1 Woe to her that is filthy and polluted, to the oppressing city! 2 She obeyed not the voice; she received not correction; she trusted not in the LORD; she drew not near to her God. 3 Her princes within her are roaring lions; her judges are evening wolves; they gnaw not the bones till the morrow. 4 Her prophets are light and treacherous persons: her priests have polluted the sanctuary, they have done violence to the law. 5 The just LORD is in the midst thereof; he will not do iniquity: every morning doth he bring his judgment to light, he faileth not; but the unjust knoweth no shame. 6 I have cut off the nations: their towers are desolate; I made their streets waste, that none passeth by: their cities are destroyed, so that there is no man, that there is none inhabitant. 7 I said, Surely thou wilt fear me, thou wilt receive instruction; so their dwelling should not be cut off, howsoever I punished them: but they rose early, and corrupted all their doings.
8 ¶ Therefore wait ye upon me, saith the LORD, until the day that I rise up to the prey: for my determination is to gather the nations, that I may assemble the kingdoms, to pour upon them mine indignation, even all my fierce anger: for all the earth shall be devoured with the fire of my jealousy. 9 For then will I turn to the people a pure language, that they may all call upon the name of the LORD, to serve him with one consent. 10 From beyond the rivers of Ethiopia my suppliants, even the daughter of my dispersed, shall bring mine offering. 11 In that day shalt thou not be ashamed for all thy doings, wherein thou hast transgressed against me: for then I will take away out of the midst of thee them that rejoice in thy pride, and thou shalt no more be haughty because of my holy mountain. 12 I will also leave in the midst of thee an afflicted and poor people, and they shall trust in the name of the LORD. 13 The remnant of Israel shall not do iniquity, nor speak lies; neither shall a deceitful tongue be found in their mouth: for they shall feed and lie down, and none shall make them afraid.
14 ¶ Sing, O daughter of Zion; shout, O Israel; be glad and rejoice with all the heart, O daughter of Jerusalem. 15 The LORD hath taken away thy judgments, he hath cast out thine enemy: the king of Israel, even the LORD, is in the midst of thee: thou shalt not see evil any more. 16 In that day it shall be said to Jerusalem, Fear thou not: and to Zion, Let not thine hands be slack. 17 The LORD thy God in the midst of thee is mighty; he will save, he will rejoice over thee with joy; he will rest in his love, he will joy over thee with singing. 18 I will gather them that are sorrowful for the solemn assembly, who are of thee, to whom the reproach of it was a burden. 19 Behold, at that time I will undo all that afflict thee: and I will save her that halteth, and gather her that was driven out; and I will get them praise and fame in every land where they have been put to shame. 20 At that time will I bring you again , even in the time that I gather you: for I will make you a name and a praise among all people of the earth, when I turn back your captivity before your eyes, saith the LORD.
Jeruzālemes noziegums
1 Vai! dumpīgai un piesmietai,
apspiedēju pilsētai!
2 Manā balsī tā neklausās, nepieņem pārmācību,
Kungam neuzticas, Dievam netuvojas!
3 Tās augstmaņi ir kā rēcoši lauvas,
tās tiesneši – vilki,
tie vakarā neko neatstāj līdz rītam!
4 Tās pravieši ir muļķi, īsti bezdievji,
tās priesteri svētumu sagāna,
par bauslību ņirgājas!
5 Kungs pret viņu ir taisns,
nedara nekā slikta,
ik rītu savu taisnību dod kā gaismu,
viņam tās papilnam, bet negantnieks neprotas kauna!
6 “Citas tautas es iznīdēju,
viņu torņus es izdeldēju,
viņu ielas tuksnesī pārvērtu,
ka neviens tur pat neiet,
viņu pilsētas tā izdeldēju,
ka ne cilvēka, ka neviens tur nemīt!
7 Es teicu:
varbūt reiz bīsies manis,
pieņems pārmācību –
tad to mājvieta netiktu iznīdēta,
nekas nezustu, ko tagad esmu piemeklējis, –
bet, jo brašāki tie tapa, jo nešķīstāki tiem darbi!
Sods tautām un to atgriešanās pie Dieva
(Sal. 1Moz 11:1–9Apd 2:1–11)8 Tādēļ pagaidiet tikai, saka Kungs,
dienu, kad es celšos liecināt, –
tāda ir mana tiesa, es sapulcēšu tautas,
sasaukšu ķēniņvalstis,
izliešu pār tiem niknumu savā dusmu kvēlē,
un manas dedzības uguns aprīs visu zemi!
9 Tad gan es visu apgriezīšu otrādi,
ka tautām būs šķīsta mēle, –
tad visi piesauks Kunga vārdu
un kalpos viņam plecu pie pleca!
10 No Kūšas upju otras puses
kā dāvanu atvedīs manus pielūdzējus –
manus izsūtītos!
11 Tajā dienā tu vairs nekaunēsies par saviem darbiem,
ko esi noziedzies pret mani,
jo tad es izraušu no tava vidus
tavus lepnos līksmotājus,
tad tu vairs nelielīsies
manā svētajā kalnā!
12 Es atstāšu tev apspiestus un nabagus ļaudis,
un tie zemosies Kunga vārdam!
13 Israēla atlikums vairs nedarīs negantību,
vairs nerunās melus,
tiem mutē vairs nebūs viltīgas mēles,
tie ganīsies un gulšņās,
neviens tos vairs nebaidīs!”
Gaviļu dziesma
14 Gavilē, Ciānas meita,
Klaigā, Israēl,
priecājies un līksmo no visas sirds,
Jeruzālemes meita!
15 Kungs savu tiesu ir pārtraucis,
novērsis tavus naidniekus,
Israēla ķēniņš, pats Kungs ir pie tevis,
nebaidies vairs ļauna!
16 Todien teiks Jeruzālemei:
nebaidies, Ciāna, nenolaid savas rokas!
17 Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis –
varonis, glābējs! –
Viņš līksmos par tevi ar prieku,
cietīs klusu savā mīlestībā,
priecāsies par tevi ar gavilēm!
18 “Tos, kas pēc svētkiem ilgojas,
es padzīšu no tevis,
jo tie tev bija nasta un negods!
19 Redzi, tā es darīšu visiem taviem apspiedējiem,
tajā laikā es izglābšu klibos
un sapulcēšu padzītos,
visiem piešķiršu slavu un vārdu,
no visām gūsta zemēm atpakaļ atvedīšu!
20 Tajā laikā es atvedīšu jūs atpakaļ,
tajā laikā es jūs sapulcināšu,
es jums piešķiršu vārdu un slavu,
dižāku nekā visām zemes tautām,
paši redzēsiet, kā jūsu gūstekņus atpakaļ atvedīšu!”
saka Kungs.
