1 My son, forget not my law; but let thine heart keep my commandments: 2 For length of days, and long life, and peace, shall they add to thee. 3 Let not mercy and truth forsake thee: bind them about thy neck; write them upon the table of thine heart: 4 So shalt thou find favour and good understanding in the sight of God and man.
5 ¶ Trust in the LORD with all thine heart; and lean not unto thine own understanding. 6 In all thy ways acknowledge him, and he shall direct thy paths.
7 ¶ Be not wise in thine own eyes: fear the LORD, and depart from evil. 8 It shall be health to thy navel, and marrow to thy bones. 9 Honour the LORD with thy substance, and with the firstfruits of all thine increase: 10 So shall thy barns be filled with plenty, and thy presses shall burst out with new wine.
11 ¶ My son, despise not the chastening of the LORD; neither be weary of his correction: 12 For whom the LORD loveth he correcteth; even as a father the son in whom he delighteth.
13 ¶ Happy is the man that findeth wisdom, and the man that getteth understanding. 14 For the merchandise of it is better than the merchandise of silver, and the gain thereof than fine gold. 15 She is more precious than rubies: and all the things thou canst desire are not to be compared unto her. 16 Length of days is in her right hand; and in her left hand riches and honour. 17 Her ways are ways of pleasantness, and all her paths are peace. 18 She is a tree of life to them that lay hold upon her: and happy is every one that retaineth her. 19 The LORD by wisdom hath founded the earth; by understanding hath he established the heavens. 20 By his knowledge the depths are broken up, and the clouds drop down the dew.
21 ¶ My son, let not them depart from thine eyes: keep sound wisdom and discretion: 22 So shall they be life unto thy soul, and grace to thy neck. 23 Then shalt thou walk in thy way safely, and thy foot shall not stumble. 24 When thou liest down, thou shalt not be afraid: yea, thou shalt lie down, and thy sleep shall be sweet. 25 Be not afraid of sudden fear, neither of the desolation of the wicked, when it cometh. 26 For the LORD shall be thy confidence, and shall keep thy foot from being taken.
27 ¶ Withhold not good from them to whom it is due, when it is in the power of thine hand to do it . 28 Say not unto thy neighbour, Go, and come again, and to morrow I will give; when thou hast it by thee. 29 Devise not evil against thy neighbour, seeing he dwelleth securely by thee.
30 ¶ Strive not with a man without cause, if he have done thee no harm.
31 ¶ Envy thou not the oppressor, and choose none of his ways. 32 For the froward is abomination to the LORD: but his secret is with the righteous.
33 ¶ The curse of the LORD is in the house of the wicked: but he blesseth the habitation of the just. 34 Surely he scorneth the scorners: but he giveth grace unto the lowly. 35 The wise shall inherit glory: but shame shall be the promotion of fools.
Pamācība paļauties uz Dievu un godāt viņu
1 Dēls, manu mācību neaizmirsti
un manas pavēles glabā sirdī,
2 jo tās tev dos garu mūžu,
ilgus gadus un labklājību.
3 Lai uzticība un taisnība tevi neatstāj –
sien tās sev ap kaklu,
raksti tās sirdī kā uz lapas,
4 tad mantosi vēlību un labu slavu
gan Dieva, gan cilvēku priekšā.
5 Paļaujies uz Kungu no visas sirds –
uz paša sapratni vien nepalaidies!
6 Zinies viņu visos savos ceļos,
un viņš iztaisnos tavas takas.
7 Neliecies gudrs pats savās acīs,
bīsties Kunga un vairies ļauna,
8 lai spēcināta tava miesa
un spirdzināti tavi kauli!
9 Pagodini Kungu no savas mantas,
no savas ražas pirmajiem augļiem,
10 tad pildīsies tavas klētis pārpārēm
un jaunvīns pludos tavās mucās.
11 Kunga bardzību nenievā,
neesi nīgrs, kad viņš tevi rāj,
12 jo Kungs pārmāca to,
kuru mīl, kā tēvs savu mīļo dēlu.
Patiesa bagātība
13 Svētīts, kas gudrību rod,
un tas, kurš iemanto saprašanu,
14 jo tā nes vairāk peļņas nekā sudrabs
un vairāk guvuma nekā zelts,
15 tā vērtīgāka par dārgakmeņiem –
nekas, ko tu kāro, nav tai līdzināms,
16 ilgs mūžs tai labajā rokā,
kreisajā rokā tai bagātība un gods,
17 kas staigā tās ceļus, sasniedz tīksmi,
un visas tās takas ved pie miera.
18 Tā – dzīvības koks tiem, kas pie tās tveras,
kas pie tās turas, ir svētīti!
Dieva gudrība radīšanā
19 Gudrībā Kungs radīja zemi,
debesis dibināja ar saprašanu,
20 viņa zināšanas dēļ izlauzās dzelmes
un padebeši lāsoja rasu.
Patiesa drošība
21 Dēls, neatlaidies no šiem diviem –
no gudra padoma un izmanības,
22 tie būs dzīvība tavai dvēselei
un rota tavam kaklam!
23 Droši tad staigāsi savu ceļu,
kāja tev nepiedauzīsies,
24 gulēt iedams, tu nebaidīsies,
tu apgulsies un saldi aizmigsi,
25 nesatrūksies pēkšņās bailēs
vai ļaundara viesulī, kad tas nāks,
26 jo Kungs būs tavs drošums,
viņš sargās tavas kājas no lamatām.
27 Neliedzies dot tam, kam vajag,
ja vien tava roka to jaudā,
28 nesaki kaimiņam: pienāc citreiz! –
vai: rīt iedošu! – tev ir ko dot!
29 Neperini ļaunu pret savu kaimiņu,
kas paļāvīgs mīt tev blakus,
30 neķildojies aplam ar vīru,
kas nav tev darījis nekā ļauna!
31 Neapskaud varmāku,
nestaigā ceļus, ko viņš iet,
32 jo paklīdenis Kungam riebj –
ar taisnajiem Kungs turas!
33 Kunga lāsts pār ļaundara namu,
bet taisno mitekli viņš svētī!
34 Izsmējējus viņš izsmej,
bet grūtdieņiem dod žēlastību!
35 Godu gudrie mantos,
muļķi – tie vairos negodu!
