To the chief Musician upon Shoshannim, for the sons of Korah, Maschil, A Song of loves.
1 My heart is inditing a good matter: I speak of the things which I have made touching the king: my tongue is the pen of a ready writer.
2 Thou art fairer than the children of men: grace is poured into thy lips: therefore God hath blessed thee for ever.
3 Gird thy sword upon thy thigh, O most mighty, with thy glory and thy majesty.
4 And in thy majesty ride prosperously because of truth and meekness and righteousness; and thy right hand shall teach thee terrible things.
5 Thine arrows are sharp in the heart of the king’s enemies; whereby the people fall under thee.
6 Thy throne, O God, is for ever and ever: the sceptre of thy kingdom is a right sceptre.
7 Thou lovest righteousness, and hatest wickedness: therefore God, thy God, hath anointed thee with the oil of gladness above thy fellows.
8 All thy garments smell of myrrh, and aloes, and cassia, out of the ivory palaces, whereby they have made thee glad.
9 Kings’ daughters were among thy honourable women: upon thy right hand did stand the queen in gold of Ophir.
10 Hearken, O daughter, and consider, and incline thine ear; forget also thine own people, and thy father’s house;
11 So shall the king greatly desire thy beauty: for he is thy Lord; and worship thou him.
12 And the daughter of Tyre shall be there with a gift; even the rich among the people shall intreat thy favour.
13 The king’s daughter is all glorious within: her clothing is of wrought gold.
14 She shall be brought unto the king in raiment of needlework: the virgins her companions that follow her shall be brought unto thee.
15 With gladness and rejoicing shall they be brought: they shall enter into the king’s palace.
16 Instead of thy fathers shall be thy children, whom thou mayest make princes in all the earth.
17 I will make thy name to be remembered in all generations: therefore shall the people praise thee for ever and ever.
Ķēniņa kāzu dziesma
1 Korvedim. Kā “Lilijas”. Koraha dēlu psalms . Mīlas dziesma.
2 Mana sirds kūsā jaukiem vārdiem!
Es saku ķēniņam savas vārsmas!
Mana mēle kā veikla rakstveža spalva!
3 Tu esi skaistākais starp cilvēku dēliem,
laipnība ir izlieta uz tavām lūpām,
tāpēc Dievs svētījis tevi uz mūžiem!
4 Joz savu šķēpu pie gurna, spēkavīr,
tev diženums un tev slava!
5 Tava slava lai zeļ!
Jāj karā par patiesību, pazemību un taisnību!
Tava labā roka tev māca varenus darbus!
6 Bultas dzen asas ķēniņa naidnieku sirdīs –
tautas pie kājām tev ļimst!
7 Tavs tronis, ak, Dievs, uz mūžu mūžiem!
Tavs valdnieka spieķis ir taisnprātība!
8 Tu mīli taisnību un nīsti ļaundarību,
tāpēc tevi svaidījis Dievs,
tavs Dievs ar gaviļu eļļu –
vairāk nekā tavus līdziniekus!
9 Pēc mirrēm un alvejas smaržo tavas drānas!
Ziloņkaula pilīs stīgu spēle tevi priecē!
10 Ķēniņu meitas starp tavām dārgajām!
Stāv kundze pie tavas labās rokas –
Ofīra zeltā!
11 Klausies, meita, raugi, un pieliec ausi:
aizmirsti savējos un sava tēva namu!
12 Ķēniņš iekāros tavu skaistumu –
viņš ir tavs kungs, noliecies viņa priekšā!
13 Tu, Tīras meita! Ar dāvanām
tautas bagātie lūkos gūt tavu vēlību!
14 Cik dižena ienāk ķēniņa meita!
Ar zeltu izšūdināts tās tērps!
15 Krāsainās drānās ved to pie ķēniņa –
jaunavas iet tai pakaļ –
viņas draudzenes ved tai līdzi!
16 Ved tās ar prieku un līksmību,
un tās ienāk ķēniņa namā.
17 Tavu tēvu pēdās ies tavi dēli,
tu darīsi tos par augstmaņiem visā zemē.
18 Likšu pieminēt tavu vārdu audžu audzēs!
Tautas slavēs tevi mūžīgi mūžos!
