1 O Lord, Father and Governor of all my whole life, leave me not to their counsels, and let me not fall by them.
2 Who will set scourges over my thoughts, and the discipline of wisdom over mine heart? that they spare me not for mine ignorances, and it pass not by my sins:
3 Lest mine ignorances increase, and my sins abound to my destruction, and I fall before mine adversaries, and mine enemy rejoice over me, whose hope is far from thy mercy.
4 O Lord, Father and God of my life, give me not a proud look, but turn away from thy servants always a haughty mind.
5 Turn away from me vain hopes and concupiscence, and thou shalt hold him up that is desirous always to serve thee.
6 Let not the greediness of the belly nor lust of the flesh take hold of me; and give not over me thy servant into an impudent mind.
7 Hear, O ye children, the discipline of the mouth: he that keepeth it shall never be taken in his lips.
8 The sinner shall be left in his foolishness: both the evil speaker and the proud shall fall thereby.
9 Accustom not thy mouth to swearing; neither use thyself to the naming of the Holy One.
10 For as a servant that is continually beaten shall not be without a blue mark: so he that sweareth and nameth God continually shall not be faultless.
11 A man that useth much swearing shall be filled with iniquity, and the plague shall never depart from his house: if he shall offend, his sin shall be upon him: and if he acknowledge not his sin, he maketh a double offence: and if he swear in vain, he shall not be innocent, but his house shall be full of calamities.
12 There is a word that is clothed about with death: God grant that it be not found in the heritage of Jacob; for all such things shall be far from the godly, and they shall not wallow in their sins.
13 Use not thy mouth to intemperate swearing, for therein is the word of sin.
14 Remember thy father and thy mother, when thou sittest among great men. Be not forgetful before them, and so thou by thy custom become a fool, and wish that thou hadst not been born, and curse they day of thy nativity.
15 The man that is accustomed to opprobrious words will never be reformed all the days of his life.
16 Two sorts of men multiply sin, and the third will bring wrath: a hot mind is as a burning fire, it will never be quenched till it be consumed: a fornicator in the body of his flesh will never cease till he hath kindled a fire.
17 All bread is sweet to a whoremonger, he will not leave off till he die.
18 A man that breaketh wedlock, saying thus in his heart, Who seeth me? I am compassed about with darkness, the walls cover me, and no body seeth me; what need I to fear? the most High will not remember my sins:
19 Such a man only feareth the eyes of men, and knoweth not that the eyes of the Lord are ten thousand times brighter than the sun, beholding all the ways of men, and considering the most secret parts.
20 He knew all things ere ever they were created; so also after they were perfected he looked upon them all.
21 This man shall be punished in the streets of the city, and where he suspecteth not he shall be taken.
22 Thus shall it go also with the wife that leaveth her husband, and bringeth in an heir by another.
23 For first, she hath disobeyed the law of the most High; and secondly, she hath trespassed against her own husband; and thirdly, she hath played the whore in adultery, and brought children by another man.
24 She shall be brought out into the congregation, and inquisition shall be made of her children.
25 Her children shall not take root, and her branches shall bring forth no fruit.
26 She shall leave her memory to be cursed, and her reproach shall not be blotted out.
27 And they that remain shall know that there is nothing better than the fear of the Lord, and that there is nothing sweeter than to take heed unto the commandments of the Lord.
28 It is great glory to follow the Lord, and to be received of him is long life.
1 Nepamet mani to iegribām, Kungs,
manas dzīvības Valdniek un Tēvs!
Nepieļauj, ka es kristu to dēļ!
2 Kas norīkos rīkstes pārraudzīt manas domas
un gudrību iecels par audzinātāju sirdij,
lai rīkstes mani netaupītu par pārkāpumiem
nezināšanas dēļ, bet gudrība neatstātu
nepamanītus manus grēkus,
3 lai neļautu pieņemties manai neziņai
un maniem grēkiem augt augumā,
jo citādi es pretinieku priekšā kritīšu
un uzgavilēs naidnieks.
Kur nezināšana un grēki,
tur tālu cerība uz tavu žēlastību.
