1 Šis ir tā Kunga vārds, kas atklājās Hozcjam, Beērija dēlam, Jūdu zemes ķēniņu Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas laikā un Israēla ķēniņa Jerobeāma, Joasa dēla, valdīšanas laikā.
2 Kad tas Kungs taisījās runāt ar Hozcjas muti, Viņš viņam iesākumā teica: „Ej un ņem sev netikli sievu līdz ar netiklībā dzimušiem bērniem, jo zeme arvienu vairāk atkrīt no tā Kunga un kļūst galīgi netikla.“
3 Un Hozeja gāja un ņēma Gomeru, Diblaima meitu, sev par sievu. Viņa tapa grūta un dzemdēja viņam dēlu.
4 Tad tas Kungs teica viņam: „Piešķir viņam vārdu Jezreēls. Jo paies vēl tikai īss brīdis, un Es piemeklēšu Jehus namam Jezreēlā izlietās asinis un darīšu galu Israēla nama ķēniņa valstij.
5 Tāpat Es salauzīšu tai dienā Israēla stopu Jezreēlā ielejā.“
6 Un viņa—Gomera—tapa atkal grūta un dzemdēja meitu, un tas Kungs viņam sacīja: „Dodi viņai vārdu „Lo-Ruhama,“ jo Es turpmāk vairs neiežēlošos par Israēla namu, lai Es tā locekļiem piedotu.
7 Bet par Jūdas namu Es gribu apžēloties un gribu tā locekļiem palīdzēt ar tā Kunga, viņu Dieva, spēku; bet Es netaisos viņiem palīdzēt nedz ar stopu, nedz ar zobenu un ieročiem, nedz arī ar zirgiem un jātniekiem.“
8 Un kad viņa—Gomera—bija atšķīrusi no krūts Lo-Ruhamu, viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu.
9 Tad sacīja tas Kungs: „Nosauc viņu par „Lo-Ammi,“ jo jūs neesat mana tauta, un Es negribu arī jūsējais būt.“
1 I am Hosea son of Beeri. When Uzziah, Jotham, Ahaz, and Hezekiah were the kings of Judah, and when Jeroboam son of Jehoash was king of Israel, the Lord spoke this message to me.
Hosea's Family
2 The Lord said, “Hosea, Israel has betrayed me like an unfaithful wife. Marry such a woman and have children by her.” 3 So I married Gomer the daughter of Diblaim, and we had a son.
4 Then the Lord said, “Hosea, name your son Jezreel, because I will soon punish the descendants of King Jehu of Israel for the murders he committed in Jezreel Valley. I will destroy his kingdom, 5 and in Jezreel Valley I will break the power of Israel.”
6 Later, Gomer had a daughter, and the Lord said, “Name her Lo-Ruhamah, because I will no longer have mercy and forgive Israel. 7 But I am the Lord God of Judah, and I will have mercy and save Judah by my own power—not by wars and arrows or swords and cavalry.”
8 After Gomer had stopped nursing Lo-Ruhamah, she had another son. 9 Then the Lord said, “Name him Lo-Ammi, because these people are not mine, and I am not their God.”
Hope for Israel
10 Someday it will be impossible to count the people of Israel, because there will be as many of them as there are grains of sand along the seashore. They are now called “Not My People,” but in the future they will be called “Children of the Living God.” 11 Israel and Judah will unite and choose one leader. Then they will take back their land, and this will be a great day for Jezreel.
