1 Manasem bija divpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja piecdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātes vārds bija Hefciba.
2 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs bija ļauns, darīdams līdzīgus darbus pagānu tautu negantībām, kuras tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot.
3 Viņš atgriezās pie negantās elku kalpošanas un atkal uzcēla augstieņu svētnīcas, kupas viņa tēvs Hiskija bija nopostījis, un cēla Baālam altārus un darināja ašēras, kā Israēla ķēniņš Ahabs bija tās darinājis, un viņš metās ar savu vaigu pie zemes visa debess zvaigžņu pulka priekšā un tām kalpoja.
4 Viņš uzcēla ari altārus tā Kunga namā, par kūpi tas Kungs bija sacījis: „Jeruzālemē Es likšu dzīvot savam vārdam!“
5 Tāpat viņš ari uzcēla altārus visiem zvaigznājiem abos tā Kunga nama pagalmos.
6 Viņš upurēja arī savu paša dēlu ugunī kā uguns upuri, un viņš nodar-bojās ar zīlniecību un bija burvis, viņš arī izsauca garus un pavairoja zīlnieku skaitu; viņš darīja daudz tāda, kas bija ļauns tā Kunga acīs, tā likdams Viņam iekaist dusmās.
7 Un viņš darināja un novietoja Ašēras tēlu tanī namā, par kufu tas Kungs bija Dāvidam un viņa dēlam Salamanam sacījis: „Šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu sev izraudzījis no visām Israēla ciltīm, Es likšu savam vārdam dzīvot mūžīgi!
8 Un Es vairs nelikšu Israēla kājai celties projām no tās zemes, kuru Es esmu devis viņu tēviem, bet gan tikai tad, kad tie sargās un izpildīs visu, ko Es esmu tiem pavēlējis, arī visu bauslību, kuru mans kalps Mozus tiem deva kā pavēli!“
9 Bet tie neklausīja, jo Manase tos tā pavedināja, ka tie rīkojās Jaunāk nekā pagānu tautas, kuras tas Kungs bija izdeldējis, Israēla bērniem ienākot.
10 Tad tā Kunga vārds tika pausts ar viņa kalpu, praviešu, starpniecību šādi:
11 „Tādēļ ka Jūdas ķēniņš Manase ir šīs negantības piekopis vēl ļaunāk par visu, ko amorieši ir darījuši pirms viņa, un arī Jūdu pavedinājis grēkot ar savu kalpošanu elku dieviem,
12 Tāpēc, —tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, redzi, Es likšu nākt nelaimei pār Jeruzālcmi un Jūdu, ka visiem, kas to tikai dzirdēs, abās ausīs zvanīs!
13 Un Es izstiepšu pār Jeruzālemi mērījamo auklu, kā Es to vilku pār Samariju, un Es likšu to uz svariem kā Ahaba namu, un Es izslaucīšu Jeruzālemi tīru, gluži tā, kā kad tīru izslauka bjodu, pirms to apgāž uz muti.
14 Un Es atstumšu no sevis galīgi pārpalikumu no manas īpašuma tautas un tos nodošu viņu ienaidnieku rokā, un tie kļūs par laupījumu un ieguvumu visiem viņu ienaidniekiem
15 Tāpēc, ka tie ir darījuši to, kas ir ļauns manās acīs, un tāpēc, ka tie Mani ir apkaitinājuši, sākot ar to dienu, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz pašai pēdējai dienai!“
16 Manase izlēja arī daudz nevai-nīgu asiņu, līdz kamēr Jcruzāleme kļuva to pilna no viena gala līdz otram, bez tā grēku darba, ka viņš pavedināja Jūdu grēkot, lai tie dara to, kas tā Kunga acīs bija ļauns.
17 Un kas vēl par Manasi stāstāms, un viss, ko viņš ir darījis, un viņa pārkāpumi, ar kuj-iem viņš aptraipīja sevi, tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
18 Un kad Manase apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apraka viņa pils dārzā, Ūsas dārzā, tad viņa dēls Amons kļuva ķēniņš viņa vietā.
