1 Tomēr tas Kungs man sacīja. „Jebšu arī Mozus un Samuēls nostātos manā priekšā, mana sirds nepiegrieztos šai tautai. Raidi tos projām no mana vaiga, lai tie iet!
2 Un kad tie tev jautās: Kurp mums jāiet? tad atbildi tiem: Tā saka tas Kungs: Kas nāvei nolemts, lai iet nāvē! Kas zobenam lemts, lai krīt zobenam! Kas badam lemts, lai cieš badu! Kas cietumam lemts, lai iet cietumā!
3 Jo Es tos piemeklēšu ar četrējādiem iznīcību veidiem“, —saka tas Kungs: „Ar zobenu nokautiem, suņu saplosītiem, putnu apakš debess un zvēru laukā aprītiem un iznīcinātiem tapt,
4 Un Es tos pārvērtīšu par biedinātāju paraugu visām pasaules valstīm un nodošu tos tām izmantošanai Jūdas ķēniņa Hiskijas dēla Manases dēļ par to, ko viņš Jeruzālemē darījis.“
5 Ak, kas gan tev rādīs līdzjūtību, Jeruzāleme! Un kas tevi žēlos, un kas nāks pie tevis apjautāties, kā tev labi klājas?
6 „Tu pati esi Mani atstājusi,“ —saka tas Kungs, —„un Man pagriezusi muguru; tādēļ Es pacēlu savu roku pret tevi un tevi satriecu, Man ir apnicis bezgalīgi par tevi apžēloiies!
7 Tādēļ Es tos izvētīju ar vētekli pa zemes vārtiem, atņēmu bērnus savai tautai un to satriecu, bet tie tomēr nenovērsās no saviem ļaunajiem ceļiem!
8 Viņu atraitņu ir vairāk nekā smilšu jūrmalā. Es uzsūtīšu viņu jaunekļu mātēm dienas vidū žņaudzējus, Es iedvesīšu tām piepeši bailes un briesmu sajūtu.
9 Māte, kas dzemdējusi septiņus dēlus, aiziet bojā sērās un izlaiž savu garu. Tās saule norietējusi vēl dienas laikā. Tā bija pārsteigta un apkaunota. Un kas no tiem vēl atlicis, tos Es nodošu zobena varā, viņiem no ienaidniekiem bēgot!“ —tā saka tas Kungs.
10 Bēdas man, ka tu, māt, mani esi dzemdējusi viru ienaidam un nemieram visā pasaulē! Es neesmu nevienam naudu aizdevis, ne no viena es neesmu neko aizņēmies, un tomēr visimani lād!
11 Tas Kungs sacīja: „Tiešām, Es tev došu spēku labam darbam, tiešām, Es rīkošos tā, ka tavs ienaidnieks nelaimes un pārbaudījuma laikā griezīsies pie tevis un lūgs tevi!“
12 Vai tad dzelzi var salauzt, ziemeļu dzelzi un vapu?
13 Tavu īpašumu un tavas bagātības Es atdošu izlaupīšanai un izvazāšanai bez atlīdzības to tavu grēku dēļ, ko tu esi nodarījis visos savas zemes novados;
14 Un Es tevi nodošu tavu ienaidnieku kalpībā tādā zemē, ko tu nepazīsti, jo manas bardzības uguns ir iedegusies pret jums un deg joprojām.
15 Tu to pats zini, Kungs: piemini mani, aizstāvi mani un atriebies par mani maniem vajātājiem! Aiz lēnprātības pret tiem nenomāc mani! Tu zini, ka es Tevis dēļ ciešu nievas un paļas!
16 Cik bieži man atskanēja tavs vārds, es to uzņēmu kā barību, un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību, jo es esmu nosaukts pēc tava vārda, Kungs Dievs Cebaot!
17 Es nekad neesmu sēdējis zobgaļu un pēlēju sabiedrībā, lai sevi uzjautrinātu; tavas rokas vadīts, es sēdēju vientulībā, jo Tu mani pildīji ar nepatiku.
