1 For the kingdom of heaven is like unto a man that is an householder, which went out early in the morning to hire labourers into his vineyard. 2 And when he had agreed with the labourers for a penny a day, he sent them into his vineyard. 3 And he went out about the third hour, and saw others standing idle in the marketplace, 4 And said unto them; Go ye also into the vineyard, and whatsoever is right I will give you. And they went their way. 5 Again he went out about the sixth and ninth hour, and did likewise. 6 And about the eleventh hour he went out, and found others standing idle, and saith unto them, Why stand ye here all the day idle? 7 They say unto him, Because no man hath hired us. He saith unto them, Go ye also into the vineyard; and whatsoever is right, that shall ye receive. 8 So when even was come, the lord of the vineyard saith unto his steward, Call the labourers, and give them their hire, beginning from the last unto the first. 9 And when they came that were hired about the eleventh hour, they received every man a penny. 10 But when the first came, they supposed that they should have received more; and they likewise received every man a penny. 11 And when they had received it , they murmured against the goodman of the house, 12 Saying, These last have wrought but one hour, and thou hast made them equal unto us, which have borne the burden and heat of the day. 13 But he answered one of them, and said, Friend, I do thee no wrong: didst not thou agree with me for a penny? 14 Take that thine is , and go thy way: I will give unto this last, even as unto thee. 15 Is it not lawful for me to do what I will with mine own? Is thine eye evil, because I am good? 16 So the last shall be first, and the first last: for many be called, but few chosen.
17 ¶ And Jesus going up to Jerusalem took the twelve disciples apart in the way, and said unto them, 18 Behold, we go up to Jerusalem; and the Son of man shall be betrayed unto the chief priests and unto the scribes, and they shall condemn him to death, 19 And shall deliver him to the Gentiles to mock, and to scourge, and to crucify him : and the third day he shall rise again.
20 ¶ Then came to him the mother of Zebedee’s children with her sons, worshipping him , and desiring a certain thing of him. 21 And he said unto her, What wilt thou? She saith unto him, Grant that these my two sons may sit, the one on thy right hand, and the other on the left, in thy kingdom. 22 But Jesus answered and said, Ye know not what ye ask. Are ye able to drink of the cup that I shall drink of, and to be baptized with the baptism that I am baptized with? They say unto him, We are able. 23 And he saith unto them, Ye shall drink indeed of my cup, and be baptized with the baptism that I am baptized with: but to sit on my right hand, and on my left, is not mine to give, but it shall be given to them for whom it is prepared of my Father. 24 And when the ten heard it , they were moved with indignation against the two brethren. 25 But Jesus called them unto him , and said, Ye know that the princes of the Gentiles exercise dominion over them, and they that are great exercise authority upon them. 26 But it shall not be so among you: but whosoever will be great among you, let him be your minister; 27 And whosoever will be chief among you, let him be your servant: 28 Even as the Son of man came not to be ministered unto, but to minister, and to give his life a ransom for many. 29 And as they departed from Jericho, a great multitude followed him.
30 ¶ And, behold, two blind men sitting by the way side, when they heard that Jesus passed by, cried out, saying, Have mercy on us, O Lord, thou Son of David. 31 And the multitude rebuked them, because they should hold their peace: but they cried the more, saying, Have mercy on us, O Lord, thou Son of David. 32 And Jesus stood still, and called them, and said, What will ye that I shall do unto you? 33 They say unto him, Lord, that our eyes may be opened. 34 So Jesus had compassion on them , and touched their eyes: and immediately their eyes received sight, and they followed him.
