1 Of these things be not thou ashamed, and accept no person to sin thereby:
2 Of the law of the most High, and his covenant; and of judgment to justify the ungodly;
3 Of reckoning with thy partners and travellers; or of the gift of the heritage of friends;
4 Of exactness of balance and weights; or of getting much or little;
5 And of merchants’ indifferent selling; of much correction of children; and to make the side of an evil servant to bleed.
6 Sure keeping is good, where an evil wife is; and shut up, where many hands are.
7 Deliver all things in number and weight; and put all in writing that thou givest out, or receivest in.
8 Be not ashamed to inform the unwise and foolish, and the extreme aged that contendeth with those that are young: thus shalt thou be truly learned, and approved of all men living.
9 The father waketh for the daughter, when no man knoweth; and the care for her taketh away sleep: when she is young, lest she pass away the flower of her age; and being married, lest she should be hated:
10 In her virginity, lest she should be defiled and gotten with child in her father’s house; and having an husband, lest she should misbehave herself; and when she is married, lest she should be barren.
11 Keep a sure watch over a shameless daughter, lest she make thee a laughingstock to thine enemies, and a byword in the city, and a reproach among the people, and make thee ashamed before the multitude.
12 Behold not every body’s beauty, and sit not in the midst of women.
13 For from garments cometh a moth, and from women wickedness.
14 Better is the churlishness of a man than a courteous woman, a woman, I say, which bringeth shame and reproach.
15 I will now remember the works of the Lord, and declare the things that I have seen: In the words of the Lord are his works.
16 The sun that giveth light looketh upon all things, and the work thereof is full of the glory of the Lord.
17 The Lord hath not given power to the saints to declare all his marvellous works, which the Almighty Lord firmly settled, that whatsoever is might be established for his glory.
18 He seeketh out the deep, and the heart, and considereth their crafty devices: for the Lord knoweth all that may be known, and he beholdeth the signs of the world.
19 He declareth the things that are past, and for to come, and revealeth the steps of hidden things.
20 No thought escapeth him, neither any word is hidden from him.
21 He hath garnished the excellent works of his wisdom, and he is from everlasting to everlasting: unto him may nothing be added, neither can he be diminished, and he hath no need of any counsellor.
22 Oh how desirable are all his works! and that a man may see even to a spark.
23 All these things live and remain for ever for all uses, and they are all obedient.
24 All things are double one against another: and he hath made nothing imperfect.
25 One thing establisheth the good or another: and who shall be filled with beholding his glory?
1 Negrēko, lai izpatiktu,
un, redzi, no kā nekaunies:
2 no Visuaugstākā bauslības un derības,
no taisnīga sprieduma spriešanas bezdievīgajam;
3 no norēķināšanās ar līdzbiedru un ceļabiedru,
no draugu mantojuma sadalīšanas;
4 no pareiziem svariem un atsvariem,
no liela vai neliela pirkuma;
5 no peļņas tirdzniecības darījumos,
no nopietnas bērnu mācīšanas,
no sānu slānīšanas nelietīgiem kalpiem.
6 Labāk aizzīmogot, ja nekrietna sieva.
Kur roku daudz – slēdz ciet!
7 Ja kādam dod, dod pēc skaita vai mēra
un visu rakstiski – gan doto, gan saņemto!
8 Nekaunies pamācīt nelgu un muļķi,
un to, kas lielā vecumā strīdas ar jauno.
Tad būsi patiešām mācīts
un no dzīvajiem ikviens tevi novērtēs atzinīgi.
Tēvs un meita
9 Meita nozīmē slēptu nomodu tēvam,
miegs gaist, par viņu raizējoties,
lai jaunībā nepaliek vecmeitās
un apprecējusies ir ieredzēta;
10 lai jaunavībā viņu neapgāna
un viņa nedabū bērnu tēva mājās;
lai, apņēmusi vīru, nenoklīst neceļos
un nepaliek bez bērniem apprecējusies.
11 Stingri uzraugi tiepīgu meitu,
lai taviem naidniekiem nebūtu ko ļauni līksmoties,
pilsētniekiem ko aprunāt, tautai ko tiesāt
un ļaužu pulkā viņas dēļ nebūtu jākaunas.
12 Nav ko rādīties tai savā daiļumā katram
un nav ko sēdēt sievu pulkā:
13 no drānām ceļas kodes,
un sievietes nekrietnums – no sievām.
14 Vīrieša nekrietnība nav tik ļauna kā sievietes vēlīgums,
kā kauns un apvainojumi, ko sagādā sieva.
Dieva godība un gudrība pasaulē. Radītājs
15 Es atgādināšu, ko veicis Kungs,
ko esmu redzējis, to izklāstīšu:
Kunga veiktais – ar viņa teikto,
nolemtais – ar viņa labvēlību noticis.
16 Saule noraugās uz visu spīdot;
Kunga paveiktais viņa godības pilns.
17 Saviem svētajiem nav atvēlējis Kungs
visus viņa brīnumdarbus izstāstīt,
kurus viņš, Visuvaldītājs, ir licis pamatos,
lai viņa godībā balstītos viss.
18 Viņš izpēta sirdis un bezdibens dzīles,
to varenajā veikumā iedziļinās.
Viss zināmais Visuaugstajam zināms,
viņš lūkojas laiku zīmēs,
19 gan pagātni, gan nākotni vēstīdams
un apslēptā pēdas pavērdams skatienam.
20 Neviena doma nepaslīd viņam garām,
nepaliek apslēpts ne vārds.
21 Viņš īsteno savas gudrības diženos darbus.
Kā pirms mūžiem viņš bijis, tā mūžam būs:
ne ko pielikt, ne atņemt viņam,
neviena padoms nav vajadzīgs.
22 Cik brīnumjauki visi tavi darbi;
kā dzirksteles, nenoskatīties vien!
23 Tie visi dzīvo un paliek mūžam,
tie paklausa, lai kas ir vajadzīgs.
24 Viss ir pa pārim, viens otram atbilst,
nekas no viņa darītā nav nepilnīgs,
25 viens otra labo nostiprina.
Viņa godībā vērties – kam gan reiz pietiktos?
