1 By the rivers of Babylon, there we sat down, yea, we wept, when we remembered Zion.
2 We hanged our harps upon the willows in the midst thereof.
3 For there they that carried us away captive required of us a song; and they that wasted us required of us mirth, saying , Sing us one of the songs of Zion.
4 How shall we sing the LORD’s song in a strange land?
5 If I forget thee, O Jerusalem, let my right hand forget her cunning .
6 If I do not remember thee, let my tongue cleave to the roof of my mouth; if I prefer not Jerusalem above my chief joy.
7 Remember, O LORD, the children of Edom in the day of Jerusalem; who said, Rase it , rase it, even to the foundation thereof.
8 O daughter of Babylon, who art to be destroyed; happy shall he be , that rewardeth thee as thou hast served us.
9 Happy shall he be , that taketh and dasheth thy little ones against the stones.
Jūdu raudu dziesma pie Bābeles upēm
1 Pie Bābeles upēm sēdējām raudādami un
atcerējāmies Ciānu!
2 Turienes vītolos pakārām savas cītaras.
3 Ak, tur mūsu gūstītāji lika mums dziedāt
un mūsu tirdītāji priecāties:
uzdziediet mums Ciānas dziesmu! –
4 Kā lai dziedam Kunga dziesmu svešā zemē?
5 Ja es aizmirsīšu tevi, Jeruzāleme,
lai pamirst mana labā roka!
6 Lai pielīp man mēle pie aukslējām,
ja neatcerēšos tevi,
ja neturēšu Jeruzālemi vēl augstāk
par savu visaugstāko prieku!
7 Piemini, Kungs, edomiešiem Jeruzālemes dienu,
kad tie teica: ārdiet to,
ārdiet līdz pašiem tās pamatiem! –
8 Bābeles meita, tu izpostāma –
svētīts, kas atmaksās tev pēc tā mēra,
ko tu mums mērījusi!
9 Svētīts, kas grābs tavus mazuļus
un sašķaidīs pret klinti!
