1 If there be therefore any consolation in Christ, if any comfort of love, if any fellowship of the Spirit, if any bowels and mercies, 2 Fulfil ye my joy, that ye be likeminded, having the same love, being of one accord, of one mind. 3 Let nothing be done through strife or vainglory; but in lowliness of mind let each esteem other better than themselves. 4 Look not every man on his own things, but every man also on the things of others. 5 Let this mind be in you, which was also in Christ Jesus: 6 Who, being in the form of God, thought it not robbery to be equal with God: 7 But made himself of no reputation, and took upon him the form of a servant, and was made in the likeness of men: 8 And being found in fashion as a man, he humbled himself, and became obedient unto death, even the death of the cross. 9 Wherefore God also hath highly exalted him, and given him a name which is above every name: 10 That at the name of Jesus every knee should bow, of things in heaven, and things in earth, and things under the earth; 11 And that every tongue should confess that Jesus Christ is Lord, to the glory of God the Father.
12 Wherefore, my beloved, as ye have always obeyed, not as in my presence only, but now much more in my absence, work out your own salvation with fear and trembling. 13 For it is God which worketh in you both to will and to do of his good pleasure. 14 Do all things without murmurings and disputings: 15 That ye may be blameless and harmless, the sons of God, without rebuke, in the midst of a crooked and perverse nation, among whom ye shine as lights in the world; 16 Holding forth the word of life; that I may rejoice in the day of Christ, that I have not run in vain, neither laboured in vain. 17 Yea, and if I be offered upon the sacrifice and service of your faith, I joy, and rejoice with you all. 18 For the same cause also do ye joy, and rejoice with me.
19 But I trust in the Lord Jesus to send Timotheus shortly unto you, that I also may be of good comfort, when I know your state. 20 For I have no man likeminded, who will naturally care for your state. 21 For all seek their own, not the things which are Jesus Christ’s. 22 But ye know the proof of him, that, as a son with the father, he hath served with me in the gospel. 23 Him therefore I hope to send presently, so soon as I shall see how it will go with me. 24 But I trust in the Lord that I also myself shall come shortly. 25 Yet I supposed it necessary to send to you Epaphroditus, my brother, and companion in labour, and fellowsoldier, but your messenger, and he that ministered to my wants. 26 For he longed after you all, and was full of heaviness, because that ye had heard that he had been sick. 27 For indeed he was sick nigh unto death: but God had mercy on him; and not on him only, but on me also, lest I should have sorrow upon sorrow. 28 I sent him therefore the more carefully, that, when ye see him again, ye may rejoice, and that I may be the less sorrowful. 29 Receive him therefore in the Lord with all gladness; and hold such in reputation: 30 Because for the work of Christ he was nigh unto death, not regarding his life, to supply your lack of service toward me.
Esiet pazemīgi, kā Kristus ir pazemīgs!
1 Kur vien ir kāda aizstāvība Kristū, iedrošinājums mīlestībā, kopība Garā, ja ir kāda iejūtība un līdzjūtība, 2 piepildiet manu prieku, būdami vienprātībā, kopīgā mīlestībā, vienoti dvēselē un domās; 3 neko nedariet sāncensības vai tukšas slavas dēļ, bet pazemībā vērtējiet cits citu augstāk par sevi, 4 rūpēdamies katrs ne tikai par savu labumu, bet arī par cita labumu. 5 Lai jūsos ir tādas pašas domas kā Kristū Jēzū, 6 kas, būdams Dieva veidā, neuzskatīja kā satveramu laupījumu būt vienādam ar Dievu, 7 bet sevi iztukšoja, pieņēmis kalpa veidu, un, tapis pēc cilvēka līdzības un būdams tāds pats kā cilvēks, 8 viņš pazemoja sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. 9 Tādēļ arī Dievs viņu paaugstināja un dāvāja viņam vārdu, kas ir pāri visiem vārdiem, 10 lai Jēzus vārdā visi mestos ceļos – kas debesīs, kas virs zemes un zem zemes – 11 un lai katra mēle apliecinātu, ka Kungs ir Jēzus Kristus Dievam Tēvam par slavu.
Mirdziet kā spīdekļi pasaulē!
12 Tādēļ, mani mīļie, kā jūs vienmēr esat bijuši paklausīgi – ne tikai man klātesot, bet daudz vairāk manā prombūtnē, kā tas ir tagad, – bijībā drebot, darbojieties savas pestīšanas labā, 13 jo Dievs ir tas, kas pēc savas labās gribas rosina gan jūsu gribēšanu, gan darbošanos. 14 Visu dariet bez kurnēšanas un šaubīšanās. 15 Topiet nevainojami un šķīsti Dieva bērni, būdami neaptraipīti, sakropļotas un samaitātas paaudzes vidū, kur jūs mirdzat kā zvaigznes pasaulē! 16 Stingri turiet dzīvības vārdu, lai es varētu lepoties Kristus dienā, ka neesmu skrējis velti, nedz velti esmu pūlējies! 17 Bet, ja arī manas asinis tiek izlietas par ziedojumu upurēšanā un jūsu ticības kalpošanā, es priecājos un esmu priecīgs līdz ar jums visiem. 18 Esiet arī jūs priecīgi un priecājieties līdz ar mani!
Timotejs un Epafrodits
19 Es ceru, paļaudamies uz Kungu Jēzu, ka drīz varēšu nosūtīt pie jums Timoteju, lai, uzzinājis visu par jums, es kļūtu mundrāks. 20 Pie manis nav neviena cita, kuram no sirds rūpētu jūsu lietas tāpat kā viņam, 21 jo visi tiecas pēc sava labuma, nevis pēc tā, kas ir Jēzū Kristū. 22 Jūs pazīstat Timoteja uzticamību un zināt, ka viņš kopā ar mani ir kalpojis evaņģēlija labā, kā dēls kalpo tēvam. 23 Viņu tad nu ceru nosūtīt, līdzko būšu skaidrībā par lietām, kas skar mani, 24 un es paļaujos uz Kungu, ka arī pats drīz nākšu. 25 Es uzskatīju arī par nepieciešamu sūtīt pie jums atpakaļ Epafroditu – manu brāli, darbabiedru un līdzcīnītāju –, kuru jūs bijāt atsūtījuši kalpot manās vajadzībās. 26 Viņš pēc jums visiem ilgojās un bija ļoti nobēdājies, kad jūs dzirdējāt par viņa saslimšanu. 27 Viņš patiesi bija savārdzis, būdams tuvu nāvei, bet Dievs viņu apžēloja un ne tikai viņu vien, arī mani, lai manas bēdas nevairotos. 28 Tad nu steidzīgi es viņu sūtīju atpakaļ, lai, viņu atkal ieraugot, jūs iepriecinātos un arī man būtu mazāk bēdu. 29 Tad nu uzņemiet viņu ar vislielāko prieku kā brāli Kungā un tādus kā viņš turiet godā, 30 jo Kristus darba dēļ viņš bija ļoti tuvu nāvei; viņš pakļāva savu dzīvību briesmām, lai pie manis veiktu to kalpošanas darbu, kas jūsu prombūtnes dēļ jums nebija iespējams.