Līdzība par strādniekiem vīnadārzā
1 “Debesu valstība ir līdzīga nama saimniekam, kurš agri no rīta izgāja nolīgt strādniekus savā vīnadārzā. 2 Vienojies ar strādniekiem par denāriju dienā, viņš nosūtīja tos uz savu vīnadārzu. 3 Tad, izgājis ap trešo stundu, viņš ieraudzīja vēl citus tirgus laukumā dīkā stāvam. 4 Arī tiem viņš sacīja: ejiet arī jūs uz vīnadārzu, un es jums maksāšu, kas pienākas. 5 Un tie aizgāja. Atkal izgājis ap sesto un devīto stundu, viņš darīja tāpat. 6 Bet, ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš ieraudzīja vēl citus stāvam un tiem jautāja: kādēļ jūs visu dienu šeit stāvat dīkā? 7 Tie viņam atbildēja: neviens mūs nav nolīdzis. Tad viņš tiem sacīja: ejiet arī jūs uz vīnadārzu. 8 Kad vakars pienāca, vīnadārza saimnieks sacīja savam uzraugam: pasauc strādniekus un izmaksā viņiem algu, vispirms pēdējiem, tad pirmajiem. 9 Tad tie, kas bija atnākuši ap vienpadsmito stundu, saņēma katrs pa denārijam. 10 Kad pienāca klāt pirmie, tie cerēja saņemt vairāk, bet arī viņi saņēma pa denārijam. 11 Algu saņēmuši, tie sāka kurnēt pret nama saimnieku: 12 šie pēdējie strādāja tikai vienu stundu, bet tu tos esi pielīdzinājis mums, kas visu dienas smagumu un svelmi esam nesuši. 13 Bet viņš atbildēja vienam no tiem: mans draugs, es tev nenodaru pārestību, vai tad tu nevienojies ar mani par denāriju? 14 Ņem, kas ir tavs, un ej. Bet šim pēdējam es vēlos dot tikpat, cik tev. 15 Vai tad es nedrīkstu darīt ar to, kas ir mans, ko vien gribu? Vai arī tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs? 16 Tā pēdējie būs pirmie un pirmie – pēdējie.”
Jēzus trešo reizi māca par savu nāvi un augšāmcelšanos
(Mk 10:32–34Lk 18:31–34)17 Iedams augšup uz Jeruzālemi, Jēzus pieaicināja divpadsmit mācekļus pie sevis un ceļā tiem sacīja: 18 “Redzi, mēs dodamies augšup uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēls tiks nodots virspriesteriem un rakstu mācītājiem, un tie viņu notiesās uz nāvi 19 un nodos pagāniem, lai viņu apsmietu, šaustītu un sistu krustā, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.”
Jēkaba un Jāņa mātes lūgums
(Mk 10:35–45)20 Tad pienāca pie viņa Zebedeja dēlu māte kopā ar saviem dēliem, nometās ceļos viņa priekšā un kaut ko lūdza. 21 Jēzus viņai jautāja: “Ko tu gribi?” Tā viņam atbildēja: “Saki, lai šie abi mani dēli sēd tavā Valstībā viens tev pie labās rokas, otrs – pie kreisās.” 22 Jēzus atbildēja: “Jūs nesaprotat, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, kas man būs jādzer?” Tie atbildēja: “Varam.” 23 Viņš tiem sacīja: “Jūs gan dzersiet manu biķeri, bet sēdināt kādu pie savas labās vai pie kreisās rokas – tas man nepiederas; tās būs tiem, kam mans Tēvs to sagatavojis.” 24 Kad tie desmit to dzirdēja, tie noskaitās uz abiem brāļiem. 25 Bet Jēzus, viņus pieaicinājis, sacīja: “Jūs zināt, ka valdnieki tautas apspiež un viņu varenie ir varmācīgi pret tām. 26 Bet tā lai nav starp jums. Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu kalps. 27 Un, kas jūsu vidū grib būt pirmais, tas lai ir jūsu vergs. 28 Jo tāpat arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem.”
Divu aklo dziedināšana
(Mk 10:46–52Lk 18:35–43)29 Kad viņi gāja projām no Jērikas, liels ļaužu pūlis viņiem sekoja. 30 Un, redzi, divi akli vīri, sēdēdami ceļmalā, dzirdēja Jēzu garām ejam. Tie sāka skaļā balsī saukt: “Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” 31 Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusētu. Tad tie sauca vēl skaļāk: “Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” 32 Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: “Ko jūs gribat, lai es jums daru?” 33 Tie viņam sacīja: “Kungs, ka mūsu acis tiek atvērtas.” 34 Jēzus par viņiem iežēlojās, viņš pieskārās to acīm, un tūdaļ tie kļuva redzīgi un sekoja viņam.
