1 Kad Salamans bija pabeidzis celt tā Kunga namu un ķēniņa namu un itin visu, kas tam patika un ko tas bija nodomājis uzcelt,
2 Tad tas Kungs parādījās Salamanam vēl otru reizi tā, kā Viņš tam bija Gibeonā parādījies.
3 Un tas Kungs sacīja viņam: „Es esmu dzirdējis tavas lūgšanas un arī tavas sauksmes, ar kādām tu žēlastību esi izlūdzies no Manis. Es esmu šo namu svētījis, kādu tu esi uzcēlis, lai mans vārds tanī mistu mūžīgi, un lai manas acis un mana sirds pie tā saistītos mūžīgi.
4 Bet tu pats, ja tu vien staigāsi manos ceļos tāpat, kā tavs tēvs Dāvids ir staigājis, ar sirds vientiesību un ar taisnu prātu pildīdams visu gluži tā, kā Es to tev esmu pavēlējis: lai tu sargā manus nolikumus un manas tiesas, —
5 Tad Es uzcelšu tavas valdības krēslu pār Israēlu uz mūžīgiem laikiem, kā Es tavam tēvam Dāvidam biju apsolījis: neviens pats tavs tiesīgais mantinieks netiks atrauts Israēla tronim.
6 Bet ja tu nogriezīsies un man nesekosi, —vai nu tu pats, vai arī tavi bērni, un jūs nesargāsit manus baušļus un manus nolikumus, kādus Es jums esmu cēlis priekšā, un jūs paši staigāsit un kalposit citiem dieviem, ar savām sejām nomezdamies to priekšā zemē,
7 Tad Es izdeldēšu Israēlu no tās zemes, kujm Es tiem esmu devis, un namu, ko Es savam vārdam esmu svētījis, Es atmetīšu no sava vaiga. Un Israēls būs par palamu un apsmieklu visām tautām.
8 Un šis nams, kas bija tik augsts, būs tāds, par ko katrs garāmgājējs vīpsnās un sacīs: „Kādēļ gan tas Kungs tā ir darījis šai zemei un šim namam?“
9 Un tad tiem atbildēs: „Tāpēc, ka viņi atstāja savu Dievu, kas viņus izveda no Ēģiptes zemes, un stipri pieķērās citiem dieviem, ka vini ar saviem vaigiem noliecās to priekšā zemē un tiem kalpoja, tādēļ tas Kungs pār viņiem ir licis nākt šai nelaimei.“
10 Un notika pēc divdesmit gadiem no tā laika, kad Salamans bija pabeidzis uzcelt šos divi namus, —tā Kunga namu un ķēniņa namu, —
11 Un kad toreiz Tiras ķēniņš Hīrāms bija Salamanu apgādājis ar ciedru kokiem un ar ciprešu kokiem un arī ar zeltu, kā arī ar itin visu, ko vien viņš bija vēlējies, —tad Salamans deva Hirāmam divdesmit pilsētas Galilejas zemē.
12 Un Hīrāms devās ceļā no Tiras apskatīt tās pilsētas, kutas Salamans viņam bija nodevis, bet tās nepatika viņa acīm,
13 Un viņš sacīja: „Kas tās tādas par pilsētām, kuras tu, mans brāli, man esi devis?“ Tādēļ tās nosauca par Kabula zemi līdz pat šai dienai vēl.
14 Un Hīrāms bija ķēniņam nosūtījis simts un divdesmit talentus zelta.
15 Bet lieta ar klaušu pildītājiem, kurus ķēniņš Salamans bija savācis, lai uzceltu tā Kunga namu un pats savu namu, Millas pili un Jeruzālemes mūrus, kā arī Hacoru, Megidu un Gezeru, ir šāda:
16 Ēģiptes ķēniņš faraons bija devies uzbrukumā, ieņēmis Gezeru un nodedzinājis to. Viņš bija ari nokāvis pilsētas kānaāniešu iedzīvotājus. Un pēc tam viņš to bija devis savai meitai pūrā, kas bija kļuvusi Salamana sieva.
17 Bet Salamans uzcēla atkal Gezeru, tāpat arī Lejas Bet-Horonu,
18 Viņš uzcēla klajumā Baālatu un Tamāru,
19 Kā arī visas pilsētas ar noliktavām, kādas bija Salamanam, un arī kara ratu novietņu pilsētas un jātnieku novietošanas pilsētas, un visu, ko vien vēl Salamans bija iedomājies uzcelt vai nu Jeruzālemē, vai Libanonā, vai viņa pārvaldītajā zemē.
20 Tad nu visus tos, kas bija atlikušies no amoriešiem, hetiešiem, ferisiešiem, hīviešiem un jebusiešiem, kas nebija no Israēla bērnu vidus,
21 Un bērnus, kādi šiem palicējiem bija palikuši tanī zemē un kurus israēlieši nebija varējuši pilnīgi iznīcināt, —tos tad Salamans sev izraudzīja par klaušu gaitniekiem, un tādi tie ir līdz pat šai dienai.
