirds noskaņota citādi, Es esmu par daudz dedzīgs savā žēlsirdībā,
9 Lai Es rīkotos pēc savu dusmu versmes un lai Es izšķirtos Ēfraimu iznīcināt galīgi. Jo Es esmu Dievs un ne cilvēks, Es esmu Svētais tavā vidū, bet Es nenākšu pie tevis savu dusmu bargumā.
10 Tad viņi sekos tam Kungam, un Viņa balss būs skaļa kā lauvas rūkoņa. Un, Viņam lauvas balsī runājot, nāks, izbijušies un drebēdami, bērni no rietumu—no jūras puses.
11 Un tie, kas Ēģiptē, nāks arī izbijušies kā putni, un tie, kas Asura zemē, nāks kā baloži. „Un tad Es viņus nometināšu viņu dzimtenes mājokļos!“ —saka tas Kungs.
God's Love for His People
1 When Israel was a child,
I loved him, and I called
my son out of Egypt.
2 But as the saying goes,
“The more they were called,
the more they rebelled.”
They never stopped offering
incense and sacrifices
to the idols of Baal.
3 I took Israel by the arm
and taught them to walk.
But they would not admit
that I was the one
who had healed them.
4 I led them with kindness
and with love,
not with ropes.
I held them close to me;
I bent down to feed them.
5 But they rejected me,
and so must return to Egypt;
now Assyria will rule them.
6 War will visit their cities,
and their plans will fail.
7 My people are determined
to reject me for a god
they think is stronger,
but he can't help.
8 Israel, I can't let you go.
I can't give you up.
How could I possibly destroy you
as I did the towns of Admah
and Zeboiim?
I just can't do it.
My feelings for you
are much too strong.
9 Israel, I won't lose my temper
and destroy you again.
I am the Holy God—
not merely some human,
and I won't stay angry.
10 I, the Lord, will roar like a lion,
and my children will return,
trembling from the west.
11 They will come back,
fluttering like birds from Egypt
or like doves from Assyria.
Then I will bring them
back to their homes.
I, the Lord, have spoken!
Israel and Judah Compared
12 Israel is deceitful to me,
their loyal and holy God;
they surround me with lies,
and Judah worships
other gods.
