1 I say then, Hath God cast away his people? God forbid. For I also am an Israelite, of the seed of Abraham, of the tribe of Benjamin. 2 God hath not cast away his people which he foreknew. Wot ye not what the scripture saith of Elias? how he maketh intercession to God against Israel, saying, 3 Lord, they have killed thy prophets, and digged down thine altars; and I am left alone, and they seek my life. 4 But what saith the answer of God unto him? I have reserved to myself seven thousand men, who have not bowed the knee to the image of Baal. 5 Even so then at this present time also there is a remnant according to the election of grace. 6 And if by grace, then is it no more of works: otherwise grace is no more grace. But if it be of works, then is it no more grace: otherwise work is no more work.
7 What then? Israel hath not obtained that which he seeketh for; but the election hath obtained it, and the rest were blinded 8 (According as it is written, God hath given them the spirit of slumber, eyes that they should not see, and ears that they should not hear;) unto this day. 9 And David saith, Let their table be made a snare, and a trap, and a stumblingblock, and a recompence unto them: 10 Let their eyes be darkened, that they may not see, and bow down their back alway. 11 I say then, Have they stumbled that they should fall? God forbid: but rather through their fall salvation is come unto the Gentiles, for to provoke them to jealousy. 12 Now if the fall of them be the riches of the world, and the diminishing of them the riches of the Gentiles; how much more their fulness?
13 For I speak to you Gentiles, inasmuch as I am the apostle of the Gentiles, I magnify mine office: 14 If by any means I may provoke to emulation them which are my flesh, and might save some of them. 15 For if the casting away of them be the reconciling of the world, what shall the receiving of them be , but life from the dead? 16 For if the firstfruit be holy, the lump is also holy : and if the root be holy, so are the branches. 17 And if some of the branches be broken off, and thou, being a wild olive tree, wert graffed in among them, and with them partakest of the root and fatness of the olive tree; 18 Boast not against the branches. But if thou boast, thou bearest not the root, but the root thee. 19 Thou wilt say then, The branches were broken off, that I might be graffed in. 20 Well; because of unbelief they were broken off, and thou standest by faith. Be not highminded, but fear: 21 For if God spared not the natural branches, take heed lest he also spare not thee. 22 Behold therefore the goodness and severity of God: on them which fell, severity; but toward thee, goodness, if thou continue in his goodness: otherwise thou also shalt be cut off. 23 And they also, if they abide not still in unbelief, shall be graffed in: for God is able to graff them in again. 24 For if thou wert cut out of the olive tree which is wild by nature, and wert graffed contrary to nature into a good olive tree: how much more shall these, which be the natural branches , be graffed into their own olive tree?
25 For I would not, brethren, that ye should be ignorant of this mystery, lest ye should be wise in your own conceits; that blindness in part is happened to Israel, until the fulness of the Gentiles be come in. 26 And so all Israel shall be saved: as it is written, There shall come out of Sion the Deliverer, and shall turn away ungodliness from Jacob: 27 For this is my covenant unto them, when I shall take away their sins. 28 As concerning the gospel, they are enemies for your sakes: but as touching the election, they are beloved for the fathers’ sakes. 29 For the gifts and calling of God are without repentance. 30 For as ye in times past have not believed God, yet have now obtained mercy through their unbelief: 31 Even so have these also now not believed, that through your mercy they also may obtain mercy. 32 For God hath concluded them all in unbelief, that he might have mercy upon all.
33 O the depth of the riches both of the wisdom and knowledge of God! how unsearchable are his judgments, and his ways past finding out! 34 For who hath known the mind of the Lord? or who hath been his counsellor? 35 Or who hath first given to him, and it shall be recompensed unto him again? 36 For of him, and through him, and to him, are all things: to whom be glory for ever. Amen.
Israēla atlikums pēc žēlastības
1 Tad nu es jautāju: vai Dievs savu tautu ir atstūmis? Nu, protams, ne! Jo arī es esmu israēlietis, Ābrahāma pēcnācējs, no Benjāmina cilts. 2 Dievs nav atstūmis savu tautu, ko viņš jau iepriekš izredzējis. Vai tad jūs nezināt, ko Raksti saka par Eliju, kā viņš žēlojas Dievam par Israēlu: 3 Kungs, tavus praviešus viņi ir nokāvuši, tavus altārus izpostījuši, un es esmu viens pats palicis, un tie meklē pēc manas dvēseles. 4 Bet kāda ir dievišķā atbilde viņam? – Es esmu sev paturējis septiņus tūkstošus vīru, kas savus ceļus nav locījuši Baalam! 5 Tā arī šajā laikā ir kāds atlikums, kas žēlastībā izredzēts, – 6 ja žēlastībā, tad ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība. 7 Un ko nu? Pēc kā Israēls dzenas – to viņš nav sasniedzis, tikai izredzētie to sasnieguši, pārējo sirdis tika nocietinātas, 8 gluži kā rakstīts:
Dievs tiem ir devis truluma garu,
acis, lai tie neredzētu,
un ausis, lai tie nedzirdētu, –
līdz pat šai dienai.