22 Bet no Israēla bērniem Salamans neprasīja, lai tie kļūtu vergi, jo tie bija karavīri, bija viņa ierēdņi, viņa virsnieki, viņa tuvākie valdības locekli, viņa kara ratu vadītāji un jātnieki.
23 Pārraugu vien, kas Salamanam bija izraudzīti darbu pārraudzībai, bija pieci simti un piecdesmit; tie pārlūkoja tos ļaudis, kuri pildīja darbus.
24 Arī faraona meita pārcēlās no Dāvida pilsētas pati uz savu namu, kuru viņai bija uzcēlis Salamans. Tad viņš uzcēla arī Millu.
25 Un trīs reizes gadā Salamans nesa dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus uz tā altāra, kuru viņš bija uzcēlis tam Kungam, turpat arī kvēpinādams tā Kunga priekšā. Un viņš laimīgi pabeidza visus savus ēku celtniecības darbus.
26 Un Eceon-Geberā ķēniņš Salamans taisīja kuģus. Šī vieta atrodas pie Ēlatas, Ēdoma zemē, pie Niedru jūras krastiem.
27 Bet Hīrāms sūtīja kuģu apkalpei savus kalpus kuģiniekus, jūras pazinējus, kas darbojās kopā ar Salamana kalpiem.
28 Un tie devās pāri uz Ofīru; un tic atveda no turienes zeltu, četri simti un divdesmit talentu. Un tie tos atveda ķēniņam Salamanam.
The Lord Appears to Solomon Again
(2 Chronicles 7.11-22)1 The Lord's temple and Solomon's palace were now finished, and Solomon had built everything he wanted. 2 Some time later the Lord appeared to him again in a dream, just as he had done at Gibeon. 3 The Lord said:
I heard your prayer and what you asked me to do. This temple you have built is where I will be worshiped forever. It belongs to me, and I will never stop watching over it.
4 You must obey me, as your father David did, and be honest and fair. Obey my laws and teachings, 5 and I will keep my promise to David that someone from your family will always be king of Israel.
6 But if you or any of your descendants disobey my commands or start worshiping foreign gods, 7 I will no longer let my people Israel live in this land I gave them. I will desert this temple where I said I would be worshiped. Then people everywhere will think this nation is only a joke and will make fun of it. 8 This temple will become a pile of rocks! Everyone who walks by will be shocked, and they will ask, “Why did the Lord do such a terrible thing to his people and to this temple?” 9 Then they will answer, “We know why the Lord did this. The people of Israel rejected the Lord their God, who rescued their ancestors from Egypt, and they started worshiping other gods.”
Other Things Solomon Did
(2 Chronicles 8.1-18)10 It took 20 years for the Lord's temple and Solomon's palace to be built. 11 Later, Solomon gave King Hiram of Tyre 20 towns in the region of Galilee to repay him for the cedar, pine, and gold he had given Solomon.
12 When Hiram went to see the towns, he did not like them. 13 He said, “Solomon, my friend, are these the kind of towns you want to give me?” So Hiram called the region Cabul because he thought it was worthless. 14 He sent Solomon only five tons of gold in return.
15 After Solomon's workers had finished the temple and the palace, he ordered them to fill in the land on the east side of Jerusalem, to build a wall around the city, and to rebuild the towns of Hazor, Megiddo, and Gezer.
16 Earlier, the king of Egypt had captured the town of Gezer; he burned it to the ground and killed the Canaanite people living there. Then he gave it to his daughter as a wedding present when she married Solomon. 17 So Solomon had the town rebuilt.
Solomon ordered his workers to rebuild Lower Beth-Horon, 18 Baalath, and Tamar in the desert of Judah. 19 They also built towns where he could keep his supplies and his chariots and horses. Solomon ordered them to build whatever he wanted in Jerusalem, Lebanon, and anywhere in his kingdom.
20-22 Solomon did not force the Israelites to do his work. They were his soldiers, officials, leaders, commanders, chariot captains, and chariot drivers. But he did make slaves of the Amorites, Hittites, Perizzites, Hivites, and Jebusites who were living in Israel. These were the descendants of those foreigners the Israelites could not destroy, and they remained Israel's slaves.
23 Solomon appointed 550 officers to be in charge of his workers and to watch over his building projects.
24 Solomon's wife, the daughter of the king of Egypt, moved from the older part of Jerusalem to her new palace. Then Solomon had the land on the east side of Jerusalem filled in.
25 Three times a year, Solomon burned incense and offered sacrifices to the Lord on the altar he had built.
Solomon had now finished building the Lord's temple.
26 He also had a lot of ships at Ezion-Geber, a town in Edom near Eloth on the Red Sea. 27-28 King Hiram let some of his experienced sailors go to the country of Ophir with Solomon's own sailors, and they brought back about 14 tons of gold for Solomon.
