1 The word of the LORD that came to Micah the Morasthite in the days of Jotham, Ahaz, and Hezekiah, kings of Judah, which he saw concerning Samaria and Jerusalem. 2 Hear, all ye people; hearken, O earth, and all that therein is: and let the Lord GOD be witness against you, the Lord from his holy temple. 3 For, behold, the LORD cometh forth out of his place, and will come down, and tread upon the high places of the earth. 4 And the mountains shall be molten under him, and the valleys shall be cleft, as wax before the fire, and as the waters that are poured down a steep place. 5 For the transgression of Jacob is all this, and for the sins of the house of Israel. What is the transgression of Jacob? is it not Samaria? and what are the high places of Judah? are they not Jerusalem? 6 Therefore I will make Samaria as an heap of the field, and as plantings of a vineyard: and I will pour down the stones thereof into the valley, and I will discover the foundations thereof. 7 And all the graven images thereof shall be beaten to pieces, and all the hires thereof shall be burned with the fire, and all the idols thereof will I lay desolate: for she gathered it of the hire of an harlot, and they shall return to the hire of an harlot.
8 Therefore I will wail and howl, I will go stripped and naked: I will make a wailing like the dragons, and mourning as the owls. 9 For her wound is incurable; for it is come unto Judah; he is come unto the gate of my people, even to Jerusalem.
10 ¶ Declare ye it not at Gath, weep ye not at all: in the house of Aphrah roll thyself in the dust. 11 Pass ye away, thou inhabitant of Saphir, having thy shame naked: the inhabitant of Zaanan came not forth in the mourning of Beth-ezel; he shall receive of you his standing. 12 For the inhabitant of Maroth waited carefully for good: but evil came down from the LORD unto the gate of Jerusalem. 13 O thou inhabitant of Lachish, bind the chariot to the swift beast: she is the beginning of the sin to the daughter of Zion: for the transgressions of Israel were found in thee. 14 Therefore shalt thou give presents to Moresheth-gath: the houses of Achzib shall be a lie to the kings of Israel. 15 Yet will I bring an heir unto thee, O inhabitant of Mareshah: he shall come unto Adullam the glory of Israel. 16 Make thee bald, and poll thee for thy delicate children; enlarge thy baldness as the eagle; for they are gone into captivity from thee.
Dieva vēstījums Samarijai
1 Kunga vārds, kas bija moraštietim Miham Jūdas ķēniņu Jotāma, Āhāza un Jehizkijāhu laikā – viņa redzējums par Samariju un Jeruzālemi.
2 Dzirdiet, visas tautas!
Klau, zeme un viss, kas to pilda!
Kungs Dievs pret jums liecinās,
Kungs – no sava svētā tempļa.
3 Redzi, Kungs iznāk no savas mītnes,
nāk lejā un samin zemes augstienes.
4 Kalni kūst zem viņa un ielejas šķeļas,
kā vasks pie uguns, kā ūdens, tekot pa krauju.
5 Tas viss – Jēkaba pārkāpuma dēļ,
tādēļ ka grēkojis Israēla nams!
Kas ir Jēkaba pārkāpums – vai ne Samarija?
Kas ir Jūdas elku vietas – vai ne Jeruzāleme?
6 “Es darīšu Samariju par drupu kaudzi klajumā,
par vietu, kur stāda vīnadārzu.
Tās akmeņus sabēršu ielejā,
tās pamatus atsegšu!
7 Visus tās elkus sadauzīs,
tās nešķīsto algu sadedzinās ugunī,
visus tās dievekļus es izputināšu –
par maukas algu tie taisīti,
par maukas algu tie atkal paliks!”
Vēstījums Jūdas pilsētām
8 Par to man jākliedz un jābrēc,
jāstaigā basam un kailam,
jāklaigā kā šakālim,
jāvaid kā pūcei.
9 Viņas brūces nav dziedināmas –
tās cirstas jau Jūdā,
jau manas tautas vārtos,
jau Jeruzālemē!
10 To nestāstiet Gatā, raudāt neraudiet!
Bēt-Leafrā tev jāvārtās pīšļos!
11 Ej savu ceļu, Šāfīras iemītniece, kailuma apkaunota.
Caanānas iemītniece neiznāk laukā;
Bēt-Ēcela ir sērās, tā vieta tev atņemta!
12 Nīkst, cerot uz atlabšanu, Mārotas iemītniece,
jo Kunga sūtīts ļaunums jau Jeruzālemes vārtos.
13 Jūdz rumaku ratos, Lāhīšas iemītniece! –
No viņas sākās Ciānas meitas grēks,
tur Israēls tika pieķerts pārkāpumos.
14 Tādēļ tu dosi atvadu dāvanas Morešet-Gatai.
Ahzīvas nami kļuvuši nodevīgi pret Israēla ķēniņiem.
15 Vēl es atvedīšu tev īpašnieku, Mārēšas iemītniece,
un Israēla krāšņums nonāks Adullāmā .
16 Apcērp, noskuj galvu savu smalko dēlu dēļ,
noskuj sev pauri kā maitu lijai, jo viņus aizvedīs trimdā.