19 Un Amonam bija divdesmit divi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Mešullameta, un viņa bija Haruca meita no Jotbas.
20 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs bija ļauns, tāpat kā viņa tēvs Manase bija darījis.
21 Viņš staigāja visus tos pašus ceļus, kādus viņa tēvs bija staigājis, un viņš kalpoja tiem pašiem elku dieviem, kuriem viņa tēvs bija kalpojis, un metās ar savu vaigu pie zemes to priekšā.
22 Un viņš aizmirsa to Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja tā Kunga ceļus.
23 Un Amona kalpi rīkoja pret viņu sazvērestību, un tie nonāvēja ķēniņu viņa paša pilī.
24 Bet zemes lauku iedzīvotāji nokāva tos visus, kas bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un lauku ļaudis iecēla viņa dēlu Josiju par ķēniņu viņa vietā.
25 Un kas vēl par Amonu stāstāms, ko viņš ir darījis, tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
26 Un kad vini to bija aprakuši viņa kapa vietā, Ūsas dārzā, tad viņa dēls Josija kļuva ķēniņš viņa vietā.
King Manasseh of Judah
(2 Chronicles 33.1-20)1 Manasseh was 12 years old when he became king of Judah, and he ruled 55 years from Jerusalem. His mother was Hephzibah. 2 Manasseh disobeyed the Lord by following the disgusting customs of the nations that the Lord had forced out of Israel. 3 He rebuilt the local shrines that his father Hezekiah had torn down. He built altars for the god Baal and set up a sacred pole for worshiping the goddess Asherah, just as King Ahab of Israel had done. And he faithfully worshiped the stars in heaven.
4 In the temple, where only the Lord was supposed to be worshiped, Manasseh built altars for the worship of pagan gods 5 and the stars. He placed these altars in both courts of the temple, 6-7 and even set up the pole for Asherah there. Manasseh practiced magic and witchcraft; he asked fortunetellers for advice and sacrificed his own son. He did many sinful things and made the Lord very angry.
Years ago the Lord had told David and his son Solomon:
Jerusalem is the place I prefer above all others in Israel. It belongs to me, and there I will be worshiped forever. 8 If my people will faithfully obey all the commands in the Law of my servant Moses, I will never make them leave the land I gave to their ancestors.
9 But the people of Judah disobeyed the Lord. They listened to Manasseh and did even more sinful things than the nations the Lord had wiped out.
10 One day the Lord said to some of his prophets:
11 King Manasseh has done more disgusting things than the Amorites, and he has led my people to sin by forcing them to worship his idols. 12 Now I, the Lord God of Israel, will destroy both Jerusalem and Judah! People will hear about it but won't believe it. 13 Jerusalem is as sinful as Ahab and the people of Samaria were. So I will wipe out Jerusalem and be done with it, just as someone wipes water off a plate and turns it over to dry.
14 I will even get rid of my people who survive. They will be defeated and robbed by their enemies. 15 My people have done what I hate and have not stopped making me angry since their ancestors left Egypt.
16 Manasseh was guilty of causing the people of Judah to sin and disobey the Lord. He also refused to protect innocent people—he even let so many of them be killed that their blood filled the streets of Jerusalem.
17 Everything else Manasseh did while he was king, including his terrible sins, is written in The History of the Kings of Judah. 18 He died and was buried in Uzza Garden near his palace, and his son Amon became king.
King Amon of Judah
(2 Chronicles 33.21-25)19 Amon was 22 years old when he became king of Judah, and he ruled from Jerusalem for 2 years. His mother Meshullemeth was the daughter of Haruz from Jotbah. 20 Amon disobeyed the Lord, just as his father Manasseh had done. 21 Amon worshiped the idols Manasseh had made and 22 refused to be faithful to the Lord, the God his ancestors had worshiped.
23 Some of Amon's officials plotted against him and killed him in his palace. 24-26 He was buried in Uzza Garden. Soon after that, the people of Judah killed the murderers of Amon, then they made his son Josiah king.
Everything else Amon did while he was king is written in The History of the Kings of Judah.