9 Un Dāvids saka:
lai viņu mielasts kļūst tiem par cilpu un slazdu,
par piedauzību un par atmaksu!
10 Lai viņu acis ir aptumšotas, tā ka tie neredz,
un viņu muguras lai vienmēr ir saliektas!
Pestīšana pagāniem
11 Tad es jautāju: vai tie nav paklupuši, lai kristu pavisam? Nu, protams, ne! Bet caur viņu krišanu pestīšana ir tikusi pagāniem, lai Israēlu darītu greizsirdīgu. 12 Bet, ja viņu krišana ir pasaulei bagātība un viņu zaudējums – bagātība pagāniem, cik lielāka bagātība – viņu pilnums. 13 Jums, pagāniem, es saku: tā kā esmu pagānu apustulis, es turu godā savu kalpošanu, 14 lai, cerams, darītu greizsirdīgus tos, kas ir manējie pēc miesas, un lai izglābtu dažus no viņiem. 15 Ja jau viņu atmešana ir pasaulei izlīgums, kas gan cits būs viņu pieņemšana, ja ne mirušo atdzīvošanās? 16 Ja pirmā raža ir svēta, tad arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari. 17 Ja daži zari ir nolauzti, bet tu, zars no savvaļas olīvkoka, uzpotēts to vietā, esi saņēmis daļu no dārza olīvkoka saknes treknuma, 18 tad nelielies citu zaru priekšā; bet, ja lielies, tad zini: nevis tu nes sakni, bet sakne – tevi! 19 Tu gan sacīsi: zari tika nolauzti, lai es tiktu uzpotēts. 20 Tas tiesa! Neticības dēļ tie tika nolauzti, bet tu stāvi ticības dēļ. Neesi tādēļ augstprātīgs, bet esi bijīgs! 21 Ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, viņš arī tevi var nesaudzēt. 22 Redzi, kāda ir Dieva laipnība un Dieva bardzība! Pret tiem, kas krituši, ir Dieva bardzība, pret tevi – Dieva laipnība, ja vien tu tajā neatlaidīgi paliec; citādi arī tevi nocirtīs! 23 Un arī viņi, ja nepaliks neticībā, tiks uzpotēti; jo Dievs spēj viņus uzpotēt no jauna. 24 Ja jau tu esi nocirsts no olīvkoka, kas pēc dabas ir savvaļas, un pret savu dabu uzpotēts dārza olīvkokam, cik gan vairāk tie tiks uzpotēti savā pašu olīvkokā.
Viss Israēls tiks izglābts
25 Es, brāļi, negribu jūs atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs paši sev neliktos gudri: daļa Israēla ir tikusi nocietināta līdz laikam, kad visas tautas būs nākušas pie Dieva. 26 Un tā tiks izglābts viss Israēls, kā ir rakstīts:
glābējs nāks no Ciānas,
viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba.
27 Un šī būs mana derība ar viņiem,
kad būšu atņēmis tiem viņu grēkus.
28 Pēc evaņģēlija viņi ir Dieva ienaidnieki jūsu dēļ, bet pēc izredzētības viņi ir mīļotie tēvu dēļ. 29 Dieva žēlastības dāvanas un aicinājums ir negrozāms. 30 Jo, tāpat kā jūs reiz bijāt nepaklausīgi Dievam un tagad esat apžēloti viņu nepaklausības dēļ, 31 tā arī tagad šie ir nepaklausīgi, lai jūs tiktu apžēloti un arī viņi paši reiz tiktu apžēloti. 32 Dievs visus ir saslēdzis nepaklausībā, lai visus apžēlotu. 33 Kāds Dieva bagātības un gudrības, un atziņas dziļums! Cik neizprotamas ir viņa tiesas un neizdibināmi ir viņa ceļi!
34 Kas gan ir izzinājis Kunga prātu,
kas viņam ir bijis padomdevējs;
35 kas viņam jebkad ko ir devis,
ka viņam būtu jāatlīdzina.
36 Jo no viņa un caur viņu, un uz viņu ir viss; viņam ir gods mūžīgi! Āmen!
