1 And the LORD spake unto Moses and unto Aaron, saying, 2 This is the ordinance of the law which the LORD hath commanded, saying, Speak unto the children of Israel, that they bring thee a red heifer without spot, wherein is no blemish, and upon which never came yoke: 3 And ye shall give her unto Eleazar the priest, that he may bring her forth without the camp, and one shall slay her before his face: 4 And Eleazar the priest shall take of her blood with his finger, and sprinkle of her blood directly before the tabernacle of the congregation seven times: 5 And one shall burn the heifer in his sight; her skin, and her flesh, and her blood, with her dung, shall he burn: 6 And the priest shall take cedar wood, and hyssop, and scarlet, and cast it into the midst of the burning of the heifer. 7 Then the priest shall wash his clothes, and he shall bathe his flesh in water, and afterward he shall come into the camp, and the priest shall be unclean until the even. 8 And he that burneth her shall wash his clothes in water, and bathe his flesh in water, and shall be unclean until the even. 9 And a man that is clean shall gather up the ashes of the heifer, and lay them up without the camp in a clean place, and it shall be kept for the congregation of the children of Israel for a water of separation: it is a purification for sin. 10 And he that gathereth the ashes of the heifer shall wash his clothes, and be unclean until the even: and it shall be unto the children of Israel, and unto the stranger that sojourneth among them, for a statute for ever.
11 ¶ He that toucheth the dead body of any man shall be unclean seven days. 12 He shall purify himself with it on the third day, and on the seventh day he shall be clean: but if he purify not himself the third day, then the seventh day he shall not be clean. 13 Whosoever toucheth the dead body of any man that is dead, and purifieth not himself, defileth the tabernacle of the LORD; and that soul shall be cut off from Israel: because the water of separation was not sprinkled upon him, he shall be unclean; his uncleanness is yet upon him. 14 This is the law, when a man dieth in a tent: all that come into the tent, and all that is in the tent, shall be unclean seven days. 15 And every open vessel, which hath no covering bound upon it, is unclean. 16 And whosoever toucheth one that is slain with a sword in the open fields, or a dead body, or a bone of a man, or a grave, shall be unclean seven days. 17 And for an unclean person they shall take of the ashes of the burnt heifer of purification for sin, and running water shall be put thereto in a vessel: 18 And a clean person shall take hyssop, and dip it in the water, and sprinkle it upon the tent, and upon all the vessels, and upon the persons that were there, and upon him that touched a bone, or one slain, or one dead, or a grave: 19 And the clean person shall sprinkle upon the unclean on the third day, and on the seventh day: and on the seventh day he shall purify himself, and wash his clothes, and bathe himself in water, and shall be clean at even. 20 But the man that shall be unclean, and shall not purify himself, that soul shall be cut off from among the congregation, because he hath defiled the sanctuary of the LORD: the water of separation hath not been sprinkled upon him; he is unclean. 21 And it shall be a perpetual statute unto them, that he that sprinkleth the water of separation shall wash his clothes; and he that toucheth the water of separation shall be unclean until even. 22 And whatsoever the unclean person toucheth shall be unclean; and the soul that toucheth it shall be unclean until even.
Sarkanās teles upuris un šķīstīšanās ūdens
1 Un Kungs sacīja Mozum un Āronam: 2 “Šis ir likums, ko Kungs pavēlējis: saki Israēla dēliem, lai ved pie tevis sarkanu teli, kas bez vainas un kam vēl nav likts jūgs. 3 Dodiet to priesterim Elāzāram, lai ved to ārpus nometnes un nokauj viņa priekšā. 4 Lai priesteris Elāzārs ņem ar pirkstu teles asinis un slaka tās visapkārt Saiešanas teltij septiņas reizes. 5 Lai tele tiek sadedzināta, viņam redzot, – lai sadedzina tās ādu, gaļu un asinis kopā ar tās mēsliem. 6 Lai priesteris ņem ciedru koku, īzapu un sarkanu audumu un iemet tur, kur tele tiek dedzināta. 7 Tad lai priesteris mazgā drānas un mazgā savu miesu ūdenī, un pēc tam lai iet uz nometni. Priesteris paliek nešķīsts līdz vakaram. 8 Arī tas, kurš to dedzināja, lai mazgā ūdenī drānas un mazgā ūdenī savu miesu un paliek nešķīsts līdz vakaram. 9 Lai šķīsts vīrs savāc teles pelnus un noglabā ārpus nometnes šķīstā vietā, lai Israēla dēlu sapulce glabā tos priekš ūdens, kas šķīsta no nešķīstības, – tas ir grēku upuris. 10a Un tas, kurš savāc teles pelnus, lai mazgā drānas un paliek nešķīsts līdz vakaram.
10b Šis lai ir mūžīgs likums Israēla dēliem un svešiniekiem, kas mīt pie tiem. 11 Kas pieskaras mirušam cilvēkam, lai paliek nešķīsts septiņas dienas. 12 Lai tas šķīstās no grēkiem trešajā un septītajā dienā, un viņš būs šķīsts, bet, ja viņš trešajā un septītajā dienā nebūs šķīstījies, tad nekļūs šķīsts. 13 Ikviens, kas pieskāries cilvēka līķim un nav šķīstījies no grēka, apgāna Kunga Mājokli – tas lai tiek nošķirts no Israēla, jo pār to nav slacīts ūdens, kas šķīsta no nešķīstības, – tāds ir nešķīsts, tādam paliek nešķīstība.
14 Šis ir likums par cilvēku, kas nomirst teltī. Ikviens, kas ienāk teltī, un viss, kas ir teltī, paliek nešķīsts septiņas dienas. 15 Visi atvērtie trauki, kam nav bijis ar auklu nosieta pārsega, ir nešķīsti. 16 Ikviens, kas atklātā laukā pieskaras kādam, kas nokauts ar zobenu, vai līķim, vai cilvēka kaulam, vai kapam, paliek nešķīsts septiņas dienas. 17 Priekš tā, kas kļuvis nešķīsts, lai ņem pelnus no dedzinātā grēku upura un lej traukā pār tiem tekošu ūdeni. 18 Lai šķīsts vīrs ņem īzapu, iemērc to ūdenī un slaka pār telti un pār visiem traukiem, un pār ļaudīm, kas tur, un pār to, kas pieskāries kauliem, nokautajam, mironim vai kapam. 19 Šķīstais lai slaka pār nešķīsto trešajā dienā un septītajā dienā un šķīsta viņu no grēka septītajā dienā – lai tas mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un vakarā viņš būs šķīsts. 20 Tas, kurš ir nešķīsts un nav šķīstījies no grēka, lai tiek nošķirts no sapulces, jo viņš ir apgānījis Kunga Mājokli, – ūdens, kas šķīsta no nešķīstības, pār viņu nav slacīts, viņš ir nešķīsts. 21 Šis lai ir mūžīgs likums – kurš slacījis ūdeni, kas šķīsta no nešķīstības, lai mazgā drānas, un, kurš pieskāries ūdenim, kas šķīsta no nešķīstības, lai paliek nešķīsts līdz vakaram. 22 Kam pieskaras nešķīstais, ir nešķīsts, un tas, kurš tam pieskāries, paliek nešķīsts līdz vakaram.”
