1 Then Tobit called his son Tobias, and said unto him, My son, see that the man have his wages, which went with thee, and thou must give him more.
2 And Tobias said unto him, O father, it is no harm to me to give him half of those things which I have brought:
3 For he hath brought me again to thee in safety, and made whole my wife, and brought me the money, and likewise healed thee.
4 Then the old man said, It is due unto him.
5 So he called the angel, and he said unto him, Take half of all that ye have brought and go away in safety.
6 Then he took them both apart, and said unto them, Bless God, praise him, and magnify him, and praise him for the things which he hath done unto you in the sight of all that live. It is good to praise God, and exalt his name, and honourably to shew forth the works of God; therefore be not slack to praise him.
7 It is good to keep close the secret of a king, but it is honourable to reveal the works of God. Do that which is good, and no evil shall touch you.
8 Prayer is good with fasting and alms and righteousness. A little with righteousness is better than much with unrighteousness. It is better to give alms than to lay up gold:
9 For alms doth deliver from death, and shall purge away all sin. Those that exercise alms and righteousness shall be filled with life:
10 But they that sin are enemies to their own life.
11 Surely I will keep close nothing from you. For I said, It was good to keep close the secret of a king, but that it was honourable to reveal the works of God.
12 Now therefore, when thou didst pray, and Sara thy daughter in law, I did bring the remembrance of your prayers before the Holy One: and when thou didst bury the dead, I was with thee likewise.
13 And when thou didst not delay to rise up, and leave thy dinner, to go and cover the dead, thy good deed was not hid from me: but I was with thee.
14 And now God hath sent me to heal thee and Sara thy daughter in law.
15 I am Raphael, one of the seven holy angels, which present the prayers of the saints, and which go in and out before the glory of the Holy One.
16 Then they were both troubled, and fell upon their faces: for they feared.
17 But he said unto them, Fear not, for it shall go well with you; praise God therefore.
18 For not of any favour of mine, but by the will of our God I came; wherefore praise him for ever.
19 All these days I did appear unto you; but I did neither eat nor drink, but ye did see a vision.
20 Now therefore give God thanks: for I go up to him that sent me; but write all things which are done in a book.
21 And when they arose, they saw him no more.
22 Then they confessed the great and wonderful works of God, and how the angel of the Lord had appeared unto them.
Rafaēls atklāj savu patieso būtību
1 Kad kāzas bija galā, Tobits pasauca Tobiju, savu dēlu, un viņam sacīja: “Dēls, pienākusi stunda atdot algu tam cilvēkam, kas gāja ar tevi, kā arī viņa algu palielināt.” 2 Un viņš jautāja: “Tēvs, cik lielu algu lai viņam dodu? Vai nenodarīšu kaitējumu, dodot pusi no mantas, ko viņš ar mani atveda? 3 Mani sveiku un veselu viņš mājās atveda, gan manu sievu dziedināja, gan sudrabu man atveda, gan tevi dziedināja, – cik lielu algu lai dodu viņam?” 4 Tobits sacīja: “Tas ir taisnīgi, ka viņš saņem pusi no visa, ko viņš atveda.” 5 Tobijs pasauca Rafaēlu un sacīja: “Saņem sev algā pusi no visa tā, ko tu pārvedi, un sveiks un vesels ej.” 6 Tad Rafaēls, citiem nedzirdot, pieaicinājis abus sev klāt, sacīja: “Augstu teiciet Dievu un pateicieties viņam, atzīstiet viņa varenību un pateicieties viņam visu cilvēku priekšā par visu labo, ko viņš ar jums darījis. Pateicieties Dievam, augstu teicot viņu un cildinot viņa vārdu, un Dieva darbus, izteiktus vārdos, ar slavēšanu atklājiet visiem cilvēkiem. Un netopiet kūtri, viņam pateicoties.
7 Ķēniņa noslēpumu labi ir glabāt apslēptu, bet Dieva darbus pienākas atklāt un par tiem pateikties ar slavinājumiem. Dariet labu un sliktais jūs neatradīs. 8 Patiesa lūgšana un taisnīgi veikts žēlsirdības darbs ir lielāks labums nekā netaisna bagātība; labāk ir darīt žēlsirdības darbus nekā krāt zeltu. 9 Žēlsirdības darbi atbrīvo no nāves un šķīsta no visa grēka – kas dara žēlsirdības un mīlestības darbus, tiks taisnīgas dzīves piepildīti. 10 Grēka un nelietību darītāji ir ienaidnieki savām dvēselēm. 11 Es jums atklāšu visu patiesību un neapslēpšu itin neko, es jau atklāju, jums sacīdams: labi ir turēt ķēniņa noslēpumu apslēptu, bet Dieva darbus cildināt un atklāt. 12 Un, kad nesen tu un Sāra lūdzāt Dievu, es panācu, ka jūsu lūgšana tiek pieminēta Kunga godības priekšā, un, kad agrāk tu apglabāji mirušos, es rīkojos līdzīgi, 13 un, kad tu nevilcinājies piecelties no galda un pamest mielastu, devies aprakt mirušo, tad viņš mani sūtīja tevi pārbaudīt. 14 Un reizē Dievs mani sūtīja tevi un Sāru, tavu līgavu, dziedināt. 15 Es esmu Rafaēls, viens no septiņiem eņģeļiem, kas stāv un staigā Kunga godības priekšā.”
16 Tad tie abi pārbijās, nokrita viņa priekšā pie zemes un bailēs drebēja. 17 Bet viņš tiem sacīja: “Nebaiļojieties, miers ar jums, augstu teiciet Dievu visos laiku laikos! 18 Kad biju ar jums, es to darīju nevis savas žēlastības dēļ, bet pēc Dieva gribas, – slavējiet viņu visas savas dienas un dziediet viņam slavas dziesmas. 19 Kad jūs redzējāt mani it kā ēdam, es neēdu, bet jūs skatījāt redzējumu. 20 Un tagad augstu teiciet Kungu uz zemes un pateicieties Dievam! Redzi, es dodos augšup pie tā, kas mani sūtīja. Pierakstiet visu, kas ar jums notika.” Un viņš bija prom. 21 Viņi piecēlās, bet nevarēja to vairs ieraudzīt. 22 Un viņi cildināja Dievu dziesmās un pateicās viņam par viņa lielajiem darbiem, kā viņiem parādījās Dieva eņģelis.