18 Kādēļ manas sāpes ir bez gala, un mana brūce tik dziļa, ka tā nav dziedināma? Vai tad Tu gribi man būt kā maldinātājs strauts, kā ūdens plūdums, uz ko nevar paļauties?
19 Tādēļ tas Kungs man sacīja tā: „Ja tu piegriezīsies Man, tad Es tevi paturēšu pie sevis, lai tu Man no jauna drīkstētu kalpot; ja tu par sevi liksi dzirdēt tikai cildeno un ne ikdienišķo, tad tu būsi atkal kā mana mute. Lai tie tad griežas pie tevis, un ne tu pie viņiem.
20 Tad Es tevi darīšu pret šo tautu par augsti uzceltu un stipru vajra mūri, ka tie, ja tie tev uzbruktu, tevi nepārspēs, jo Es esmu ar tevi, lai tev palīdzētu, tevi glābtu un tev piešķirtu uzvaru“, —tā saka tas Kungs. —
21 „Es tevi glābšu no ļauno rokas un tevi atsvabināšu no varmāku dūres!“
The People of Judah Will Die
1 The Lord said to me:
Even if Moses and Samuel were here, praying with you, I wouldn't change my mind. So send the people of Judah away. 2 And when they ask where they are going, tell them that I, the Lord, have said:
Some of you are going to die
of horrible diseases.
Others are going to die in war
or from starvation.
The rest will be led away
to a foreign country.
3 I will punish you
in four different ways:
You will be killed in war
and your bodies dragged off
by dogs,
your flesh will be eaten by birds,
and your bones will be chewed on
by wild animals.
4 This punishment will happen
because of the horrible things
your King Manasseh did.
And you will be disgusting
to all nations on earth.
5 People of Jerusalem,
who will feel sorry for you?
Will anyone bother
to ask if you are well?
6 My people, you abandoned me
and walked away.
I am tired of showing mercy;
that's why I'll destroy you
7 by scattering you like straw
blown by the wind.
I will punish you with sorrow
and death,
because you refuse
to change your ways.
8 There will be more widows
in Judah
than grains of sand on a beach.
A surprise attack at noon!
And the mothers in Jerusalem
mourn for their children.
9 A mother is in deep despair
and struggles for breath.
Her daylight has turned
to darkness—
she has suffered the loss
of her seven sons.
I will kill anyone who survives.
I, the Lord, have spoken.
Jeremiah Complains
10 I wish I had never been born!
I'm always in trouble
with everyone in Judah.
I never lend or borrow money,
but everyone curses me
just the same.
11 Then the Lord replied,
“I promise to protect you,
and when disaster comes,
even your enemies
will beg you for help.”
The Enemy Cannot Be Defeated
The Lord told me to say:
12 People of Judah,
just as you can't break iron
mixed with bronze,
you can't defeat the enemies
that will attack
from the north.
13 I will give them
everything you own,
because you have sinned
everywhere in your country.
14 My anger is a fire
that cannot be put out,
so I will make you slaves
of your enemies
in a foreign land.
Jeremiah Complains Again
15 You can see how I suffer
insult after insult,
all because of you, Lord.
Don't be so patient
with my enemies;
take revenge on them
before they kill me.
16 When you spoke to me,
I was glad to obey,
because I belong to you,
the Lord All-Powerful.
17 I don't go to parties
and have a good time.
Instead, I keep to myself,
because you have filled me
with your anger.
18 I am badly injured
and in constant pain.
Are you going to disappoint me,
like a stream that goes dry
in the heat of summer?
The Lord Replies
19 Then the Lord told me:
Stop talking like a fool!
If you turn back to me
and speak my message,
I will let you be my prophet
once again.
I hope the people of Judah
will accept what you say.
But you can ignore their threats,
* 20 because I am making you strong,
like a bronze wall.
They are evil and violent,
but when they attack,
21 I will be there to rescue you.
I, the Lord, have spoken.