4 Kungs, manas dzīvības Dievs un Tēvs!
Neļauj uzpūtībai ieviesties manās acīs!
5 Baudkāri novērs no manis!
6 Vēdera vēlmes un dzimumattiecības lai mani nepārņem savā varā!
Un neatvēli mani nekautrām iegribām!
Zvēresti un dievošanās
7 Kas attiecas uz lūpām, bērni, klausieties pamācību!
Kurš to ievēros, nemūžam nenonāks sodā.
8 Turpretī grēcinieku sodīs ar paša lūpām.
Tās aizvainos pulgotāju un iedomīgo.
9 Neieradinies zvērēt ar savu muti,
neierodi Svēto saukt vārdā!
10 Kā neatbrīvosies no brūcēm vergs,
ko nemitīgi izprašņā,
tā tas, kas vienmēr zvēr un dievojas,
netiks šķīstīts no grēkiem.
11 Liels zvērētājs būs noziedzības pilns,
no viņa nama neatkāpsies rīkste.
Ja maldīdamies zvēr – uz viņa gulsies grēks;
ja nevērīgi izturēsies – divkārt grēko;
ja nepatiesi zvēr, viņš netiks attaisnots:
nelaimes pilns būs nams.
Jēlības
12 Ir runas veids, kas pielīdzināms nāvei.
Lai tāds nav sastopams Jēkaba mantiniekos!
Dievbijīgiem viss tamlīdzīgais svešs,
un tie nevārtās grēkos.
13 Neieradini muti piedauzīgās jēlībās,
jo tajās ar vārdu grēko.
14 Atceries tēvu un māti, sēdēdams diženo vidū,
lai tu neaizmirstos to klātbūtnē
un nešķistos muļķis sava ieraduma dēļ:
tu vēlēsies, kaut nebūtu piedzimis,
un nolādēsi dienu, kad nāci pasaulē.
15 Cilvēks, kas ieradis lietot apkaunojošus izteicienus,
mūža dienas nodzīvos neaudzināts.
Netiklība un laulības pārkāpšana
16 Divas ļaužu šķiras vairo grēkus
un trešā izraisa dusmas.
Sveloša kaislība, iedegusies kā uguns,
nemitēsies, līdz nebūs aprijusi;
savos miesas locekļos netikls cilvēks
nerimsies, līdz guns nebūs izdegusi.
17 Netiklajam katra maize salda:
tas nepagurs, līdz nebūs galā.
18 Cilvēks, kas grēko pret laulības gultu,
sevī spriežot: “Kas mani redz?
Visapkārt tumsa. Sienas mani sedz.
Neredz neviens. Ko bīties man?
Manus grēkus Visuaugstākais neatcerēsies,” –
19 tāds baidās no ļaužu acīm,
bet neapzinās, ka Kunga acis,
desmit tūkstoškārt par sauli gaišākas,
vēro visas ļaužu gaitas, apslēptajā lūkojas.
20 Viss viņam bija zināms, pirms tika radīts,
un tāpat – kopš tas ir īstenots.
21 Atmaksu cilvēks saņems pilsētas platajās ielās,
tiks notverts tur, kur tam pat prātā neienāks.
22 Tas pats ir ar sievu, kas pamet vīru
un sagādā mantinieku no cita.
23 Visuaugstākā bauslībai viņa, pirmkārt, nav klausījusi,
otrkārt, vīru ir pievīlusi,
treškārt, laulību pārkāpjot, izbaudīta
un sagādājusi bērnus no cita.
24 Viņai būs jāstājas sapulces priekšā,
piemeklēti būs viņas bērni:
25 neiesakņosies viņas bērni,
augļus nenesīs zari.
26 Nolādēta būs viņas piemiņa,
neizdzēšams būs viņas kauns,
27 bet palicēji atzīs:
par bijību pret Kungu nekā labāka nav,
nav nekā jaukāka
kā ievērot Kunga baušļus.
28 Sekot Dievam – liels gods.
Dievs tevi uzņem – ilgs mūžs.
